Eiropas Parlamenta (EP) deputāti vēlas, lai autortiesību jomā tiktu izveidots līdzsvars starp autoru un patērētāju interesēm, tāpēc aizvadītajā vasarā diskutēja par autortiesību iespējamo reformēšanu.

EP deputāti diskutēja, kā risināt tādu problēmu kā ģeogrāfiskā bloķēšanās, kas liedz piekļūt tiešsaistes saturam dažādās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kā regulēt publiski pieejamu ēku un pieminekļu attēlu izmantošanu jeb "panorāmas brīvību", kā nodrošināt brīvāku elektronisko grāmatu pieejamību un literatūras pieejamību neredzīgiem cilvēkiem. Latvijas autortiesību eksperti uzskata, ka vietējā līmenī nozīmīga ir EP deputātu uzsvērtā ģeobloķēšanās problēma, tomēr Latvijā svarīga esot arī jau ES pastāvošā regulējuma iekļaušana likumdošanā, taisnīga atlīdzinājuma sadalīšana autoriem un sabiedrības informētība par autortiesībām.

 

"Pirātu" piedāvājums

Diskusijas par autortiesībām EP notika saistībā ar Vācijas Pirātu partijas deputātes Jūlijas Rēdas sagatavoto ziņojumu, kas tika pieņemts un virzīts tālāk uz Eiropas Komisiju (EK), kur, iespējams, atradīs vietu topošajā autortiesību likumdošanas reformā. EP deputāti noraidīja daudz Rēdas virzīto priekšlikumu, kas par prioritāti izvirzīja patērētājus. Deputāti diskusijās pieļāva iespēju panākt soli pretī patērētājiem, bet uzsvēra, ka nepieciešams sargāt arī autoru drošību.

 

Deputāti ziņojumā norādīja, ka ir nepieciešams atvieglot piekļuvi tiešsaistes saturam, lai tas, kas ir pieejams vienā valstī, būtu izmantojams arī citā. Tajā pašā laikā tika uzsvērts, ka filmu veidošana Eiropā ir atkarīga no ekskluzīvām teritoriālām licencēm, proti, filmas finansēšana bieži vien ir iespējama tādēļ, ka tiek pārdotas šīs licences. Vienotas licences izsniegšana visā ES izjauktu šādu modeli. Deputāti uzsvēra, ka EK jebkādu autortiesību modernizēšanas gadījumā ir jābalstās pētījumos par konkrēto iniciatīvu ietekmi uz filmu veidošanu un izplatīšanu, kā arī uz kultūras daudzveidību.

 

Pieņemtajā ziņojumā EK aicināta pārskatīt autortiesību izņēmumus, ņemot vērā digitālās vides attīstību, kā arī minimālo standartu piemērošanu. Deputāti norādījuši uz vajadzību pieņemt izņēmumu, lai bibliotēkas ikvienam varētu izsniegt digitālus darbus. Norādīts arī uz nepieciešamiem izņēmumiem, kuri vajadzīgi darbu izmantošanā zinātniskajā pētniecībā. Ziņojumā uzsvērta arī atlīdzības nodrošināšana autoriem par viņu darbu izmantošanu un izplatīšanu digitālajā vidē. EK tiek aicināta veikt pētījumu par to, kā vienots Eiropas autortiesību regulējums ietekmētu ekonomiku un autoru intereses.

 

Saistībā ar publiski pieejamu ēku, pieminekļu un mākslas darbu attēlu izmantošanu deputāti nepieņēma ierosinājumu, kas paredzēja noteikt  ja šādi attēli tiktu izmantoti komerciāla labuma gūšanai, iepriekš būtu jāprasa autora atļauja. Šādu ierosinājumu, pretēji Rēdas priekšlikumiem, bija atbalstījusi Eiropas Tautas partija un EP Sociālistu un demokrātu grupa.

 

Rēda pauda, ka pieņemtais ziņojums, par spīti labojumiem, ir liels panākums, jo iepriekš tikuši radīti arvien jauni ierobežojumi autortiesību izmantošanai. Šis ziņojums, pēc viņas teiktā, ir līdz šim nozīmīgākais pieteikums, ka ir jāpārskata arī sabiedrības - lietotāju, kultūras mantojuma institūciju, zinātnieku un autoru, kuri savus darbus rada, iespaidojoties no citu autoru darbiem,  tiesības. Rēda uzsvēra, ka ir nepieciešams mazināt juridisko neskaidrību, ar kuru eiropiešiem jāsadzīvo katru dienu, gan tiem, kuri lieto tiešsaistē atrodamo saturu, gan tiem, kuri rada darbus. 9. jūlijā parlamentā pieņemtais ziņojums tādējādi ir kompromiss starp autoru un patērētāju interesēm. To apstiprināja arī debates, kas notika pirms ziņojuma apstiprināšanas.

 

Vienotu viedokli atrast grūti

EP Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģijas komiteju pārstāvji debatēs par ziņojuma pieņemšanu aizstāvēja samērīgumu starp autoriem un patērētājiem. Saistībā ar lietotājiem tika uzsvērts, ka bibliotēkām ir pārāk daudz šķēršļu elektronisko grāmatu izsniegšanai. Kā svarīga tika atzīmēta arī problēma, ka neredzīgajiem cilvēkiem ir paredzēti mazāk nekā 5% procenti Eiropā publicēto grāmatu.

 

EP Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas pārstāve Mērija Hanībola uzsvēra, ka ir "autoru pusē", jo bez viņiem nerastos jaunas kultūras vērtības. Pēc viņas domām, Rēdas ziņojums bez citu deputātu papildinājumiem un svītrojumiem samazinātu autortiesību spēku bez ieguvuma patērētājiem. Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas pārstāvis Jirži Maštālka savukārt pauda bažas, ka brīvāka autortiesību sistēma dotu ieguvumus tikai tādām lielām organizācijām kā "Google".

 

Viņam iebilda Eiropas liberāļu un demokrātu apvienības grupas deputāts Antans Guoga. Pēc deputāta teiktā, Eiropai ir nepieciešama konkurētspējīga autortiesību politika, lai šeit būtu piemēroti apstākļi tādiem inovatīviem pakalpojumu sniedzējiem kā "Spotify" and "Netflix". "Pašlaik šāda veida biznesiem Eiropas tirgū funkcionēt ir grūti. Radošās industrijas nodarbina astoņus miljonus cilvēku. Šis skaitlis varētu būt 20 miljoni, bet tad ir jābūt inovācijām. Autortiesību reformai jābūt vienai no šādām reformām," norādīja deputāts. Viņa partija uzskata, ka ir jāsniedz pārrobežu pieeja tiešsaistes saturam, jānodrošina pārvietošanās brīvība, kā arī jāmaina jebkādas juridiskās neskaidrības, kas ietekmē iekšējo tirgu Eiropā.

 

Lielāko ievērību debatēs izpelnījās jautājums par tiesībām fotografēt un izmantot publisku ēku un pieminekļu attēlus, neprasot autora atļauju, jeb tā sauktā panorāmas brīvība. Rēda sākotnēji rosināja atļaut cilvēkiem fotografēt un filmēt publiskajā vidē esošos mākslas darbus, pieminekļus un arhitektūru, neprasot autora atļauju. Vairāki deputāti piekrita, ka šāds ierosinājums būtu pozitīvs, bet to nevajadzētu attiecināt uz gadījumiem, kad notiek komerciāla labuma gūšana. Citi savukārt strikti iebilda pret "panorāmas brīvību", norādot, ka šāds priekšlikums dod piemēru tam, ka autortiesības var netikt ņemtas vērā.

 

Kategorisku viedokli debatēs pauda grupas "Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa" pārstāve Žoela Beržero, uz Rēdas priekšlikumiem norādot, ka "labi nodomi ne vienmēr noved pie labas likumdošanas". "Rēda ir aizmirsusi, ka kultūra ir cieši saistīta ar autortiesībām, kas ir gan godīgas atlīdzības izmaksa, gan mākslinieka morālo tiesību aizsardzība," uzsvēra deputāte. Viņasprāt, "panorāmas brīvība" dod precedentu autortiesību apstrīdēšanai. Arī vairāki citi deputāti piekrita, ka atļaut šādu precedentu ir nepieņemami.

 

Tajā pašā laikā debatēs par ziņojumu savu viedokli pauda arī deputāti, kuri uzskata, ka "panorāmas brīvībai" jābūt garantētai, jo simtiem gadu vecas kultūras vērtības pieder sabiedrībai un tām jābūt brīvi pieejamām. Grupas "Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa" deputāts Tims Eikers "panorāmas brīvību" pat salīdzināja ar cīņu pret Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), kas iepriekš izpelnījies plašu sabiedrības interesi. Vairāki deputāti debašu laikā norādīja, ka diskusijā pārāk daudz laika tiek veltīts "panorāmas brīvībai", kā arī uzsvēra, ka parlamenta pieņemtā rezolūcija šo brīvību daudz neietekmēs. Arī debatēs esošais EK digitālās ekonomikas un sabiedrības komisārs Ginters Etingers pauda neizpratni par to, kāpēc deputāti tik daudz laika velta diskusijām par "panorāmas brīvību". EK mērķis, pēc viņa teiktā, nekad nav bijis aizliegt fotografēt un filmēt publiskas ēkas un pieminekļus. Galvenais esot sabalansētība.

Lielākā daļa deputātu bija vienisprātis, ka ir nepieciešama autortiesību modernizācija, ņemot vērā digitālā tirgus attīstību.

 

Latvijai citas aktualitātes

Latviešu autortiesību jomas eksperti atzīmē, ka diskusija par tā saukto panorāmas brīvību Latvijā nav tik aktuāla, jo šeit jau ir spēkā regulējums par to, ka publiskajā telpā esošo ar autortiesībām aizsargāto objektu fotogrāfiju vai filmu izmantošanai autora atļauja nepieciešama tikai komerciāliem mērķiem.

 

Kultūras ministrijas (KM) Autortiesību nodaļas vecākais juriskonsults Reinis Markvarts norādīja, ka "panorāmas brīvība" Latvijā jau faktiski pastāv. Autortiesību likumā paredzēts, ka publiskās vietās pastāvīgi izstādīta arhitektūras, fotogrāfijas, vizuālās mākslas, dizaina, kā arī lietišķās mākslas darba attēlojumu drīkst izmantot personiskai lietošanai, informācijā ziņu raidījumos vai aktuālo notikumu apskatos vai ietvert darbos nekomerciālā nolūkā. Pēc KM pārstāvja teiktā būtu atbalstāms, ka šāds autora mantisko tiesību ierobežojums tiktu noteikts arī tajās ES dalībvalstīs, kur tas šobrīd vēl nepastāv.

Autortiesību eksperts Rihards Gulbis savukārt skaidroja, ka EK galvenokārt fokusējas uz vienoto tirgu, tāpēc jautājums par "panorāmas brīvību" varētu nebūt tik aktuāls diskusijās EK līmenī. Eksperts gan pieļāva, ka EK varētu pievērst uzmanību šai problēmai, jo tā bijusi daudz apspriesta saistībā ar EP pieņemto ziņojumu.

 

Gulbis norādīja, ka EP deputātu uzsvērtais jautājums par ģeobloķēšanos Latvijai kļūs arvien aktuālāks. "Svarīgi būs, lai pakalpojums, kas tiek abonēts vienā valstī, būtu pieejams arī citās. Mūsu valstī, ienākot tādiem pakalpojumu sniedzējiem kā "Spotify", "Deezer" un tamlīdzīgiem, arī latviešiem būs svarīgi, lai pārrobežu tirdzniecībai netiktu likti šķēršļi," stāstīja Gulbis.

 

Arī KM pārstāvis Markvarts norādīja, ka šis jautājums Latvijai ir nozīmīgs. "Teritorialitātes princips nodrošina kultūras daudzveidības saglabāšanu un mazo valstu, tostarp Latvijas, radošo industriju attīstību, jo īpaši, audiovizuālo darbu jomā. No otras puses, lai līdzsvarotu autoru un producentu intereses un sabiedrības intereses, ir nepieciešams meklēt risinājumus, kā satura pakalpojumus padarīt plašāk pieejamus patērētājiem," skaidroja Markvarts, norādot, ka to pamatā vajadzētu nodrošināt ar tirgus diktētiem risinājumiem.

 

Biedrības "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība" (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna pastāstīja, ka gadījumā, ja tiktu īstenoti EP rezolūcijā iekļautie priekšlikumi saistībā ar ģeobloķēšanas novēršanu, visām pusēm  gan satura veidotājiem, gan izplatītājiem, gan patērētājiem  tiktu nodrošināti labvēlīgāki apstākļi autortiesību un licencēšanas jautājumu sakārtošanā. "Piemēram, tiktu nodrošināta iespēja visās ES valstīs piekļūt visu ES reģistrēto mediju radītajai tiešsaistes informācijai. Tas nozīmē, ka interneta radio vai interneta televīzijām, kas izmanto fonogrammas, tās raidot internetā, būtu iespēja saņemt licences mūzikas izplatīšanai vienlaikus vairākās dalībvalstīs vai pat visā ES uzreiz," skaidroja Grīna. Tas, pēc viņas teiktā, ne tikai vienkāršotu tiešsaistes mūzikas izplatītāju darbu, bet arī noteiktu vienotu tarifikāciju, kā arī veicinātu interneta mediju vides attīstību, jo šī brīža autortiesību regulējums ierobežo piekļuvi citas valsts ražotam saturam internetā, proti, atļaujas saņemšanai ir jāvēršas pie katras valsts kolektīvā pārvaldījuma organizācijas atsevišķi.

 

Autoriem  taisnīgu atalgojumu

Latvijā aktuāls esot arī EP deputātu aicinājums nodrošināt taisnīgu atalgojumu autoriem. Deputāte Rēda ziņojumā bija atzīmējusi, ka lielāku finansējumu vajadzētu saņemt autoriem, nevis starpniekiem  autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām. Pēc autortiesību eksperta Gulbja teiktā, Latvijā tas pašlaik netiek regulēts.

 

Gulbis papildināja, ka rezolūcijā aktualizēta arī tēma, par ko Latvijā tiek runāts maz, tas, ka autortiesībām ir liela nozīme ekonomikā. Autortiesību satura veidotājiem esot liels potenciāls sniegt ieguldījumu ekonomiskajā attīstībā. Viņaprāt, galvenās problēmas autortiesību jomā ir nepieciešamais autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju regulējums un autortiesību pārrobežu regulējums.

 

Biedrības "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA) pārstāve Ieva Kolmane uzsvēra, ka Latvijai šobrīd nozīmīgāk par EP pieņemto ziņojumu, kuram nav nekāda juridiskā spēka, ir ieviest savā likumdošanā jau esošās ES direktīvas. Līdz nākamā gada aprīlim esot jāsāk darboties ES direktīvai par mantisko tiesību kolektīvās pārvaldības organizāciju darbības regulējumu un pārrobežu licencēšanu, pie kuras iestrādāšanas Latvijas likumdošanā darbs sākts šī gada jūnijā.

 

Grīna savukārt uzsvēra, ka Latvijā galvenā problēma autortiesību jomā joprojām ir sabiedrības izpratnes trūkums par autortiesību un blakustiesību jautājumiem. ES Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs 2014. gada jūlijā visā ES esot veicis sabiedrības viedokļa pētījumu par intelektuālā īpašuma jautājumiem, kurā atklājās, ka, lai arī 86% aptaujāto latviešu uzskata, ka intelektuālā īpašuma tiesības ir jāaizsargā, 58% uzskata par pieņemamu nelegālu lejupielādi personīgām vajadzībām. Arī LaIPA veidotais "Mūzikas patēriņa indekss" aprīlī atklājis, ka lielākajai daļai  83%  ekonomiski aktīvo iedzīvotāju patīkamas mūzikas atskaņošana veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās ir būtiska, taču tikai 41% no viņiem piekrīt, ka mūziķi par šī sava intelektuālā īpašuma izmantošanu ir pelnījuši saņemt atlīdzību. "Šīs dubultmorāles pamatā ir zināšanu un izpratnes trūkums," uzskata Grīna.

 

Kā stāstīja Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka, grāmatniecībā visbūtiskākais ir jautājums par autortiesību izņēmumiem saistībā ar digitālo vidi. "Visās jomās, kur šādi izņēmumi nākotnē varētu tikt ieviesti, iepriekš ir obligāti jāveic objektīvs un vispusīgs situācijas izvērtējums, tāpēc ka Eiropā pastāv darboties spējīgi modeļi, kā pastāvošajā likumdošanā nodrošināt, piemēram, datu izpēti un analīzi, pilnvērtīga un pieejama izglītības satura veidošanu," stāstīja Punka, norādot, ka visās dalībvalstīs jau pastāv izņēmumi. Citās ES valstīs esot arī labās prakses piemēri kolektīvajām un individuālajām licencēm, ko varētu pārņemt Latvijā.

 

Punka norādīja, ka arī jautājumā par elektronisko grāmatu patapinājumu nepieciešams vispusīgs situācijas izvērtējums, ņemot vērā gan lasītāju, gan plašākas sabiedrības intereses. Viņa piebilda, ka sasteigtas un neizsvērtas likumdošanas iniciatīvas ir pretrunā ar EK izvirzīto mērķi veidot stabilu un ilgtspējīgu digitālo tirgu un traucētu elektronisko grāmatu tirgus attīstību, kas  it sevišķi valstīs ar nelielu skaitu lasītāju valsts valodā - vēl ir attīstības fāzē, un patērētājiem izdevīgi biznesa modeļi tikai veidojas.

 

Rēdas sagatavotais ziņojums ar citu deputātu papildinājumiem EP tika pieņemts jūlijā un nodots tālāk EK, kura ziņojumā pausto varēs iekļaut topošajos priekšlikumos par ES autortiesību reformu. Kā norādījuši KM pārstāvji, EK priekšlikums autortiesību modernizācijai gaidāms šī gada beigās. Tas pēc tam tiks nodots apspriešanai ES Padomē.

 

Avots: ziņu aģentūra LETA

Tagi: Autortiesības