Rīga, 31. okt., LETA. Valsts svētkos, 18. novembrī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas "Gaismas pils" svinīgā pamatakmens ielikšanas ceremonija nenotiks, jo pagaidām nav zināms, kā tiks finansēta bibliotēkas būvniecība.
Par to šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē paziņoja valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" direktors Zigurds Magone.
 
Kā LETA jau ziņoja, Kultūras ministrija bija iecerējusi 18. novembrī rīkot "Gaismas pils" pamatakmens iemūrēšanas svinības ar plašu vērienu - ar UNESCO ģenerālsekretāra Koičiro Macuras, Ņujorkas Centrālās bibliotēkas un visu kaimiņvalstu nacionālo bibliotēku direktoru klātbūtni.
 
"Pašlaik nav visu nepieciešamo saskaņojumu un līgumu, lai varētu uzsākt "Gaismas pils" būvniecību," aģentūrai LETA paskaidroja "Jauno trīs brāļu" Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa. "18. novembrim jākļūst par atskaites punktu ar bibliotēkas ēkas būvniecības finansējumu saistīto politisko lēmumu pieņemšanai, jo gan "Jaunie trīs brāļi", gan Kultūras ministrija ir deklarējuši, ka bibliotēku nedrīkst būvēt "uz parāda"."
 
Lai sāktu būvniecību, nepieciešama būvatļauja, bet, lai to saņemtu, nepieciešamas trīs pamatlietas - apstiprināts tehniskais projekts, līgums ar būvdarbu veicēju un saistībraksts līgumam ar būvuzraugu.
 
Tehniskā projekta saskaņošanas procesu plānots pabeigt līdz 1. novembrim, iepirkums par būvdarbu veicēju ir procesā. Pirms apmēram divām nedēļām ir saņemts eksperta slēdziens par abu būvniecības konkursa pretendentu finanšu piedāvājumiem. Atzinums ir apjomīgs un detalizēts, tādēļ iepirkuma komisijai būs nepieciešamas pāris nedēļas tā izvērtēšanai un gala lēmuma pieņemšanai, skaidroja Bīviņa.
 
Atkārtotajā konkursā par būvuzraudzību saņemti divi piedāvājumi.
 
Kā LETA jau ziņoja, pasūtītājs - valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi" - būvnieku konkursa dokumentācijā izvirzīja noteikumus attiecībā uz piedāvājuma sagatavošanu. Bija jāiesniedz viens piedāvājums, cenā iekļaujot būvdarbu izmaksas, finanšu resursu piesaistes izmaksas un iespējamās būvniecības nozares inflācijas izmaksas, nedodot pretendentiem tiesības izdarīt izmaiņas šajos noteikumos un piedāvāt alternatīvus risinājumus.
 
Nacionālā būvkompāniju apvienība, kurā apvienojušās AS "RBSSKALS", SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re", ir gatava uzbūvēt "Gaismas pili" par 458 339 598 latiem, bet juridisko personu apvienība, kurā ir SIA "PBLC", SIA "Moduls Rīga" un SIA "PB Fasādes", - par 555 445 124 latiem.
 
Nacionālā būvkompāniju apvienība "Gaismas pils" ēkas šīs dienas būvniecības cenu lēš 131,8 miljonu latu apmērā. Pierēķinot paredzamo būvniecības sadārdzinājumu 88,5 miljonus latu un konkursa nolikumā prasīto finanšu līdzekļu plūsmas nodrošināšanu, kas izmaksās 238 miljonus latu, kopumā nepieciešami 458,3 miljoni latu.
 
Magone potenciālo būvnieku nosauktos kopējos nepieciešamos finanšu līdzekļus ir nosaucis par "astronomiskiem" un "pilnīgi neadekvātiem". Lielās summas Magone skaidroja ar pietiekami lielas konkurences trūkumu un būvnieku nevēlēšanos uzņemties risku.
 
Tagad Kultūras ministrija vēlas veidot 140 miljonu latu uzkrājumu "Gaismas pils" projektam, par avotu nosakot ieņēmumus no "Lattelecom" privatizācijas, kura vēl aizvien kavējas.
 
 
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA