2015. gada 27.–28. maijā Cēsīs notika Latvijas akadēmisko, speciālo un publisko bibliotēku direktoru pavasara sanāksme, kas pulcēja pussimts nozares profesionāļus. Sanāksmi organizēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēku konsultatīvais centrs sadarbībā ar Cēsu Centrālo bibliotēku.

Sanāksmes galvenās tēmas bija: izmaiņas un attīstības tendences pedagoģijā, bibliotekāru izglītības iespējas, bibliotēku loma uzņēmējdarbības veicināšanā, darbs sociālajos medijos un bibliotēku nākotnes redzējums. (Referātu prezentācijas pieejamas LNB tīmekļa vietnes sadaļas “Pakalpojumi” apakšsadaļā “Bibliotekāriem”.) Pēc referātu noklausīšanās pasākuma dalībniekiem bija iespēja aplūkot Vidzemes koncertzāli “Cēsis” un renovēto Cēsu Centrālo bibliotēku.

Vidzemes pērle

Sanāksmi atklāja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un Cēsu Centrālās bibliotēkas direktore Natālija Krama. Spilgtu un iedvesmojošu priekšlasījumu par Cēsu pilsētas un novada aktualitātēm sniedza Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs Kārlis Pots. Gan no cēsnieku vārdu spēlēm, gan neverbālās komunikācijas izpausmēm acīm redzams bija tas, ka Cēsu labā strādā saliedēta komanda un Cēsu attīstība vēl tikai uzņem apgriezienus.

Cēsis dibinātas 1206. gadā un nākamgad svinēs 810. dzimšanas dienu. Jau no 19. gadsimta beigām pilsēta ir pazīstama kā mākslas, kultūras un atpūtas centrs, un turpina tāda būt arī šobrīd. “Cēsu novada Attīstības programmā 2013.–2019. gadam” teikts, ka “Cēsu novada pamatvērtības ir novada iedzīvotāji, dabas vide un kultūrvēsturiskais mantojums, un tās ir pamats nākotnes redzējumam par Cēsu novadu”. Kultūrvēsturiskais mantojums Cēsīs patiešām ir ievērojams – pilsētā ir turpat 30 nacionālas un vairāk nekā 100 vietējas nozīmes kultūras, arhitektūras un mākslas pieminekļi. Dabas un tūrisma mīļotājiem der atcerēties, kas Cēsu pilsētas un novada teritorija atrodas Gaujas Nacionālā parka lieguma zonā. Aprēķināts, ka ik gadu Cēsis apmeklē vismaz 400 000 tūristu.

Cēsu attīstība iebraucējam jūtama, pirmkārt, vizuāli: pēdējos gados pašvaldība daudz līdzekļu atvēl ēku, ielu, parku renovācijai un pilsētas infrastruktūras uzlabošanai. Kā viens no spilgtākajiem piemēriem minama pirms gada atklātā Vidzemes koncertzāle “Cēsis”, kas faktiski ir ievērojami rekonstruēts Cēsu kultūras nams (rekonstrukcijas autors: arhitekts Juris Poga). Pērnā gada decembrī Cēsīs atklāta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo jaunbūve. Jaunais Cēsu depo ievērojams ar to, ka ir pirmais depo Latvijā, kas projektēts un uzcelts tieši ugunsdzēsēju darba vajadzībām. Tā celtniecībā ievēroti visi saistošie Eiropas Savienības standarti. Šogad renovēto un rekonstruēto Cēsu namu sarakstam pievienojusies Cēsu Centrālā bibliotēka (arī tās rekonstrukcijas autors ir arhitekts Juris Poga). Kā raksta būvniecības portāls “ABC.lv”, bibliotēkas ēka, īpaši iekštelpas, pārvērtusies līdz nepazīšanai. Funkcionālie un tehniskie uzlabojumi veikti maksimāli saglabājot vēsturiskās un autentiskās liecības, atjaunota dekoratīvā ēkas fasāde, ar apgaismes ķermeņiem un taciņām labiekārtota bibliotēkas apkārtne. No daudzām mazām telpām katrā stāvā izveidota viena liela. Ja agrāk bibliotekāru un lasītāju rīcībā bija tikai pirmais un otrais stāvs, tagad klāt nācis trešais stāvs, kur iekārtoti darbinieku kabineti, vestibils, mācību un semināru telpa. Savukārt pagrabstāvā izbūvēta krātuve reti pieprasītiem izdevumiem. Pieejamāks kļuvis novadpētniecības krājums, periodiskie izdevumi izvietoti pārskatāmāk, vairāk vietas atvēlēts datoriem, izveidotas individuālās jeb klusās lasītavas. Bērnu nodaļa ieguvusi dzīvespriecīgākas krāsas, pirmajā stāvā izveidota atsevišķa telpa jauniešiem un galda spēļu cienītājiem. Svarīgi, ka beidzot bibliotēka ir pieejama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Dati par Cēsu iedzīvotāju skaitu atšķiras par apaļu tūkstoti – Cēsu portālā “Cēsis.lv” rakstīts, ka Cēsīs dzīvo 17 005 iedzīvotāji, kamēr K. Pota prezentācijā minēts skaitlis 18 246. Šīs atšķirības, tāpat kā citur Latvijā, veido pašvaldībā deklarēto un reāli uz vietas dzīvojošo cilvēku starpība. Cēsis ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas cīņu par tautiešu reemigrāciju uzsākusi ne tikai vārdos, bet arī darbos – 2014. gadā Cēsu novada domes pārstāvji veica cēsnieku diasporas apmeklējumus Lielbritānijā un Īrijā, šogad plānots apmeklēt Vācijā un Norvēģijā dzīvojošos cēsniekus. Svarīgi, ka šie apmeklējumi nav tikai emocionālās saiknes ar dzimto vietu atjaunošana, bet tīri praktiskas sarunas par iespējām atgriezties Cēsīs. Galvenais atzinums no šiem tautiešu apmeklējumiem: nedrīkst radīt veltīgu ilūziju par labi apmaksātu mazkvalificētu darbu dzimtenē. Cēsu novada domes mērķis ir raisīt interesi par uzkrājumu veidošanu uzņēmējdarbības sākšanai Cēsīs. Pēc šiem diasporas apmeklējumiem Cēsīs atgriezušās četras ģimenes. Atbraucēji atvēruši skaistumkopšanas salonu, kafejnīcu, bērnu preču veikaliņu. Viena no Cēsu novada domes prioritātēm ir atbalsts uzņēmējdarbības sācējiem: 2014. gadā mazās uzņēmējdarbības grantiem atvēlēta summa 10 000 eiro apmērā, šogad – uz pusi vairāk. Uz grantu saņemšanu tiek rīkots konkurss. Katrs atbalstītais jaunais uzņēmējs saņem noteiktu summu atbilstoši savas idejas specifikai. Šāda pašvaldības rīcība ir apliecinājums tam, ka attīstības programmā rakstītais tiek pierādīts ar darbiem un katrs iedzīvotājs pilsētai tiešām ir svarīgs.

Lai gan Cēsis no Rīgas atrodas tikai nepilnu 90 km attālumā, cilvēkiem tomēr ir svarīgi, ka viņu darbavieta atrodas pietiekami tuvu mājām. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā Cēsis vēlas būt pirmā pilsēta Latvijā, kur bezmaksas WiFi pieejams visā pilsētā. Kā atzina K. Pots, mērķis ir visa pilsēta kā attālinātā darba un mācību vieta.

Līdzi laikam izglītībā

Ar attīstības tendencēm 21. gadsimta izglītībā sanāksmes dalībniekus iepazīstināja izglītības uzņēmuma “Lielvārds” valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts. Viņa atzinums – jauno tehnoloģiju ienākšana izglītībā notiek tik strauji, ka Latvijas izglītības sistēma nespēj tam izsekot. Viens no piemēriem ir digitālās mācību grāmatas, kuru ieviešana ne tikai atvieglotu un atdzīvinātu mācību procesu, bet pat atrisinātu atsevišķas problēmas. Lūk, daži rādītāji, kurus uzlabotu digitālo mācību grāmatu izmantošana: 1) vieglāka skolas soma; 2) ērtāka informācijas meklēšana; 3) finanšu ietaupījums; 4) laika ietaupījums; 5) aizraujošāka mācīšanās; 6) mazāks kaitējums dabai. Arvien populārāks kļūst mobilās mācīšanās koncepts (mobile learning, mLearning). Tā ir mobilo tehnoloģiju iesaiste mācību procesā (atsevišķi vai kombinācijā ar citām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām), kas dod iespēju mācīties jebkurā laikā un jebkurā vietā. Mobilo ierīču iesaiste padara mācību stundas interaktīvākas, integrē individuālās skolēnu mobilās ierīces mācību procesā, nodrošina tūlītēju atgriezenisko saiti, ļauj operatīvi koriģēt mācību procesu utt. Turklāt tiek panākts tas, ka skolēni savus viedtālruņus izmanto ne tikai mācībām klasē, bet arī ārpus tās. Mobilās mācīšanās kontekstā ir svarīgi piedāvāt atbilstošus produktus – piemērotas mobilās lietotnes un ierīčneatkarīgu mācību saturu (pieejams internetā, nav nepieciešamības instalēt vai lejuplādēt), kuru var brīvi lietot no jebkuras mobilās ierīces.

Blakus modernajām tehnoloģijām izglītībā ienāk centieni mācīt ne tikai teoriju, bet arī trenēt iegūto zināšanu izmantošanu praksē, piemēram, konkrētu dzīves situāciju risināšanā. Šāda izglītības pieeja, kas tiek saukta par “mācīšanās darot”, dod iespēju iemācītās teorētiskās zināšanas sasaistīt ar reālo dzīvi. Arvien lielāks akcents izglītībā tiek likts nevis uz faktu iemācīšanos, bet dažādu dzīvei nepieciešamu rakstura īpašību un iemaņu izkopšanu, piemēram, komunikācijas un sadarbības spēju attīstīšana. Šī izglītības tendence iet kopsolī ar darba tirgus prasību izmaiņām, proti, jau no pagājušā gadsimta 80. gadiem pasaulē vērojama strauja rutīnas darbu samazināšanās (tas attiecas gan uz manuālajiem rutīnas darbiem, gan kognitīvajiem rutīnas darbiem), turpretī aug pieprasījums pēc analītiska rakstura darbiem un darbiem, kas pieprasa komunikācijas un sadarbības prasmes.

Bibliotekārās izglītības aktualitātes

Ar bibliotekārās izglītības aktualitātēm sanāksmes dalībniekus iepazīstināja LNB Mācību centra vadītāja Dženija Dzirkale-Maļavkina. Bibliotekāro izglītību Latvijā var iegūt: 1) Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā (akadēmiskas studijas; sociālo zinātņu bakalaurs/maģistrs bibliotēkzinātnē un informācijā), 2) Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžā (1. līmeņa augstākā profesionālā izglītība; bibliotēku informācijas speciālists (4. līmeņa kvalifikācija)), 3) LNB Mācību centrā (240 stundu profesionālās pilnveides programma; sertifikāts; 960 stundu profesionālās tālākizglītības programma; bibliotekārs (3. līmeņa kvalifikācija)). Jaunums ir LNB Mācību centra 960 stundu profesionālās tālākizglītības programma “Bibliotēku speciālists”. Paredzēts, ka pirmā grupa mācības sāks 2016. gada janvārī; mācību ilgums – trīs semestri. Svarīgi, ka 45 % mācību notiks attālināti. Mācību programmai varēs pieteikties arī tie, kas pabeiguši 240 stundu programmu – viņu priekšrocība ir gan šajā programmā apgūto kursu pielīdzināšana (jau apgūtus kursus nav nepieciešams apgūt atkārtoti), gan mācību maksas ietaupījums uz pielīdzināto kursu rēķina. Līdzīgi atvieglojumi un priekšrocības 240 stundu programmas beidzējiem ir arī Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas studiju programmā “Bibliotēku informācijas speciālists”.

Jaunās LNB Mācību programmas mērķauditorija ir bibliotēku darbinieki bez bibliotekārās izglītības (ar vidējo vispārējo izglītību vai vidējo profesionālo izglītību nebibliotekārajā jomā). Statistikas dati rāda, ka bez bibliotekārās izglītības Latvijas bibliotēkās strādā 1120 cilvēki. Jaunā LNB Mācību centra programma dos iespēju ne tikai pārkvalificēties vai iegūt profesijai atbilstošu izglītības dokumentu, bet arī pildīt Ministru kabineta noteikumu Nr. 371 “Noteikumi par bibliotēkas darbam nepieciešamo darbinieku skaitu un darbinieku amatu ieņemšanai nepieciešamo izglītību” prasības. Jau ilgāku laiku top šo noteikumu grozījumi, kuru vidū paredzēta prasība, ka, lai strādātu bibliotēkā, nepieciešama vismaz 3. līmeņa kvalifikācija profesijā. Grozījumi paredz arī prasību pēc regulāras bibliotēku darbinieku profesionālās pilnveides – ne mazāk kā 64 stundas triju gadu laikā, no kurām vismaz 36 stundas ir saistītas ar profesionālo kompetenču pilnveidi un bibliotēku nozares novitātēm. Grozījumos paredzēts, ka šajā profesionālajā pilnveidē var ietvert dalību izglītojošos semināros, konferencēs, izglītības projektos un pieredzes braucienos, kuros tiek pilnveidotas profesionālās un vispārējās kompetences (ne vairāk kā 12 stundu apjomā trīs gadu laikā, pamatojoties uz atbilstošu apliecinošu dokumentu). Tā kā ar bibliotēku darbinieku profesionālo pilnveidi nodarbojas, piemēram, arī reģionu galvenās bibliotēkas, šīm bibliotēkām jādomā par savu organizēto semināru, kursu, pieredzes braucienu utt. apliecināšanu ar atbilstošu dokumentu.

Interesantā pieredzē bibliotekāru izglītošanas jomā dalījās LNB projektu vadītāja Marta Dziļuma. Laikā no 2012. gada oktobra līdz 2015. gada martam LNB kopā ar vairākiem sadarbības partneriem īstenoja projektu “Efektīva mācību metožu izmantošana kvalifikācijas paaugstināšanai bibliotēku nozarē”. Projekta mērķis bija paaugstināt bibliotēku nozarē strādājošo zināšanas un prasmes, no pašu darbinieku vidus atlasot un apmācot mācībspēkus un ļaujot viņiem aprobēt izstrādātos mācību materiālus. Balstoties uz pētījuma “Bibliotēku nozares izglītības attīstības virzieni un iespējas izglītības kvalitātes paaugstināšanai” (izglītības apvienība “I Fortum”, 2011./2012. gads) un divu nacionālo bibliotēku (Latvijas Nacionālā bibliotēka un Lietuvas Nacionālā bibliotēka) darbinieku aptaujas par to, kādas zināšanas viņi vēlētos papildināt, rezultātiem, tika izveidoti divi mācību moduļi, katra moduļa ietvaros izstrādājot vairākus profesionālās pilnveides kursus.

Modulī “Informācijas resursu pārvaldība un mārketings” tika izstrādāti kursi: “Digitālā krājuma veidošana un pārvaldība”, “Digitalizācijas projekti”, “Lietotāju informacionālā uzvedība un informācijas aktivitātes digitālajā vidē”, “Brīvpieejas elektroniskie resursi”, “Informācijas resursu pārvaldība”, “Bibliotēkas mārketings mūsdienu sabiedrībā”, “Digitālo bibliotēku juridiskie jautājumi”, bet modulī “Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas”: “Mūsdienīgas prezentācijas prasmes”, “Datu bāzu veidošana un datu analīze”, “Informācijas drošība bibliotēkā”, “Grafiskais dizains un maketēšanas pamati”, “Attēlu apstrāde un rediģēšana” un “IT rīki projektu vadībā”.

Projekta pievienotā vērtība ir tas, ka profesionālās pilnveides kursu izstrāde tika balstīta uz bibliotēku darbinieku vēlmēm un vajadzībām, kā arī kursu mācībspēki jeb treneri tika atlasīti no LNB darbinieku vidus, tādējādi nodrošinot zināšanu un prasmju pārnesi kolēģim no kolēģa. Atlasītie mācībspēki tika īpaši apmācīti un piedalījās mācību materiālu sagatavošanā. Projekts ir noslēdzies, taču izveidotie kursi arī turpmāk tiks piedāvāti gan LNB, gan citu Latvijas bibliotēku darbiniekiem. Turklāt visi projektā izstrādātie mācību materiāli būs pieejami brīvpieejā LNB mācību vidē ikvienam interesentam.

Bibliotēku atbalsts biznesam

No 2012. gada maija līdz 2014. gada oktobrim Bauskas Centrālā bibliotēka piedalījās Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku pārrobežu sadarbības tīkla izveidošana”. Par projektā paveikto stāstīja Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Baiba Tormane. Projekta mērķis bija veicināt uzņēmējdarbību Latvijas–Lietuvas pierobežā (projekta partneri bija Bauskas un Rundāles novadu pašvaldības, Biržu, Pasvales un Pakrojas rajona pašvaldības). Viens no galvenajiem uzdevumiem bija izveidot uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku tīklu – pilnveidot bibliotēku infrastruktūru tā, lai tās kļūtu par vietējās uzņēmējdarbības atbalsta punktiem. Rezultātā tika izveidotas astoņas biznesa atbalsta bibliotēkas Bauskas novadā (Bauskas Centrālā bibliotēka, Brunavas bibliotēka, Grenctāles bibliotēka, Ceraukstes bibliotēka, Codes bibliotēka, Jauncodes bibliotēka, Gailīšu bibliotēka un Rītausmu bibliotēka), viena biznesa atbalsta bibliotēka Rundāles novadā (Svitenes bibliotēka) un trīs biznesa atbalsta bibliotēkas Lietuvā (Biržu bibliotēka, Pakrojas bibliotēka un Pasvales bibliotēka).

Biznesa atbalsta bibliotēkas uzdevums ir nodrošināt biznesa vidi, kuru veido par projekta līdzekļiem iegādātais aprīkojums (datori, multifunkcionālās iekārtas, videoprojektori, mēbeles), informācijas resursi (biznesa literatūra, tajā skaitā e-resursi) un citi pakalpojumi, tajā skaitā izglītojoši pasākumi, individuālas konsultācijas un apmācība. Bauskas Centrālās bibliotēkas tīmekļa vietnē ir izveidota speciāla sadaļa “Biznesam”, kur var iepazīties ar biznesa aktualitātēm, biznesa pasākumu kalendāru un biznesa atbalsta bibliotēkās pieejamajiem biznesa informācijas resursiem, smelties idejas biznesa uzsākšanai vai attīstībai, iegūt informāciju par tālākizglītības iespējām u. tml. Liels darbs tiek ieguldīts pasākumu organizēšanā. Esošajiem uzņēmējiem tiek rīkotas publiskas diskusijas (piemēram, “Kas palīdz un kas traucē uzņēmējdarbībai?”), e-prasmju uzlabošanas pasākumi, izglītojoši semināri (piemēram, “Bizness internetā”), skolēniem un skolotājiem – ideju konkursi, izglītojoši braucieni, informatīvas stundas, tikšanās ar uzņēmējiem utt.

Protams, pēc projekta noslēguma nekas nebeidzas, bet, tieši otrādi, tikai sākas. Biznesa atbalsta bibliotēku tīkla izveidošanā ieguldīts liels darbs, taču tikpat liels darbs, ja ne vēl lielāks, biznesa atbalsta bibliotēkas gaida nākotnē – turpināt iesākto, attīstīties, lai sniegtu atbalstu iedzīvotājiem un veicinātu novada izaugsmi. Patīkami, ka pašvaldības ir sapratušas biznesa atbalsta bibliotēku nozīmi un novērtējušas to ar lielāku finansējumu krājumam, kā arī algas pielikumu biznesa bibliotēku vadītājām. Kā atzina B. Tormane, nākamais solis ir panākt biznesa atbalstu bibliotēkām.

Bibliotēka sociālajos medijos

Sociālie tīkli Latvijas bibliotēkām nav nekāds jaunums, taču cik tajos darbojas patiešām aktīvi un pārdomāti? Tā kā Cēsu Centrālā bibliotēka ir viena no retajām Latvijā, kam ir savs sociālo mediju speciālists, ar šī amata ikdienu citu bibliotēku pārstāvjus iepazīstināja bibliotēkas sociālo mediju speciāliste Lāsma Vasmane. Lai gan sociālie tīkli interneta vidē eksistē jau vismaz 10 gadus, Cēsu Centrālā bibliotēka, tāpat kā vairums citu Latvijas bibliotēku, tos sāka iepazīt un lietot 2010./2011. gadā. Pieaugot izmantoto sociālo tīklu skaitam un dalības intensitātei, 2013. gadā tika nolemts bibliotēkā izveidot speciālu amata vienību – sociālo mediju speciālists, kura pienākumos ietilpst bibliotēkas tīmekļa vietnes uzturēšana un aktuālās informācijas ievietošana sociālajos tīklos. Jāpiezīmē, ka darbs tīmekļa vietnē un sociālajos tīklos veido lielāko daļu no sociālo mediju speciālista ikdienas, taču nav vienīgais amata pienākums. Kā atzina L. Vasmane, lasītāju apkalpošana lasītavā palīdz neattālināties no bibliotēkas tradicionālajiem darbiem un “uzturēt formā” bibliotekārās prasmes.

Kāpēc Cēsu Centrālā bibliotēka nolēma veidot bibliotēkas profilu sociālajos tīklos:

  • sociālie mediji dod iespēju uzrunāt mērķauditoriju, kas gandrīz nepārtraukti dzīvo internetā un tikpat kā nav sasniedzama ar citiem komunikācijas līdzekļiem;
  • tā ir bezmaksas publicitāte;
  • informācijas izplatīšana un saziņa notiek ļoti operatīvi un vairumā gadījumu pat efektīvāk nekā izmantojot citus komunikācijas ceļus;
  • izveidotās fotogalerijas neaizņem vietu uz bibliotēkas servera;
  • tā ir sekošana līdzi laikam, modernas un interaktīvas bibliotēkas tēla veidošana.


Galvenā informācijas platforma, protams, ir Cēsu Centrālās bibliotēkas tīmekļa vietne. Pirmā bibliotēkas tīmekļa vietne kalpoja apaļus 10 gadus – no 2005. līdz 2015. gadam. Tā kā vecā tīmekļa vietne bija pilnībā novecojusi un neatbilda ne bibliotekāru, ne lasītāju prasībām, 2015. gada martā tika prezentēta jaunā Cēsu Centrālās bibliotēkas tīmekļa vietne. Svarīgi, ka jaunā tīmekļa vietne ir veidota izmantojot responsīvo dizainu – tīmekļa vietne pati atpazīst, no kādas ierīces tiek atvērta un pati šai ierīcei piemērojas. Bērnu mērķauditorijai izveidota “Bērnu lapa”, kur pieejama ne tikai informācija par bibliotēku, bet arī plaša spēļu un citu tiešsaistes nodarbju kolekcija.

Darbība sociālajos tīklos balstās uz trīs vaļiem: “Draugiem.lv”, “Facebook.com” un “Twitter.com”. Interesanti ir L. Vasmanes novērojumi par šo sociālo tīklu auditoriju: visaktīvākie bibliotēkas sekotāji “Draugiem.lv” ir iedzīvotāji vecumā virs 50 gadiem, bet “Facebook.com” un “Twitter.com” – jaunieši. Aktīva informācijas ievietošana tiek veikta arī portālos “Biblioteka.lv”, “Cesis.lv”, “Cesis24.lv” un “News.lv”. Portālā “News.lv” galvenokārt tiek ievietota informācija par pasākumiem. Pirmkārt, “Lursoft” lietotājiem tas ir bezmaksas pakalpojums, otrkārt, ir apstiprinājusies atgriezeniskā saite, ka tieši “News.lv” daudzi meklē informāciju par pasākumiem. Tāpat Cēsu Centrālā bibliotēka aktīvi pozicionē sevi tādās koplietošanas vietnēs kā “SlideShare.com”, “Youtube.com”, “Animoto.com” u. c. Nenoliedzami tik plaša darbība prasa daudz laika un spēka, taču atgriezeniskā saite ir pārliecinoša – sekotāju pulks aug un bibliotēkas profili ir ļoti iecienīti.

Bibliotēkas krājuma sardzē

Tā kā krietnam bibliotekāram rūp savas bibliotēkas krājuma “labjūta”, priekšlasījumu par tēmu “Kā novērst negatīvo faktoru ietekmi uz bibliotēku krājumu?” sniedza LNB Restaurācijas centra restauratore Sintija Saldābola. Visvairāk bibliotēkas krājuma stāvokli ietekmē:

  • vandālisms, kas var būt apzināts (lapu izplēšana, attēlu, rakstu izgriešana) un neapzināts (metāla saspraužu lietošana, lapu locīšana). Pie neapzinātā vandālisma pieder arī līmlentes lietošana grāmatu labošanā, jo to ir ļoti grūti no materiāla atdalīt. Izdevumus, kas laboti ar līmlenti, nav iespējams restaurēt, jo kopā ar līmlenti tiek noņemts papīra slānis (bieži vien ar visu tekstu) un šo bojājumu nevar atjaunot ne ar kādiem paņēmieniem. S. Saldābola līmlentes vietā iesaka lietot parasto papīru vai fotopreču veikalos nopērkamo materiālu Filmoplast P;
  • pelējums (sēnes), kas ir ļoti grūti iznīcināms, jo izplatās pa gaisu ar sporām. Pelējuma skartos izdevumus S. Saldābola iesaka dezinficēt ar spirta salvetēm, taču, ja pelējums jānovērš lielākam skaitam izdevumu, restauratore iesaka necīnīties ar to pašiem, bet uzticēt speciālistiem (dezinfektoriem). Jāielāgo arī, ka ar spirtu nedrīkst tīrīt fotogrāfijas, jo tādējādi var pazaudēt attēlu;
  • kaitēkļi – pamatā bojājumus nodara no kukaiņu oliņām izšķīlušies kāpuri, tāpēc arī šajā gadījumā nepieciešama izdevumu dezinfekcija;
  • gaisma – gan saules gaisma, gan mākslīgais apgaismojums var nodarīt ievērojamus bojājumus iespiedizdevumiem: izbalojušas grāmatu muguriņas, nodzeltējušas avīžu lapas utt.; īpaši jutīgas pret gaismu ir fotogrāfijas;
  • uguns un ūdens – ikvienam bibliotekāram zināms, cik ļoti šis tandēms kaitē bibliotēkas krājumam. Vislielākā kļūda ugunsgrēka laikā ir liet virsū grāmatām ūdeni, jo ūdens radītie bojājumi reizēm ir vēl postošāki par uguns izraisītajiem postījumiem, piemēram, uz krītpapīra iespiestos izdevumus pēc samirkšanas vairs nav iespējams atjaunot. Vislabāk, ja kopā ar speciālistiem tiek izstrādāts darbības plāns, kā rīkoties uguns vai ūdens nelaimes gadījumā;
  • neatbilstošs mikroklimats – vairumā gadījumu tas ir paaugstināts gaisa mitrums. S. Saldābola iesaka ikvienai bibliotēkai iegādāties hidrotermometru, lai kontrolētu mitruma līmeni gaisā;
  • nepareiza uzglabāšana, transportēšana, eksponēšana un izmantošana – jāpārdomā izdevumu izvietojums plauktā, īpaši, ja vienkopus atrodas dažāda izmēra un apjoma izdevumi; transportēšanas laikā izdevumiem jābūt atbilstoši iepakotiem un/vai sasaiņotiem (piemēram, saudzējamu materiālu pasargāšanai ieteicams izmantot burbuļplēvi); izstādēs pievēršama uzmanība pareizai eksponātu izvietošanai (vitrīnās, ierāmējumā zem stikla, kontrolēt apgaismojuma līmeni utt.); ja tiek šķirstīti reti izdevumi, ieteicams izmantot cimdus.


Ja ir šaubas vai neskaidrības par krājuma stāvokli vai ir radušās kādas problēmas, padomu var meklēt pie LNB Restaurācijas centra speciālistiem.

Pārmaiņas Latvijas Bibliotekāru biedrībā

Kopš pagājušā gada Latvijas Bibliotekāru biedrībai (LBB) ir jauna priekšsēdētāja – Kultūras informācijas sistēmu centra vecākā referente Kristīne Pabērza, kas sanāksmes dalībniekus iepazīstināja jaunumiem LBB dzīvē. Jaunā LBB valde ir iecerējusi vairākas būtiskas pārmaiņas, tajā skaitā aktivizēt individuālo biedru darbību un atsevišķu reģionālo nodaļu un tematisko sekciju darbību. Ir doma blakus tematiskajām sekcijām uz laiku organizēt darba grupas konkrētu jautājumu risināšanai. Aktualitāte ir arī LBB tīmekļa vietne www.bibliotekari.lv, kas turpmāk būs galvenā biedrības informatīvā platforma. Biedrībai ir arī profils sociālajā tīklā “Facebook.com”. Ar īpašu aktivitāti allaž izcēlusies LBB Jauno speciālistu sekcija, kas regulāri publicē visai bibliotekārajai publikai saistošu informāciju savā blogā. Lai stiprinātu sadarbību ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, 2015. gada 27. aprīlī Viļņā Lietuvas nacionālās bibliotēku nedēļas laikā tika parakstīts sadarbības memorands starp Lietuvas Bibliotekāru biedrību, Latvijas Bibliotekāru biedrību un Igaunijas Bibliotekāru biedrību. Biedrības vienojās īstenot sadarbības programmu tādās kopīgu interešu jomās kā moderni bibliotēku pakalpojumi, jaunās tehnoloģijas, bibliotēku darbinieku apmācība, bibliotēku pētniecība u. c. Memorands paredz arī kopīgu konferenču un semināru organizēšanu, lai stiprinātu Baltijas valstu bibliotēku un bibliotekāru profesionālās attiecības.

LBB pašlaik tiek izstrādāta ilgtermiņa stratēģija. Jau šobrīd zināms, ka LBB biedriem tiks paredzēta kā lielāka atbildība, tā zināmas privilēģijas. Piemēram, šī gada oktobrī plānoto gadskārtējo LBB konferenci bez maksas apmeklēt varēs tikai LBB biedri. Iespējams, būs jāšķir bibliotēku individuālās aktivitātes no biedrības aktivitātēm Šādas pārmaiņas nenoliedzami stimulēs biedru aktivitāti, taču ārpus biedrības esošajos profesionāļos raisa pārdomas par turpmāko LBB lomu un vietu nozares attīstībā.

Zinātnes sasniegumi ikvienam

Šī gada 20. oktobrī – gadskārtējās starptautiskās “Open Access” nedēļas laikā – LNB notiks starptautiska konference “Atvērta zinātne – pētnieku ieguvums 21. gadsimtā” (Open Science – the 21th century benefits for researchers). Konferenci ar Eiropas Savienības projekta “Facilitate Open Science Training for European Research” (FOSTER) finansiālu atbalstu organizē LNB, Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Par konferenci stāstīja un ieskatu “Open Access” jomā sniedza LNB Bibliotēku konsultatīvā centra galvenā bibliotekāre Māra Jēkabsone. Konferences mērķauditorija ir zinātnieki, politiķi, zinātnes politikas veidotāji, augstskolu vadība, akadēmisko bibliotēku vadība un bibliotekāri. Programmas pirmajā daļā paredzēta plenārsēde ar referātiem par “Open Access” politikas un prakses risinājumiem, “Open Access” iespējām un attīstību, bet otrajā daļā – darba semināri pieredzes apmaiņai. Konferences mērķis ir popularizēt “Open Access” kustību un diskutēt par tās attīstības iespējām Latvijā.

Terminam “Open Access” ir divas nozīmes: 1) brīvpieeja – brīva pieeja informācijai, dokumentiem vai informācijas pakalpojumiem, 2) atvērtās piekļuves iniciatīva jeb kustība. “Open Access” jeb atvērtās piekļuves iniciatīvas mērķis ir veicināt brīvpieeju elektroniskajiem resursiem izglītības un akadēmiskajā vidē. Faktiski tas nozīmē brīvu tiešsaistes piekļuvi zinātniskajai informācijai. Vairumā gadījumu zinātniskie pētījumi top par valsts vai citiem publiskajiem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka sabiedrība par tiem jau ir samaksājusi. Atvērtās piekļuves kustības mērķis ir panākt, lai cilvēkiem nav atkārtoti jāmaksā par piekļuvi informācijai, kas tapusi par viņu līdzekļiem. Atvērtās piekļuves iniciatīva tiek īstenota divos veidos: 1) izdodot atvērtās piekļuves žurnālus un 2) veidojot atvērtās piekļuves repozitārijus. Ir divu veidu atvērtās piekļuves repozitāriji: institucionālie repozitāriji, kur tiek apkopota vienas institūcijas zinātniskā informācija, un nozaru repozitāriji, kas piedāvā atvērtās piekļuves resursus konkrētā nozarē. Latvijā ir trīs atvērtās piekļuves repozitāriji. Tie visi ir institucionālie repozitāriji: LU repozitārijs, RTU repozitārijs un LNB repozitārijs. Interesanti notikumi atvērtās piekļuves kustības jomā vērojami Nīderlandē, kur notiek intensīvas sarunas ar izdevējiem par to, lai pēc nepilniem 10 gadiem – 2024. gadā – tiktu nodrošināta simtprocentīga brīvpieeja visām nīderlandiešu zinātniskajām publikācijām. (Jump, Paul. Dutch universities dig in for long fight over open access. The Times Higher Education [tiešsaiste]. Jan. 8, 2015. Pieejams: https://www.timeshighereducation.co.uk)

Bibliotēku loma atvērtās piekļuves iniciatīvas kontekstā mainās atkarībā no tā, kāda veida un nozīmes bibliotēka tā ir: publiskās un skolu bibliotēkas visdrīzāk iesaistīsies atvērtās piekļuves resursu popularizēšanā, informējot un izglītojot savus lietotājus par šo kustību un tās resursiem, kamēr lielākās akadēmiskās bibliotēkas jau šobrīd ir ievērojami spēlētāji komunikācijā ar zinātniekiem, izdevējiem, politiķiem, lēmumu pieņēmējiem, kā arī sniedz ieguldījumu repozitāriju veidošanā (piemēram, materiālu ievietošanā un datu kontrolē). Plašu un daudzveidīgu informāciju par atvērtās piekļuves kustību var gūt LU bibliotēkas izveidotajā sadaļā LU tīmekļa vietnē (LU bibliotēka ir Nacionālais “Open Access” informācijas un atbalsta dienests Latvijā), LU e-kursā “Open Science” (pieejams arī pieslēdzoties kā viesim) un FOSTER tīmekļa vietnē.

Latvija tulko ar “Hugo.lv”

Visiem labi zināmi ir tādi mašīntulkotāji kā “Google Translator” un “Bing Translator”. Tā kā latviešu valodā runā tikai nepilni divi miljoni pasaules iedzīvotāju, turklāt sava fleksīvā rakstura dēļ tā ļoti grūti padodas mašīntulkošanai, neatliek nekas cits kā pašiem izstrādāt savu tulkošanas sistēmu. 2014. gada decembrī prezentēto vairāku sadarbības partneru izstrādāto tulkošanas mašīnu “Hugo.lv” sanāksmes dalībniekiem demonstrēja Kultūras informācijas sistēmu centra sistēmu inženieris Jānis Ziediņš. “Hugo.lv” ir Latvijas valsts pārvaldes mašīntulkošanas serviss, kas brīvi pieejams ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tas nodrošina automatizētu tulkošanu no latviešu valodas uz angļu valodu, no angļu valodas uz latviešu valodu un no latviešu valodas uz krievu valodu. Piedāvāto valodu klāsts ar laiku tiks papildināts. Kā atzina J. Ziediņš, “Hugo.lv” ir īpaši pielāgots latviešu valodai, līdz ar to tulkošanas kvalitāte ir daudz augstāka, nekā tulkojot ar citiem tiešsaistes tulkošanas servisiem. Protams, automātiskā tulkošana nevar līdzināties cilvēka radītam tulkojumam, taču tā ir ērta iespēja ātri iepazīties ar teksta saturu.

Tulkošana ar “Hugo.lv” ir arī drošāka tulkošana, jo, piemēram, viss, kas tiek tulkots ar “Google Translator”, tiek izmantots datizracē, kamēr ar “Hugo.lv” tulkotā informācija netiek nodota trešajām pusēm. Ar “Hugo.lv” var tulkot gan atsevišķus tekstus un dokumentus, gan veselas tīmekļa vietnes. Lai nebūtu manuāli jātulko, piemēram, bibliotēkas tīmekļa vietne angļu vai krievu valodā, ir iespējams tajā integrēt “Hugo.lv” algoritmu, kas nodrošina automātisku tīmekļa vietnes satura tulkošanu. Par “Hugo.lv” integrācijas iespējām savā tīmekļa vietnē interesēties pie servisa uzturētājiem Kultūras informācijas sistēmu centrā pa e-pastu help@kis.gov.lv.

Nākotnes bibliotēkas zīmē

LNB Bibliotēku konsultatīvais centrs nule kā sagatavojis e-publikāciju “Nākotnes bibliotēka. Attīstības tendences un prognozes”, kuru sanāksmes dalībniekiem prezentēja LNB Bibliotēku konsultatīvā centra galvenā bibliotekāre Māra Jēkabsone. Kopš pērnā gada pavasara Amerikas Bibliotēku asociācijas (American Library Association) paspārnē darbojas Bibliotēku nākotnes centrs (The Center for the Future of Libraries), kura uzdevums ir sekot līdzi attīstības tendencēm, kas tuvākā vai tālākā nākotnē var skart bibliotēkas un pieprasīt inovatīvu risinājumu ieviešanu. Sadarbībā ar dažādu jomu ekspertiem Bibliotēku nākotnes centrs ir apkopojis un savā tīmekļa vietnē īsi raksturojis 19 aktuālas attīstības tendences, kas jau ir skārušas vai tuvākajā laikā noteikti skars bibliotēku ikdienu. Publikācijas “Nākotnes bibliotēka. Attīstības tendences un prognozes” saturu veido Bibliotēku nākotnes centra tendenču apkopojuma latviskojums, kas papildināts ar skaidrojošu papildinformāciju un piemēriem. Sagatavotajam materiālam ir informējoša ievirze, un tas adresēts ikvienai Latvijas bibliotēkai.

Publikācijā aplūkotās tendences skar dažādas dzīves jomas: informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību, sociālos procesus, pārmaiņas izglītībā, politikā, ekonomikā, demogrāfijā utt. Sanāksmes dalībnieki ne reizi vien uzsvēra, ka tās gaisotne ir izteikti vērsta nākotnes bibliotēkas virzienā – sākot ar futūristiskajām un pārdomas rosinošajām prezentācijām un beidzot ar skaisto Cēsu Centrālo bibliotēku, kas ir spilgta nākotnes bibliotēkas pārstāve. Sanāksmes noslēgumā tika nolemts kādu no nākamajām sanāksmēm rīkot Limbažos, kur šovasar arī tiks atklāta jaunā bibliotēka. Patiess prieks par katru pozitīvas pārmaiņas piedzīvojošu Latvijas bibliotēku, kas ir ne tikai vietējā „Gaismas pils”, bet arī „Nākotnes bibliotēka”.

Ziņu sagatavoja:

LNB Bibliotēku konsultatīvā centra
galvenā bibliotekāre Māra Jēkabsone

Tagi: Bibliotēkas, Sanāksmes, Cēsu sanāksme