2013. gada 18.–19. septembrī Balvos notika bibliotēku novadpētniecības konference „Lokālās kultūras vērtības nacionālās identitātes stiprināšanai”, kurā piedalījās ap 70 bibliotekāru un novadpētnieku no visas Latvijas.

Konferences gaitā vislielākā uzmanība bija veltīta Latgales bibliotēku digitālajām kolekcijām un novadpētniecības teorētiskajiem jautājumiem. Pasākumu ar Balvu novada pašvaldības atbalstu organizēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēku konsultatīvais centrs un Balvu Centrālā bibliotēka.

Novadpētniecība Balvu Centrālajā bibliotēkā

Ieskatu Balvu Centrālās bibliotēkas novadpētniecības darbā sniedza bibliotēkas direktore Ruta Cibule. 2003. gadā bibliotēka uzsāka veidot novadpētniecības datubāzi. Desmit gadu laikā datubāzē izveidoti 13 833 ieraksti, kas ietver gan līdz tam veidotās novadpētniecības kartotēkas materiālus, gan jaunāko informāciju. Novadpētniecības datubāze tiek veidota ciešā sadarbībā ar visiem novada pagastiem – pagasti iesaka galvenajai bibliotēkai materiālus par savu pagastu, kas dažādu iemeslu dēļ nav iekļauti novada datubāzē, taču ir pietiekami svarīgi, lai tur atrastos.

Īpašs Balvu Centrālās bibliotēkas lepnums ir Balvu reģiona kultūrvēstures datubāze, ko R. Cibule definēja kā bibliotekāro pētniecības darba formu un lauka pētījumu apvienojumu. Datubāze ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu sākta veidot 2007. gadā un 2013. gada 2. pusē ietvēra jau 1000 ierakstus. Datubāzē rodama informācija par reģiona personībām, kultūrvēstures un tūrisma objektiem, nemateriālo kultūras mantojumu u. tml. Datubāzē pieejams arī laikraksta „Vaduguns” arhīvs un Balvu reģiona enciklopēdija, ko atzinīgi novērtējuši ne tikai Balvu, bet arī visas Latvijas pētnieki. Diemžēl darbs pie Balvu reģiona enciklopēdijas pagaidām ir apstājies, taču direktore cer, ka tas pēc iespējas ātrāk tiks atsākts. R. Cibule aicināja ielūkoties arī Balvu Centrālās bibliotēkas tīmekļa vietnē, īpaši sadaļās „Novadpētniecība” un „Mēs esam populāri”.

Protams, bibliotēkas novadpētniecības darbs neaprobežojas tikai ar novadpētniecības materiālu apzināšanu, vākšanu un atspoguļošanu digitālajā vidē. Bibliotēka organizē (gan ar sadarbības partneriem, gan bez tiem) konkursus (piemēram, Latgolys folkorys vuokuma konkurss „Apleicīne” sadarbībā ar Latgales Reģionālo televīziju un Rēzeknes Augstskolu), konferences („Drukas aizliegums un tā aspekti Ziemeļlatgalē”, „Balvu rajons novadnieku zinātniski pētnieciskajos darbos”) un citus pasākumus (pasākumu cikls „Atdzīvinām kultūrvēstures datubāzi”), rīko izstādes (piemēram, ceļojošā izstāde „Latgolys Dvieselis tulkam Mikeļam Bukšam 100” sadarbībā ar LNB un Rēzeknes Kultūrvēstures muzeju), gatavo publikācijas plašsaziņas līdzekļiem, vada mācību programmas. Jaunākā bibliotēkas iniciatīva mācību jomā ir lektorijs Ziemeļlatgales kultūras un izglītības darbiniekiem „Latgales latviešiem svarīgo kultūras lauku skaidrojums Rēzeknes Augstskolas jaunākajos pētījumos”.

Digitālās novadpētniecības kolekcijas Latgales Centrālajā bibliotēkā

Latgales Centrālās bibliotēkas digitālās novadpētniecības kolekcijas apskatīja bibliotēkas Informācijas nodaļas vadītāja Anita Dejuna. Latgales Centrālā bibliotēka digitalizāciju veic kopš 2003. gada. Bibliotēka ir izveidojusi šādas digitālās novadpētniecības kolekcijas:


Ludzas pilsētas galvenās bibliotēkas digitālās kolekcijas

Ludzas pilsētas galvenās bibliotēkas digitālās kolekcijas raksturoja bibliotēkas direktore Inta Kušnere. Ludzas bibliotēkas digitālie resursi apkopoti bibliotēkas kultūrvēstures datubāzē, kas ir vairāku projektu rezultāts. Daudz digitālo kolekciju atrodas kompaktdiskos (CD) un ciparvideodiskos (DVD), kas no pieejamības viedokļa nav labākais digitālo kolekciju piedāvāšanas veids. Turklāt visas šīs digitālās kolekcijas tiek glabātas tikai CD un DVD formā, tām netiek veidotas rezerves kopijas ne serverī, ne ārējā cietā diskā, ne kādā citā nesējā, tāpēc šāda digitālo kolekciju uzglabāšana ir nedroša un neatbilst ilgmūžīgas saglabāšanas kritērijiem. Diemžēl bibliotēkas tīmekļa vietnē nav pieejams uz CD un DVD pieejamo digitālo kolekciju saraksts. Lai gan lielākā daļa šo kolekciju ir meklējama bibliotēkas elektroniskajā katalogā, pieejamības labad vēlama arī atsevišķa, digitālajām kolekcijām veltīta sadaļa vai vismaz saraksts tīmekļa vietnē.

Gulbenes bibliotēkas digitālie novadpētniecības resursi

Par Gulbenes bibliotēkas digitālajiem novadpētniecības resursiem stāstīja bibliotēkas Novadpētniecības un humanitāro zinātņu lasītavas vadītāja Sanita Jurkāne un galvenā bibliotekāre Inga Caunīte. Gulbenes bibliotēkas digitālie novadpētniecības resursi bibliotēkas tīmekļa vietnē meklējami divās sadaļās: „E-resursi” un „Novads”.

Gulbenes novada literātu kopkrājumus „Autogrāfs” un „Autogrāfs2” dod iespēju plašākai auditorijai iepazīties ar novada literātu devumu. Strīdīgs gan ir šī izdevuma definējums, jo šāda veida izdevums nav e-grāmata, bet drīzāk datubāze vai publikācija PDF formātā.

Digitālā fotokolekcija „Pilsēta laiku lokos” rāda, kā turpat gadsimta laikā mainījušās ievērojamas vietas Gulbenē. Salīdzināšanai piedāvātas dažādu Gulbenes vietu un objektu fotogrāfijas no 20. gadsimta 20.–30. gadiem un 2003. gada.

Gulbenes novads senajās fotogrāfijās aplūkojams arī Gulbenes novada personu un vietu datubāzē. Kolekcijā apkopoti fotouzņēmumi par novada vēsturi, cilvēkiem un notikumiem laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 40. gadiem. Projekts tapis sadarbībā ar Stāmerienas, Rankas, Gaujasrēveļu, Galgauskas, Līgo pagastu bibliotēkām. Ieguldījumu kolekcijas tapšanā snieguši arī Gulbenes novada iedzīvotāji un Gulbenes bibliotēkas lasītāji.

E-izstāde „Gulbene pirms 25 gadiem” atspoguļo Gulbeni 20. gadsimta 80. gados.

Viens no jaunākajiem bibliotēkas digitalizācijas projektiem ir „Fotogrāfiju un atmiņu stāsti”. Projektā tiek vāktas fotogrāfijas, diapozitīvi, fotofilmas un pierakstītas cilvēku atmiņas par laika posmu no 1949. līdz 1989. gadam saistībā ar novada sabiedrisko un kultūras dzīvi, tā laika ekonomiku, izglītību, dabas un kultūrvēstures objektiem. Kā atzina S. Jurkāne, ar šo projektu tiek veicināta iedzīvotāju interese un līdzdalība novadpētniecības materiālu vākšanā, novada izpētē un dzimtas fotogrāfiju saglabāšanā. Šobrīd ir ieskenētas un apstrādātas 500 fotogrāfijas un pierakstīti un apstrādāti 50 atmiņu stāsti. Digitālā kolekcija „Gulbenes novads 1949.–1989. gada fotogrāfijās” pēc projekta noslēguma 2014. gada maijā būs pieejama Gulbenes bibliotēkas tīmekļa vietnes sadaļā „Novads”, kur būs aplūkojamas arī projekta gaitā tapušās 5 virtuālās izstādes.

Savukārt projekta „Tautas frontes Gulbenes nodaļai – 25” mērķis ir vākt un izpētīt materiālus par Latvijas Tautas frontes Gulbenes nodaļas aktivitātēm un Trešās Atmodas laiku Gulbenē. Līdz šim ir ieskenētas un apstrādātas 50 fotogrāfijas, pierakstīti un apstrādāti 8 Latvijas Tautas frontes Gulbenes nodaļas dalībnieku atmiņu stāsti. Digitālā kolekcija „Latvijas Tautas frontes Gulbenes nodaļai – 25” pēc projekta noslēguma 2014. gada janvārī būs pieejama Gulbenes bibliotēkas tīmekļa vietnes sadaļā „Novads”. Izmantojot par projekta līdzekļiem iegādāto multifunkcionālo izstādes stendu, tiks rīkotas 6 izstādes. Multifunkcionālais izstādes stends ir ne tikai inovatīva alternatīva tradicionālajām izstādēm, bet arī ievērojami atvieglo novadpētniecības materiālu izstādīšanu ārpus bibliotēkas. (1)

Darbs ar digitālajām novadpētniecības kolekcijām Bauskas Centrālajā bibliotēkā

Par darbu ar digitālajām novadpētniecības kolekcijām Bauskas Centrālajā bibliotēkā stāstīja bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Laimdota Ozoliņa. Bauskas bibliotēkas digitālās kolekcijas sāktas veidot pēc tam, kad Bauskas Centrālā bibliotēka 2007. gada jūlijā uzsāka dalību projektā „Zudusī Latvija”. Cilvēku atsaucība bija liela, taču ne visas iesniegtās fotogrāfijas atbilda projekta kvalitātes prasībām. Kā atzina L. Ozoliņa: „Lai gan daudzas fotogrāfijas nebija projekta cienīgas, katrai no tām bija savs stāsts.” Turklāt bieži vien sadarbības partneri nevēlas, lai viņu foto materiāli tiktu publicēti internetā. Vācot un apkopojot senās fotogrāfijas par Bausku, atklājās vietas un lietas, kuras vairs nav saglabājušās vai arī ir izmainījušās līdz nepazīšanai. Redzot, cik daudz foto materiālu sakrājies, radās ideja veidot digitālo kolekciju par Bauskas kultūrvēsturi kompaktdiskos. Pirmie tematiskie diski tapa 2009. gada nogalē. Šīs fotogrāfijas plaši tika izmantotas arī Bauskas 400 gadu jubilejas svinību pasākumos. 2013. gada sākumā Bauskas bibliotēkā bija 50 tematiskie diski, šogad tapuši vēl 6 diski. Kolekcijas pamatā veltītas Bauskas vēsturei un kultūrvēsturei. Diskos blakus fotogrāfijām ir iekļauta arī aprakstoša informācija, mutvārdu vēstures ieraksti u. tml. Gana daudz disku tiek veltīts Bauskas novadniekiem. Diski ir pieejami un izmantojami tikai Bauskas bibliotēkā. Ar disku sarakstu var iepazīties Bauskas Centrālās bibliotēkas tīmekļa vietnes sadaļā „Pakalpojumi”. Drošības nolūkos katrs disks ir ierakstīts divos eksemplāros. Visi kolekcijas materiāli tiek glabāti arī serverī.

Bauskas bibliotēkas digitālo kolekciju publicitātes moto var izteikt L. Ozoliņas vārdiem, kas tradicionāli ievada pasākumus skolēniem par Bauskas vēsturiskajām fotogrāfijām: „Mēs jums pastāstīsim pasaku par Bausku, kas ir īsta patiesība”. Tiek rīkoti gan digitālie ceļojumi, gan tematiskas pēcpusdienas un tikšanās. Digitālie ceļojumi tiek veidoti pēc digitālajām kolekcijām, papildinot tās ar izzinošu saturu par konkrēto tēmu. Šie ceļojumi tiek piemēroti dažādām auditorijām. Vispopulārākais digitālais ceļojums ir ceļojums pa vēsturisko Bausku „Reiz bija Bauskā” – kopš 2010. gada novadīti jau 60 pasākumi. Ja trūkst ideju digitālo novadpētniecības kolekciju popularizēšanai, brauciet uz Bausku! (2)

Rēzeknes Centrālās bibliotēkas novadpētniecības e-resursi

Atšķirīgs un pārdomas raisošs bija Rēzeknes Centrālās bibliotēkas vecākās bibliogrāfes Rutas Susejas referāts. Galvenā Rēzeknes bibliotēkas informācijas izplatīšanas platforma ir bibliotēkas tīmekļa vietne, kas tiek veidota kā medijs, kurā atspoguļota informācija ne tikai par bibliotēkas aktualitātēm, bet arī novadpētniecības jautājumiem. Tīmekļa vietnes apmeklētāji regulāri tiek informēti par ievērojamu rēzekniešu un novadnieku devumu, dzīvesstāstiem, darbību, kā arī tiek iepazīstināti ar Rēzeknei un Latgalei svarīgiem datumiem, notikumiem. Sadaļā „Novads” ir ievietots novadpētniecības mapju saraksts ar sasaisti uz bibliotēkas elektronisko katalogu. Novadpētniecības aktualitātes iespējams meklēt, izmantojot tīmekļa vietnes meklēšanas logu. Šāds risinājums nav ērts lietotājiem, ieteicamāka būtu atsevišķa sadaļa „Novadpētniecības aktualitātes”. Tāpat bibliotēkai ar tik bagātu aktualitāšu klāstu vajadzētu padomāt par efektīvu tīmekļa vietnē atspoguļoto aktualitāšu pārvaldīšanu, tajā skaitā arhivēšanu un ilgtspējīgu pieejamību.

Vērtīgas ir tīmekļa vietnes sadaļas „Rēzekne internetā” un „Latgale internetā”, kas apkopo svarīgākos Rēzeknes un Latgales interneta resursus. Īpaši uzteicama ir tīmekļa vietnes sadaļa „Skaiti latgaliski” („Lasi latgaliski”), kas apkopo e-resursus latgaliešu valodā.

Digitalizācija Rēzeknes bibliotēkā nenotiek, izņēmums ir atsevišķi materiāli par bibliotēkas vēsturi, kas nekur publiski nav pieejami. Ir labi piedāvāt jaunumus un aktualitātes bibliotēkas tīmekļa vietnē un sociālajos tīklos (tādā veidā tiek attīstīta Latgales Pētniecības institūta direktora Henrika Soma aktualizētā šodienas novadpētniecība (3)), taču novadpētniecības resursu digitalizācija un digitālo kolekciju veidošana ir tikpat svarīga bibliotēkas virtuālās vides sastāvdaļa.

Latgales bibliotēku digitālo kolekciju vērtējums

Latgalē ir 19 novadi un 186 publiskās bibliotēkas. Preiļu Galvenās bibliotēkas vadītājas pienākumu izpildītāja Ilona Skorodihina izpētījusi, ka 2012. gadā digitalizācija tika veikta 10 Latgales publiskajās bibliotēkās. Septiņas no šīm bibliotēkām veidoja digitālās kolekcijas, kopskaitā – 20 digitālās kolekcijas. Digitalizāciju pārsvarā veic reģionu galvenās bibliotēkas (Balvu Centrālā bibliotēka, Latgales Centrālā bibliotēka, Krāslavas novada centrālā bibliotēka, Līvānu novada Centrālā bibliotēka, Ludzas pilsētas galvenā bibliotēka, Preiļu Galvenā bibliotēka) un dažas pagastu bibliotēkas (Baltinavas novada bibliotēka, Naujenes tautas bibliotēka, Viļakas novada bibliotēka, Rekavas bibliotēka).

Par visdaudzveidīgākajiem I. Skorodihina atzina Latgales Centrālās bibliotēkas digitālos resursus, savukārt visvairāk digitālo kolekciju (turklāt ar vislielāko digitālo objektu skaitu) ir Krāslavas novada centrālajai bibliotēkai. Īpaši citu Krāslavas novada centrālās bibliotēkas veidoto digitālo kolekciju vidū I. Skorodihina izcēla kolekciju „Vai pazīsti Krāslavas ielas?”.

Apjomīgākais digitālo materiālu daudzums rodams novadpētniecības datubāzēs (Balvu reģiona kultūrvēstures datubāze, Preiļu Galvenās bibliotēkas „Novadnieku enciklopēdija”, Latgales Centrālās bibliotēkas datubāze „Daugavpils novadnieki”, Ludzas pilsētas galvenās bibliotēkas kultūrvēstures datubāze). Populārs digitālo kolekciju veids ir tematiskās kolekcijas.

Tā kā pētījuma skaitliskie dati ir ņemti no Latvijas digitālās kultūras kartes, tie, visdrīzāk, neatklāj patieso situāciju, bet tikai iezīmē tendences. I. Skorodihina aicināja bibliotēkas vairāk pievērst uzmanību datu ievadīšanai šajā resursā, lai bibliotēku rādītāji būtu pēc iespējas reālāki.

Digitālo kolekciju problēmjautājumi

Detalizētāk I. Skorodihina izpētījusi digitālo kolekciju situāciju Preiļu novadā. Galvenās pētniecības metodes bija digitālo resursu novērtēšana, digitālo resursu veidotāju intervijas un lietotāju fokusgrupas diskusijas. Uz šī pētījuma bāzes izkristalizējās virkne atziņu un jautājumu, kas digitālo kolekciju veidošanā ir aktuāli ne tikai Latgales, bet arī visas Latvijas bibliotēkām.

Sadarbība

I. Skorodihina noskaidrojusi, ka Preiļu novada iestādēm un organizācijām nav digitālo resursu veidošanas un saglabāšanas stratēģijas. Katrai iestādei ir savs skatījums gan uz digitalizācijas saturu un procesu, gan resursu pieejamību. Izbrīnu neizraisa arī pētnieces secinājums, ka sadarbība starp institūcijām informācijas apmaiņā par digitālajiem resursiem ir pasīva vai vispār nenotiek. Šāda situācija (ar retiem izņēmumiem) novērojama visā Latvijā. Diemžēl sadarbības trūkums rada nepilnīgu ainu par iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem un piedāvātajiem resursiem, veicina nekvalitatīvu lietotāju apkalpošanu un neefektīvu darba procesu un uzdevumu veikšanu.

Secinājums ir viens – organizācijām un iestādēm ir vairāk jāsadarbojas. Tāpat katrai iestādei, kas piedāvā digitālos resursus, ir nepieciešama digitālo resursu stratēģija. Vislabāk, ja šādu stratēģiju veido vairākas iestādes: kopīgu digitālo resursu stratēģiju var veidot gan novada atmiņas institūcijas, gan reģiona bibliotēkas utt. Sadarbība un sadarbību reglamentējošs dokuments sekmēs efektīvu darba un resursu pārvaldību, kvalitatīvu iedzīvotāju apkalpošanu, profesionālo izaugsmi, uzlabos iestāžu attiecības un sniegs platformu tālākai sadarbībai ar citiem novadiem un valsts nozīmes institūcijām.

Pieejamība un citi tehniskie šķēršļi

I. Skorodihina secinājusi, ka digitālie resursi lietotājiem pārsvarā ir pieejami tiešsaistē. Turklāt uz digitalizētu analogo materiālu bāzes veidotas digitālās kolekcijas ir tikai neliela daļa no visa digitālo resursu krājuma, kas tiek piedāvāts lietotājiem, jo vairums publiski pieejamo materiālu jau ir dzimuši digitāli. Taču jāievēro, ka digitālās kolekcijas atšķiras gan pēc temata un apjoma, gan piedāvāto resursu veida, hronoloģijas un izcelsmes. Visi šie raksturlielumi var radīt dažādus ierobežojumus tiešsaistes pieejamībai. Savukārt tas, ka resurss ir digitāli dzimis, tūliņ nenozīmē, ka tas ir par velti pieejams tiešsaistē. Jāpiekrīt, ka lielāku ietekmi uz digitālo resursu apriti un publiskošanu šobrīd atstāj autortiesību jautājumi, nevis tehniskie šķēršļi, kuri mūsdienās tomēr ir salīdzinoši viegli risināmi, taču tehniskās iespējas vistiešākajā mērā ir atkarīgas no finansiālajām iespējām, līdz ar to arī šis apstāklis nedrīkst tikt novērtēts par zemu.

I. Skorodihina izpētījusi, ka iestādes visbiežāk savu digitālo resursu krājumu veido patstāvīgi un publicē to savā tīmekļa vietnē vai citā datu nesējā. Preiļu novadā 26 no 34 digitālo resursu veidotājiem digitālās informācijas publiskošanai izmanto tīmekļa vietnes. Lai gan digitālo resursu piedāvāšana tīmekļa vietnē šķiet visatbilstošākais digitālo kolekciju popularizēšanas veids, tas rada digitālo kolekciju izkliedētību, apgrūtina to meklējamību un rada atpazīstamības problēmas sabiedrībā. Ja digitālā kolekcija nav pieejama jau tīmekļa vietnes pirmajā lapā, tā kļūst grūti atrodama gan „Google”, gan tīmekļa vietnes apmeklētājam. Situāciju neatrisina pat valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte” ietvaros izveidotā datubāze „Latvijas atmiņas institūciju veidotās digitālās kolekcijas”. Digitālo kolekciju virtuālo meklējamību vislabāk nodrošinātu digitālo kolekciju portāls, kas no vienas platformas un meklēšanas punkta piedāvātu pieeju visām Latvijas atmiņas institūciju digitālajām kolekcijām.

Īpaši problemātiska ir situācija ar tām digitālajām kolekcijām, kas tiek uzglabātas un ir pieejamas tikai kompaktdiskos. Vairumā gadījumu par iemeslu šādam lēmumam ir autortiesībās balstīts aizliegums vai tehniskie šķēršļi, taču šādā gadījumā informācijai par kolekciju vajadzētu būt plašākai un pieejamākai. „Savējie zina” ir vairāk nekā vājš arguments. Daudzas šīs kolekcijas ir ļoti bagātas un vērtīgas, un būtu interesantas gan tautiešiem citos Latvijas novados, gan ārzemēs. Tāpat kritiku neiztur vēlme ar šādu kolekciju palīdzību celt bibliotēkas apmeklētību. Varbūt apmeklētību šādā veidā var nedaudz pacelt uz „savējo” rēķina, taču bibliotēkas apmeklētāju pieaugums varētu nākt arī no „svešo” vidus, ja internetā, piemēram, bibliotēkas tīmekļa vietnē, būtu vairāk informācijas par šīm kolekcijām. Diemžēl vairums šo kolekciju ne tikai tiek piedāvātas CD veidā, bet arī šādi tiek uzglabātas. Jāatgādina, ka kompaktdisks nav droša informācijas uzglabāšanas iekārta, sevišķi materiāliem, kas būtu atstājami mantojumā arī nākamajām paaudzēm.

I. Skorodihina aktualizēja arī digitāli dzimušo materiālu saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Ja par digitalizēto dokumentu saglabāšanu vēl tiek domāts, tad digitāli dzimušie materiāli tiek uzskatīti par neatņemamu mūsdienu dzīves reāliju, par kuras saglabāšanu uztraucas retais. Pieaugot digitālās informācijas apjomam, problēmas rada arī jautājums, kur lai visus materiālus uzglabā, jo tas aizņem ļoti daudz vietas.

Daudz rūpju sagādā arī datubāzu uzturēšana, tehnoloģisko jauninājumu ieviešana un mainīgā interneta vide, piemēram, tīmekļa adrešu mainība.

Lietojamība un interaktivitāte

Lietotāju fokusgrupas diskusijās I. Skorodihina noskaidrojusi, ka lietotājiem ir grūti orientēties Preiļu novada digitālo resursu piedāvājumā. Tāpat iedzīvotāji vēlas redzēt kvalitatīvākus digitālos resursus un vismaz minimālu katra digitālā objekta aprakstu. Protams, aprakstošo metadatu pievienošana ir darbietilpīgs process, kas nereti prasa neparedzētu pētniecisku darbu, piemēram, kad jānoskaidro, kas ir visi fotogrāfijā redzamie cilvēki. Tā kā iedzīvotāji izrāda vēlmi piedalīties digitālo resursu veidošanā, bibliotēkām jāizmanto šī iespēja. Tas gan rada papildu darba ieguldījumu iedzīvotāju ievietoto digitālo resursu un pievienoto metadatu kvalitātes kontrolē, taču noteikti veicinātu šo resursu popularitāti. I. Skorodihina ierosina digitālās vides veidošanā iesaistīt visu vecumu cilvēkus, un vislabāk to darīt, rīkojot konkursus ar balvām. Cik vien iespējams, jāizmanto iedzīvotāju radošais potenciāls, varbūt šādi izdodas ne tikai ieviest digitālās vides jauninājumus, bet arī atklāt iedzīvotāju slēptos talantus un veicināt radošo izpausmi. Digitālajai videi, pēc lietotāju domām, jākļūst interaktīvākai, interesantākai un saistošākai. Un to nevar nodrošināt, raugoties tikai no resursu veidotāju pozīcijām.

Bibliotekāru motivācija un iniciatīva

Pētot Latgales bibliotēku digitālās kolekcijas, I. Skorodihinai radās jautājums: kāpēc digitālo resursu veidošanā reti iesaistās pagastu bibliotēkas? Vai tas ir tāpēc, ka bibliotekāram ir nepieciešama praktiska palīdzība un apmācības? Nozares konferencēs, sanāksmēs un semināros LNB digitalizācijas speciālisti vairākkārt ir stāstījuši par LNB piedāvāto konsultatīvo un tehnisko atbalstu. Ja tiek izveidota interesentu grupa, iespējami arī izbraukuma semināri un apmācības, piemēram, novada vai reģiona bibliotekāriem. Tāpat ikviena bibliotēka var pieteikties par LNB sadarbības partneri. LNB Digitālās bibliotēkas vadītājs Artūrs Žogla informē, ka LNB izstrādātā DOM (4) sistēma ļauj izvietot uz bibliotēkas serveriem arī partneru resursus.

Jāņem vērā, ka pagastu bibliotēkās lielākoties strādā viens darbinieks, kurš atbild par visiem bibliotēkas darba procesiem. Iespējams, tieši tas mazina bibliotekāru iniciatīvu. Digitalizācija nav modes lieta, tas ir smags darbs, kas prasa lielus resursus – reizēm varbūt ne tik daudz finansiālus, ja ir sadarbība, piemēram, ar reģiona galveno bibliotēku, cik cilvēciskus: darba laiku, intelektuālo piepūli utt. Konferencē demonstrētie digitālo kolekciju piemēri liecina, ka digitalizācijas darba pamatā galvenokārt ir pašu iniciatīva un motivācija. Ja tās nav, nepalīdzēs ne palīdzība no malas, ne finansiāls atbalsts.

Novadpētniecības tilts nevar būt pabeigts...

Pirmās dienas vakarā konferences dalībnieki apmeklēja vairākas Balvu novada apdzīvotās vietas, kur visveiksmīgāk tiek apzināts, saglabāts un izmantots vietējās kultūras mantojums. Lai iepazīšanās ar lokālo kultūrvidi būtu tiešāka un ciešāka, konferences dalībnieki tika sadalīti trīs kamerkolektīvos: pirmā daļa devās uz Viļakas pilsētu, otrā – uz Rugāju novada Lazdukalna pagastu, trešā – uz Balvu novada Briežuciema pagastu. Visās izbraukuma vietās konferences dalībnieki tika sagaidīti ar īsteni latgalisku sirsnību un varēja ne tikai iepazīties ar vietējo kultūras dzīvi un bibliotēku, bet arī klausīties dziesmas, iet rotaļās, iegādāties vietējo amata meistaru darinājumus.

Jāatgādina, ka Balvi bibliotēku novadpētniecības konferenci neuzņēma pirmoreiz – 2001. gada augustā Balvos notika Latvijas Tautas bibliotēku novadpētniecības konference „Novadpētniecība – tilts no pagātnes uz nākotni”. Kā atzina Balvu Centrālās bibliotēkas direktore: novadpētniecības tilts nevar būt pabeigts... Cerams, ka šī tilta būvniecība turpināsies ne tikai ar bagātīgām novadpētniecības kolekcijām, bet arī regulārām novadpētnieku tikšanās reizēm visā Latvijā.

Konferences prezentācijas sk. LNB tīmekļa vietnē.

Attēlā: Rēzeknes Centrālās bibliotēkas tīmekļa vietnes sadaļa „Skaiti latgaliski”.

Bibliotēku novadpētniecības konference „Lokālās kultūras vērtības nacionālās identitātes stiprināšanai”. 1. daļa: novadpētniecības teorētiskie jautājumi.

Ziņu sagatavoja:

Māra Jēkabsone
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bibliotēku konsultatīvā centra galvenā bibliotekāre

Tagi: novadpētniecība, Novadpētniecības konferences, Bibliotēku digitālās kolekcijas