Rīga, 3. jūn., LETA. Apritējis gads, kopš Latvijā tika uzsākts publisko bibliotēku attīstības projekts "Trešais tēva dēls", kura laikā Latvijas bibliotēkas tikušas pie bezmaksas platjoslas interneta, jaunas datortehnikas, kā arī apmācīti aptuveni 1800 bibliotekāru, šodien projekta "Trešais tēva dēls" Rīgas reģiona noslēguma pasākumā norādīja valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" direktors Armands Magone.
Magone atzina, ka, noslēdzoties "Trešā tēva dēla" projektam, sadarbība ar Latvijas bibliotēkām neapstāsies. "Es apsolu, ka gan valsts, gan pašvaldību un bibliotēku sadarbība turpināsies jau tuvākajā laikā," sacīja Magone.
 
Projekta "Trešais tēva dēls" Rīgas rajona kuratore Daiga Orbidāne atzina, ka, pateicoties šim projektam, ir mainījusies arī vairāku pašvaldību attieksme pret bibliotēkām. "Tagad Rīgas rajonā aptuveni 80% bibliotēku ir izremontētas, savukārt dažām bibliotēkām piešķirtas jaunas telpas. Tāpat ir pašvaldības, kuras nolēmušas celta jaunas bibliotēku ēkas," sacīja Orbidāne, norādot, ka teorētiski projekts ir beidzies, bet praktiski tas ir tikai sācies, jo bibliotekāriem tagad būs jāliek lietā mācībās iegūtās zināšanas.
 
Izsakot pateicību par ieguldīto darbu projekta veiksmīgā norisē, šodien Magone pasniedza "Trešā tēva dēla ordeņus". Ordeni saņēma Orbidāne un projektā izveidoto reģionālo mācību centru vadītājas Dženija Dzirkale-Maļavkina un Daiga Bērziņa.
 
Jau ziņots, ka 2006. gada nogalē Bila un Melindas Geitsu fonds piešķīra Latvijai 16,2 miljonus ASV dolāru (7,26 miljonus latu) informācijas tehnoloģiju attīstībai pašvaldību publiskajās bibliotēkās.
 
Latvijas pašvaldību publisko bibliotēku attīstības projektu, kuram bez Geitsu fonda granta un Latvijas valsts līdzfinansējuma programmatūru 8,9 miljonu ASV dolāru (3,98 miljonu latu) apmērā ziedojusi arī kompānija "Microsoft", īsteno Kultūras ministrijas valsts aģentūra "Kultūras informācijas sistēmas".
 
Bezmaksas platjoslas internets, jauna datortehnika, apmācīts personāls - tie ir tikai daži no jaunieguvumiem, kas turpmāk raksturos ikvienu no 874 Latvijas bibliotēkām.
 
 
Aila Ādamsone LETA
Copyright © LETA