Līdz ar Latvijas Universitātes gadskārtējās jubilejas svinībām, LU Bibliotēka sērijā "LU rektori" izdevusi piemiņas krājumu LU otrajam rektoram, medicīnas doktoram profesoram Jānim Rubertam (1874-1934).
Šis ir jau otrais LU Bibliotēkas izdevums, kas veltīts LU rektoru zinātniskās un akadēmiskās darbības atspoguļojumam – 2004. gadā tika izdota grāmata, kas veltīta LU pirmajam rektoram Ernestam Felsbergam.
 
Profesors J. Ruberts bija viens ievērojamākajiem latviešu zinātniekiem 20. gadsimta sākumposmā, Latvijas oftalmologu zinātniskās skolas un oftalmoloģijas kā augstskolas mācību priekšmeta pamatlicējs Latvijā.
 
J. Ruberts studējis Tērbatas universitātē un pēc tam strādājis Tērbatas universitātes Acu slimību klīnikā, darbojies Kijevas universitātē, kļūdams par atzītu un pazīstamu speciālistu Krievijā un ārzemēs. Pēc Latvijas Augstskolas dibināšanas 1919. gadā J. Ruberts atgriezās Latvijā un tika ievēlēts par Medicīnas fakultātes oftalmoloģijas profesoru un Acu slimību klīnikas direktoru. 1923. gada aprīlī J. Rubertu ievēlēja par Medicīnas fakultātes dekānu, bet tā paša gada 16. maijā – par Latvijas Universitātes rektoru. Profesors J. Ruberts bija LU rektors no 1923. gada 1. jūlija līdz 1925. gada 1. jūlijam.

Rektoram J. Rubertam veltītajā izdevumā ievietotas vairākas viņa publikācijas – "Acis kā dvēseles un miesas spogulis", "Par oftalmoloģiju, viņas nodibināšanos un attīstīšanos sakarā ar pārējo medicīnu", kā arī uzruna Latvijas Universitātes ceturtās gadskārtas svinībās 1923. gada 28. septembrī.
Grāmatu sastādījusi LU Bibliotēkas galvenā bibliotekāre Sandra Ranka. Izsmeļošu profesora J. Ruberta dzīves, akadēmiskā, zinātniskā un klīniskā darba apskatu saistībā ar oftalmoloģijas nozares attīstību Latvijā sniedzis LU Medicīnas fakultātes profesors Arnis Vīksna.

Krājumu apkopoti 46 profesora Jāņa Ruberta publicēto darbu bibliogrāfiskie apraksti no 1903. līdz 1935. gadam, kā arī oponēto disertāciju un profesoram J. Rubertam veltīto rakstu bibliogrāfiskie apraksti.
 
Grāmatu papildina fotoattēli no P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja, Igaunijas Valsts vēstures arhīva, profesora A. Vīksnas personiskā arhīva un citiem krājumiem.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Mārīte Saviča
LU Bibliotēka