Plānotās izmaiņas pedagogu algu sistēmā liek domāt, ka bibliotekāri skolās nav vajadzīgi.

Sākumskolas Taurenītis bibliotēkā Indra Celmiņa strādā jau astoņus gadus. Pirms tam nepilnu gadu viņa strādājusi Policijas koledžas bibliotēkā, kur arī sapratusi, ka šī joma viņu interesē. Šajā laikā sieviete ieguldījusi daudz darba un naudas, lai īstenotu savu sapni, un šobrīd var teikt, ka Indras pienesums skolā tiešām ir liels. Tas gan var mainīties līdz ar jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu, jo mazajās skolās skolas bibliotekāra loma plānota niecīga vai tās nav vispār. Turklāt rodas iespaids, ka ierēdņi neizprot mūsdienu bibliotekāra pienākumus.

Izputināt ir viegli

Par saviem darba pienākumiem Indra "Dienai" stāsta ar aizrautību. Ja vēl padomju laikos skolu bibliotēkas bijušas būtībā vienīgi grāmatu krātuves, tad nu dinamika ir pilnīgi citāda. Skolas bibliotekārs dara daudz: komplektē grāmatu fondu, to apstrādā, pievieno elektroniskajam katalogam, veic uzziņu darbu, veido izstādes un tematiskus pasākumus, nemaz nerunājot par lasītāju apkalpošanu, kas nebūt nenozīmē tikai grāmatu izsniegšanu un saņemšanu. Indra ar entuziasmu arī motivē skolēnus lasīt. Dienai ciemojoties bibliotēkā, bērni aizrautīgi pēta jaunākās grāmatas. Pēc Indras domām, svarīgi ir tieši sākumskolas klasēs ieinteresēt bērnus lasīt, jo pēc tam tas var būt grūti. Šos un virkni citu pienākumu bibliotekāre tik tikko spēj veikt, strādājot četras pilnas darba dienas nedēļā. Bibliotēka durvis dažkārt ver vaļā pat astoņos no rīta, un, arī tuvojoties vakarpusei, Indra palīdzību neatteiks.

Patlaban gan sievietei ir sajūta, ka skolas bibliotekāra profesiju sabiedrība nenovērtē, un ik pa laikam viņa pieķer sevi pie domas, ka ir neērti citiem stāstīt par savu nodarbošanos. Turklāt, uzzinot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānus attiecībā uz turpmāku skolu bibliotekāru darba organizāciju, Indrai nolaižas rokas. Ņemot vērā, ka viņas skolā mācās tikai 128 skolēni, paredzēts, ka Indra varēs strādāt astoņas stundas nedēļā, par to saņemot 176 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. "Vai tiešām ministrija vēlas, ka atkal skolu nostūros būs atrodami mazi kambarīši, kuru durvis tiks vērtas pāris reižu gadā?" retoriski jautā bibliotekāre. Un viņas sašutums ir saprotams – darbu, ko viņa veic tagad, astoņās stundās nav iespējams izdarīt. Līdz ar to, ja jauno modeli pieņems šādā redakcijā, būtībā bibliotekāra funkcijām mazajās skolās zūd jēga. Tādā gadījumā visvairāk Indrai žēl ieguldītā darba – izpostīt jau visu ir viegli.

Šādā situācijā Indra nav vienīgā. Sašutuma pilnas vēstules Diena saņem arī no citiem skolu bibliotekāriem. Jaunu prasību dēļ bibliotekāri par saviem līdzekļiem iepriekš jau ieguvuši augstāko izglītību, drīzumā apmeklēs arī pedagoģiskos kursus, kas tagad ir obligāti, bet tas viss – lai beigās strādātu pāris stundu nedēļā. Arī Dienas aptaujātie skolu direktori atklāti atzīst – bibliotekāri ir brīdināti par to, ka, iespējams, viņiem būs jāmeklē cits darbs, jo, skolā strādājot, iztiku sev nenopelnīs.

Iegūs lielās skolas

Atbildot uz bibliotekāru sašutumu, IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone "Dienai" stāsta, ka skolas bibliotekāra atalgojumu paredzēts būtiski palielināt. Proti, ja tagad par 40 stundu darba nedēļu bibliotekārs saņem 420 eiro "uz papīra", tad turpmāk šo summu plānots paaugstināt līdz 880 eiro par pilnu slodzi. Taču šiem plāniem ir āķis – lai šādu atalgojumu bibliotekārs saņemtu, skolā jāmācās vismaz 701 bērnam. Pēc ministrijas datiem, šiem kritērijiem atbilst vienīgi 55 skolas. Nepieciešamais skolēnu skaits diskusiju rezultātā gan vēl var mainīties, piemēram, līdz 500 skolēniem, taču tad arī algas pielikums vairs nebūtu tik liels.

Secinājums pagaidām ir viens – ieguvēji būs lielo skolu bibliotekāri, bet kas notiks lauku skolās? IZM šobrīd ir paredzējusi, ka izglītības iestādēs ar skolēnu skaitu, piemēram, no 301 līdz 500, bibliotekāra slodze būs 20 darba stundas nedēļā. Savukārt, ja skolēnu skaits svārstās no 101 līdz 150 bērniem, bibliotekāram būtu jāstrādā tikai astoņas stundas, un atbilstoši slodzei mainās arī atalgojums. Pavisam mazajās skolās, kur skolēnu skaits nesasniedz pat simtu, bibliotekārs vispār nav paredzēts. IZM piebilde te ir skaidra – nelielā skolā valsts nevar nodrošināt bibliotekāru, kurš strādātu uz pilnu slodzi un saņemtu 880 eiro mēnesī. Bet vai tas nozīmē, ka bibliotekārs skolā vispār nav vajadzīgs?

M. Jansone norāda, ka, piemēram, tādā gadījumā kā bibliotekārei Indrai, kurai pēc jaunā modeļa sanāktu strādāt tikai astoņas stundas nedēļā, darbu var organizēt pēcpusdienās pa pāris stundām, jo jau tagad, pēc ierēdnes domām, bibliotēka strādā un apkalpo skolēnus tikai pēc mācību stundām. Tad arī var nodarboties ar skolēnu lasītprasmes veicināšanu. Bet, ja nepieciešams grāmatas izsniegt vai savākt, talkā var nākt, piemēram, citi skolas darbinieki. Arī ikdienas lasītājus varot paspēt apkalpot pāris stundās. Tas, vai Indrai uz darbu vajadzētu nākt tikai reizi nedēļā vai vairākas reizes darba dienu pēcpusdienās, būtu skolas organizācijas jautājums. Turklāt bibliotekārs var būt arī skolotājs un papildus pasniegt gan mācību stundas, gan vadīt kādu interešu pulciņu. Tā šobrīd esot apmēram 60% vispārējās izglītības iestāžu. Ar pašvaldības atbalstu var meklēt vēl citus risinājumus.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško Dienai gan norāda – šāda ministrijas nostāja liecina, ka IZM trūkst izpratnes par bibliotekāru darbu un nav skaidras motivācijas plānotajām izmaiņām, skatoties uz nākotnes situāciju mazajās skolās.

Ziņu sagatavoja:

Anna Bērziņa
Laikraksts "Diena"

Tagi: Skolu bibliotēkas, Atalgojums