Rīga, 3. jūn., LETA. Latvijas Grāmatizdevēju asociācija (LGA) un vairākas ar grāmatniecības nozari saistītas nevalstiskās organizācijas ir vērsušās ar iesniegumu pie Ministru prezidenta Ivara Godmaņa (LPP/LC), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Jāņa Strazdiņa (ZZS), kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP), kurā pauž satraukumu par Kultūras ministrijas (KM) pārziņā atrodošās literatūras un grāmatniecības nozares administrēšanu, finansējuma samazinājumu un veidu, kā tiek īstenota KM sadarbība ar nozares nevalstiskajām organizācijām.
Kā aģentūru LETA informēja LGA izpilddirektore Dace Pugača, neapmierinātības iemesls ir KM jaunās Literatūras un grāmatniecības padomes nolikums, kurā kā trīs "neatkarīgus ekspertus" paredzēts pieaicināt Latvijas Grāmatnieku ģildes pārstāvjus, kuru veido tikai četri lielākie grāmatu apgādi - "Jānis Roze", "Zvaigzne ABC", "Valters un Rapa" un "Jumava".
 
Pēc iesnieguma autoru domām, "ar jauno padomes nolikumu tiek apdraudēts caurspīdīgs lēmumu pieņemšanas princips KM", jo padomē vairs nav delegātu no tādām ilglaicīgi pastāvošām literatūras un grāmatniecības nevalstiskajām organizācijām (NVO) kā Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Grāmatizdevēju asociācija, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija, Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome, Latvijas Grāmattirgotāju asociācija, Latvijas Literatūras centrs.
 
Grāmatizdevēju pārstāvjus neapmierina arī ikgadējs valsts atbalsta samazinājums Latvijas lielākajai radošajai industrijai - grāmatu izdošanai. Kaut arī tiek atzīts, ka literatūra, prese un poligrāfija ir lielākā radošā industrija Latvijā, tai ir vismazākais valsts atbalsts pārējo radošo industriju vidū.
 
Šāds neproporcionāls valsts atbalsts radošajai industrijai, kas citu radošo industriju vidū maksā lielāko nodokļu apjomu, būtiski kavē nozares izaugsmi, spēju dot papildu ieguldījumu valsts, līdz ar to arī valsts ekonomikas attīstību.
 
Kaut arī memorandā "Kultūra 2010" paredzēts Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma pieaugums 10% ik gadu, tomēr reāli finansējums nacionālajai literatūrai un grāmatniecībai samazinās: laikā no 2003. līdz 2007. gadam VKKF literatūras nozares finansējums samazinājies par 11%, turklāt, ja neņemtu vērā žurnāla "Karogs" finansējuma pieaugumu, šis kritums būtu vēl dramatiskāks - 27,2%.
 
Kultūras programmas "Lasīšanas veicināšana" finansējums 2008. gadā samazināts par 40% - no 100 000 uz 60 000 latu. Dažos pēdējos gados ir samazināts finansējums jauno grāmatu iegādei bibliotēkām.
 
VKKF finansējums literatūras un grāmatniecības nozarei 2008.gadā ir samazinājies par aptuveni 58 000 latu jeb 10% attiecībā pret 2007. gadu.
 
Latvijas literatūrā un grāmatniecībā iesaistītās organizācijas uztrauc KM "nepamatoti negatīvā attieksme" pret biedrību "Latvijas Literatūras centrs" (LLC) un tās darbības kavēšana. LLC ir vadošā nozares organizācija, kas popularizē Latvijas literatūru un grāmatniecību ārzemēs, veicina Latvijas literatūras darbu izdošanu ārvalstīs, pārstāv nozari starptautiskos literatūras un grāmatniecības pasākumos, veido pozitīvu Latvijas tēlu starptautiskā arēnā.
 
LLC biedru vidū ir Vaira Vīķe-Freiberga, Nora Ikstena, Liāna Langa un "citi ievērojami Latvijas literāti".
 
Iesnieguma autori uzskata par nepamatotu VKKF padomes 2008. gada 31. janvāra lēmumu, ar kuru bez argumentēta pamatojuma anulēts LLC piešķirtais finansējums Latvijas dalības viesu valsts statusā Gēteborgas grāmatu mesā nodrošināšanai.
 
Iesnieguma autori lūdz minētos faktus un problēmas izskatīt tuvākajā valdības un NVO sadarbības memoranda padomes sanāksmē, pieaicinot vēstuli parakstījušo NVO pārstāvjus un kultūras ministri, izvērtēt VKKF nozaru finanšu līdzekļu sadales principus un iesniegt priekšlikumus VKKF un valsts sabalansētam literatūras un grāmatniecības nozares finansiālajam atbalstam 2009. gadā.
 
"Uzskatām, ka demokrātiskas, kulturālas, izglītotas, nacionālas valsts un tautas attīstībai ir būtiski labvēlīgi nosacījumi arī literatūras un grāmatniecības laukā, ko var panākt tikai ciešā šajā sfērā iesaistīto pušu un valsts kopdarbā," teikts vēstules noslēgumā. "Tikai sadarbībā mēs varēsim veicināt nozares attīstību iekšzemē, valsts un Latvijas tautas kā Eiropas kultūras nācijas atpazīstamību citās valstīs, sniegt zināšanas par mūsu valsti kā par kulturāli un literāri bagātu zemi, nevis vietu, kuru apmeklē tikai izklaides nolūkā."
 
 
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA