Rīga, 19. jūn., LETA. Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas "Gaismas pils" apkārtni vajadzētu piedarīt pieejamāku un pievilcīgāku gājējiem. Par to 19. jūnijā vienojās Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija, izskatot arhitektu biroja "Ģelzis-Šmits-Arhetips" piedāvātos infrastruktūras risinājumus.
Arhitekti rekomendēja gar Daugavas krastmalu izveidot ērtu, publiski saprotamu promenādi, rekonstruēt Akmens tilta galu, izveidot plašu tuneli gan zem tilta, gan zem uzbrauktuves.
"Nepieciešama skaidra, ērta un loģiska piekļuve bibliotēkai," norādīja Rīgas galvenais arhitekts Jānis Dripe.
 
Apkārt bibliotēkas ēkai esošās ielas plānots rekonstruēt, nedaudz pārvietojot sabiedriskā transporta pieturvietas.
 
Piekļūt "Gaismas pilij" varēs gan no Uzvaras bulvāra, šķērsojot ielu pa regulējamu gājēju pāreju, gan Mūkusalas ielas puses, informēja arhitektu biroja pārstāvji.
 
Jau ziņots, ka rīt, 20. jūnijā, tiks svinīgi sākti Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbi.
 
Bibliotēku paredzēts uzbūvēt trīs gados, un celtniecība notiks divos posmos - līdz 2009. gada septembrim tiks izbūvēts ēkas nulles cikls, bet 2011. gadā tiks pabeigts būvdarbu virszemes cikls. Vēl aptuveni gads būs nepieciešams, lai Latvijas Nacionālā bibliotēka varētu pārcelties uz jaunajām telpām. Līgums, kas regulē "Gaismas pils" būvniecību, paredz nodot no inženiertehniskā viedokļa pilnībā pabeigtu, pie siltumapgādes, ūdensapgādes, elektroapgādes, kanalizācijas un citām komunikācijām pieslēgtu ēku, kurā Latvijas Nacionālā bibliotēka varēs strādāt un apkalpot apmeklētājus.
 
Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbus veiks "Nacionālā būvkompāniju apvienība", kurā ietilpst trīs lielākie Latvijas būvuzņēmēji - SIA "Re&Re", AS "RBSSKALS" un SIA "Skonto Būve".
 
Saskaņā ar līgumu, ko valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi" ar būvuzņēmējiem parakstīja šā gada 15.maijā, bibliotēkas būvniecība izmaksās 114,6 miljonus latu.
 
Latvijas labākie ekonomisti, tostarp Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics, ir atzinuši, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu uzsākšana tieši šajā laikā ir nepieciešama ekonomikas stimulēšanai. Īstenojot infrastruktūras projektus, tostarp kultūras infrastruktūras būves, ir svarīgi apzināties, kā tie saskan ar Latvijas stratēģiskajām prioritātēm. Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta gadījumā stratēģiskais mērķis ir veicināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un sekmēt Latvijas resursu izmantošanu, norādīja Bīviņa.
 
 
Mārtiņš Vilemsons LETA
Copyright © LETA