Rīga, 6. nov., LETA. Partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas deputāti iesnieguši pieprasījumu kultūras ministrei Helēnai Demakovai (TP) par Kultūras ministrijas (KM) pārraudzībā esošās valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" finansējuma apjoma lietderīgumu, aģentūru LETA informēja JL frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.
JL aicina Demakovu skaidrot, kādēļ situācijā, kad jautājums par finansējuma avotiem un iespējamo būvniecību gan Akustiskajai koncertzālei, gan Laikmetīgās mākslas muzejam ir atlikts un arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) finansējums ir neskaidrs, 2008. gada valsts budžeta finansējums un štatu saraksts "Jaunajos trīs brāļos" turpina pieaugt.
 
Saskaņā ar aģentūras "Jaunie trīs brāļi" Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai sniegto informāciju 2005. gadā aģentūras budžets bija 613 975 lati, 2006. gadā - 614 636 lati, 2007. gadā - 809 169 lati, bet 2008. gadam tiek plānoti 814 778 lati.
 
Aģentūras darbinieku skaits ir pieaudzis no 21 2005. gadā līdz 27 šogad. Vidējā alga aģentūrā ir 794 lati.
 
JL arī vēlas noskaidrot, kā ministre vērtē "Jauno trīs brāļu" darbu, ja iecerētais LNB būvniecības finansējuma modelis izrādījies nepareizs, paredzētā LNB būvniecības finansējuma summa - nepietiekama, bet vairāku gadu garumā izlietotās naudas summas sabiedrisko attiecību kampaņām - neadekvātas panāktajam rezultātam.
 
Tāpat JL aicina Demakovu iepazīstināt frakciju ar izsmeļošu informāciju par to, kā tiks izlietots bibliotēkas celtniecībai piešķirtais ilgtermiņa valsts kredīts 6,9 miljoni latu gadā.
 
JL rīcībā nonākusi informācija, ka aģentūra "Jaunie trīs brāļi" vairākiem žurnālistiem apmaksājusi braucienu uz Dāniju. JL vēlas noskaidrot, vai informācija atbilst patiesībai, kā arī aicina ministri skaidrot šī brauciena mērķus un izmaksas.
 
JL satrauc arī publiski izskanējusī informācija, ka KM, atsakoties no AS "Rīgas kinostudijas" akciju kontrolpaketes, pieļāvusi līguma noslēgšanu ar Dānijas uzņēmumu par tiesībām uz Latvijas padomju perioda kinofilmām, kas faktiski nozīmē, ka skatītājiem var tikt liegta iespēja skatīties viņu iemīļotās latviešu kinofilmas.
 
Kā liecina Privatizācijas aģentūras mājaslapā ievietotā informācija, uz šā gada 14. februāri AS "Rīgas kinostudija" pamatkapitāls bija 349 409 lati, vienas akcijas nominālvērtība - viens lats. Sabiedrības pamatkapitāls sastāv no 214 732 slēgtas emisijas vārda akcijām ar balsstiesībām akcionāru sapulcē un 134 677 publiskās emisijas uzrādītāja akcijām ar balsstiesībām akcionāru sapulcē.
 
AS "Rīgas kinostudija" lielākais akcionārs bija 1972. gadā dzimušais zvērināts advokāts Armands Liberts, kuru šogad laikraksts "Dienas Bizness" minējis Latvijas 800 miljonāru sarakstā. Liberts ir arī uzņēmuma "IZZI" 51% akciju turētājs. Libertam AS "Rīgas kinostudija" piederēja 104 823 akcijas.
 
Privatizācijas aģentūra bija 24 459 akciju turētāja,
Kultūras ministrija - 84 950, Vents Horsts - 400, Alvis Mengots - 100.
 
Šā gada 27. martā Privatizācijas aģentūras valde apstiprināja Libertu par AS "Rīgas kinostudija" valstij piederošo 24 459 vārda akciju paketes jeb 7% sabiedrības pamatkapitāla pircēju par 55 033 latiem, samaksa latos viņam jāveic trijos gados.
 
Valsts akciju daļa AS "Rīgas kinostudija" tagad ir 25% jeb 84 950 akcijas.
 
Ministru kabineta sēdē 2006. gada 3. oktobrī Kultūras ministrija pamatoja nepieciešamību pārdot 7% no AS "Rīgas kinostudija" kopējā uzņēmuma akciju skaita, lai uzņēmums varētu pretendēt uz Eiropas Savienības finansējumu.
 
Kā aģentūru LETA informēja valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa, "kopš aģentūras izveidošanas 2005. gada pavasarī ir panākts ievērojams progress Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā". Bīviņas skatījumā esot pilnībā atrisināti ar nekustamajiem īpašumiem saistītie jautājumi bibliotēkas teritorijā - proti, atsavināti 19 privatizētie dzīvokļi, kas atradās nojaucamajās ēkās, kā arī 21 zemes īpašuma vienība, dzīvokļu un zemes gabalu bijušajiem īpašniekiem izmaksāta atlīdzība, bet 35 ģimenēm, kas īrēja dzīvokļus nojaucamajās ēkās, ierādīta līdzvērtīga dzīvojamā platība. Ir sagatavots LNB ēkas tehniskais projekts, sākta apkārtējās infrastruktūras projektēšana.
 
"Ēkas pamatakmens patiešām netiks ielikts 18. novembrī, jo valdība vēl nav pieņēmusi lēmumu par "Lattelecom" privatizāciju, kuras rezultātā iegūtos līdzekļus būtu saprātīgi uzkrāt un izmantot bibliotēkas būvniecībai. Nākamā gada budžeta projektā paredzētos 6,9 miljonus latu ir plānots izlietot ēkas būvniecības uzsākšanai, infrastruktūras projektēšanai un detālplānojuma izstrādei," stāstīja aģentūras pārstāve.
 
Rīgas koncertzāles projekts pašlaik ir priekšprojekta stadijā - starptautiskā skiču konkursā ir izvēlēts ēkas arhitektoniskais risinājums, sadarbībā ar Dānijas inženierkonsultantu kompāniju "Cowi AS" tiek gatavoti darba uzdevumi Rīgas koncertzāles projektēšanas procesam, tostarp teātra un akustikas projektētājiem, kā arī izstrādāts koncertzāles biznesa plāns, tāpat ir izstrādāts ieteicamais ēkas darbības plāns un pārvaldes struktūra. Vienlaikus tiek izstrādāts detālplānojums Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rīgas koncertzāles un tām piegulošajām teritorijām, kas sniegs atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par infrastruktūras risinājumiem.
 
Pēc Latvijas Bankas mudinājuma, koncertzāles un muzeja fiziskā būvniecība inflācijas dēļ ir atlikta uz 2010. gadu. Kā Rīgas koncertzāles, tā Laikmetīgās mākslas muzeja projektos tiek meklēti valstij izdevīgākie projektu finansēšanas veidi, no kuriem perspektīvākais ir publiskās un privātās partnerības princips jeb privāto investoru piesaiste. Laikmetīgās mākslas muzeja projektā aģentūra nodrošina arī topošā muzeja krājuma veidošanu.
 
Jau 2005. gadā, dibinot aģentūru "Jaunie trīs brāļi", tai tika paredzētas 25 štata vietas ar atalgojuma aprēķinu atbilstoši valstī spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem par darba samaksas apjomu valsts iestāžu darbiniekiem. Divu gadu laikā aģentūra "Jaunie trīs brāļi" esot uzkrājusi ievērojamas zināšanas valsts nozīmes kultūras infrastruktūras projektu attīstīšanā, tādēļ tās pieredze tiks izmantota, īstenojot kultūras infrastruktūras projektus arī Latvijas reģionos, piemēram, Liepājā, kas notiek saskaņā ar kultūrpolitikas plānošanas pamatnostādnēm.

Aģentūra apliecina, ka atbilst patiesībai partijas "Jaunais laiks" rīcībā esošā informācija par vairāku Latvijas žurnālistu vizīti Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā, kas notika 30. un 31. oktobrī. Vizītes nolūks bijis "veicināt sabiedrībā izpratni par kultūras infrastruktūras attīstību modernā pilsētā". Ceļa izdevumus segusi aviokompānija "airBaltic", kas tādējādi demonstrējusi izpratni par nepieciešamību veicināt kultūras objektu būvniecību, savukārt uzturēšanās izdevumus Dānijā žurnālistiem apmaksāja no redakciju līdzekļiem, apgalvo Bīviņa.
 
 
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA