Rīga, LETA. Neoficiāli izskanējis viedoklis, ka nav nozīmes atjaunot un, visticamāk, tiks nojaukta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) galvenās ēkas piebūve, kur pirms Jāņiem ielūza 1. stāva grīda, - intervijā Latvijas Radio sacīja LNB direktors Andris Vilks.

Pēc Vilka teiktā, tikpat neoficiāli izskanējis arī, ka daudz sliktāka un draudīgāka situācija ir LNB Bibliogrāfijas institūta ēkā Anglikāņu ielā 5, kas arī faktiski būtu slēdzama.

 

LNB direktors sacīja, ka nav pilnvarots ēku īpašnieku AS "Valsts nekustamie īpašumi" vārdā informēt, kas tiks darīts ar šīm ēkām.

 

Pēc Vilka teiktā, vakar LNB sākusi izstrādāt rīcības plānu, kā daļu grāmatu izsniegšanu saglabāt turpat Barona ielā 14, mazāk pieprasītās grāmatas plānots pārvest uz Silakrogu. Pašlaik izglābtās 78 000 grāmatas izvietotas pa dažādām telpām LNB galvenajā ēkā.

 

Ar pašu spēkiem LNB plāno atjaunot arī 1200 pagrabstāvā iekritušās un visvairāk cietušās grāmatas, kas pārsvarā ir jaunākā literatūra, izdota 2007.-2009. gadā.

 

Pašlaik lielākās problēmas esot ar plauktiem grāmatu izvietošanai, jo liela daļa plauktu "aizgāja nebūtībā" iegruvuma laikā.

 

Vilks sacīja, ka līdz trešdienai, 30. jūnijam, LNB plāno apzināt zaudējumu summu un finansējuma apjomu, ko paredzēts lūgt Kultūras ministrijai. Rīt pēcpusdienā, iespējams, būs zināms arī, ko ar ēkām būs izlēmusi darīt AS "Valsts nekustamie īpašumi".

 

Vilks ir pārliecināts, ka līdz 2012. gadam būs pabeigta jaunās bibliotēkas ēkas būvniecība Pārdaugavā. "Varbūt pašlaik situācija nav pietiekami skaidra, gaida, kad tiks pieņemts lēmums par papildu finansējumu. Saprotu, ka sarunu process ar starptautiskajiem aizdevējiem ir beidzies, tagad ir jāgaida valdības lēmums," piebilda Vilks.

 

Jau ziņots, ka LNB ir ieinteresēta, lai tiktu atbalstīts risinājums, kas būtu ilgtermiņā noderīgs, lai atkal pēc neilga laika nebūtu grāmatas jāpārvieto uz citu vietu. Svarīgi ir arī tas, lai bibliotēka būtu maksimāli kompakta, jo jau tagad LNB ir izvietota septiņās ēkās, iepriekš stāstīja LNB sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Egle.

 

"Patlaban tiek vērtēts, kā var izmantot Silakrogu. Noteiktu daļu no krājuma, kas tika evakuēts, varētu nogādāt uz Silakrogu, bet jaunākā literatūra ir jāpatur tuvāk lasītājiem. Iecerēts maksimāli izmantot ēku Tērbatas ielā. Iespējams, ka ir grāmatas, kuras no turienes var vest uz Silakrogu, lai atbrīvotu vietu evakuētajām grāmatām. Tagad tiek domāts par tādu scenāriju, lai loģistiku sakārtotu tā, lai grāmatas atkal pēc gada nebūtu jāpārved," sacīja Egle.

 

Jau ziņots, ka LNB galvenajā grāmatu krātuvē Rīgā, Krišjāņa Barona ielā un Elizabetes ielas stūrī, 18. jūnijā ielūza grīda un aptuveni 1200 ārzemju literatūras jaunākās un lasītāju vispieprasītākās grāmatas iekrita pagraba stāvā. Bīstamā situācijā atradās vēl ap 80 000 krātuves grāmatu, kas bija iegruvuma tuvumā. Grāmatas no bīstamās vietas tika evakuētas un patlaban atrodas LNB grāmatvedībā, Eiropas Savienības informācijas centrā un citur.

 

Grāmatu evakuācija no krātuves tika pabeigta 22. jūnijā. Pateicoties lielajai brīvprātīgo atsaucībai, darbus izdevās pabeigt ātrāk, nekā iecerēts, un pēdējās grāmatas glābtas, jau dziedot Jāņu dziesmas.

 

Grāmatu evakuēja vairāk nekā 300 cilvēki - LNB darbinieki, karavīri un brīvprātīgie. Brīvprātīgo palīdzība LNB būs nepieciešama arī izglābto grāmatu pārvešanai uz citām telpām.

 

Egle stāstīja, ka līdz 15. jūlijam AS "Valsts nekustamie īpašumi" veiks vērtējumu, lai pēc tam dotu slēdzienu par ēkas stāvokli Krišjāņa Barona ielā 14, gan arī par LNB Bibliogrāfijas institūtu, kas atrodas ēkā Anglikāņu ielā 5, kas arī ir katastrofālā stāvoklī.

 


LETA

Copyright © LETA