Rēzekne, 2. nov., LETA. Rēzeknes domes apbalvojumam bibliotēku darba nozarē - Valērijas Seiles balvai - šogad no visām Latgales novadā esošajām publiskajām, skolu un speciālajām bibliotēkām pieteikusies tikai Rēzeknes rajona Viļānu bibliotēka, aģentūru LETA informēja Rēzeknes pilsētas Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Jaudzema.

Valērijas Seiles balva 100 latu apmērā kopš 2003. gada tiek piešķirta par izcilu veikumu Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā bērnu un jauniešu vidū.

Kā pastāstīja Jaudzema, pirmajā gadā uz Valērijas Seiles balvu pretendējošo bibliotēku skaits bijis salīdzinoši kuplāks.

"Iespējams, ka Latgales novada bibliotēku vadība uzskata, ka nav šīs balvas cienīgas, jo viņu novadpētnieciskais darbs kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā nav sevišķi liels. Jāņem vērā arī tas, lai pieteiktos balvai atkārtoti, jāpaiet zināmam laikam," nelielo pieteikumu skaitu Valērijas Seiles balvas saņemšanai skaidroja Rēzeknes pilsētas Kultūras pārvaldes vadītāja.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Rēzeknes pilsētas Centrālās bibliotēkas direktore Marija Sproģe, pirmā Valērijas Seiles balva pasniegta Balvu rajona Šķilbēnu pagasta Upītes bibliotēkai, 2004. gadā balvu ieguva Latgales Kultūrvēstures muzeja zinātniskā bibliotēka, 2005. gadā Rēzeknes pilsētas Centrālā bibliotēka, bet pērn - Rēzeknes rajona Maltas pagasta bibliotēka.

Latgales izglītības darbiniece un rakstniece Valērija Seile dzimusi 1891. gadā Rēzeknes apriņķa Makašānu pagasta Seiļu sādžā, pēc Ņikiforovas privātģimnāzijas un Bestuževa Augstāko sieviešu kursu Filoloģijas un vēstures fakultātes pabeigšanas Pēterpilī Seile strādājusi par skolotāju Rēzeknē, bijusi Rēzeknes apriņķa tautskolu inspektore, Latvijas Tautas padomes un Satversmes sapulces locekle, 1922. gadā arī izglītības ministra vietniece.

Vēlāk 17 gadus viņa bijusi Daugavpils Valsts skolotāju institūta direktore.

Seile ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, Latvijas Republikas 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu, 1940. gadā saņēmusi Tēvzemes balvu.

Seile mirusi 1970. gadā.

 

Einārs Dervinieks LETA
Copyright © LETA