Ņujorka, 19. dec., LETA--AFP. "Sotheby`s" rīkotā izsolē Ņujorkā Lielās brīvību hartas (Magna Carta) eksemplārs pārdots par 21,3 miljoniem ASV dolāru (10,39 miljoniem latu).
Tiek uzskatīts, ka "Magna Carta" ir vissvarīgākais dokuments, kāds jebkad pārdots izsolē. Tas ir pēdējais ASV atlikušais un pēdējais vēl joprojām privātīpašumā esošais hartas eksemplārs.
 
ASV miljardierim un bijušajam prezidenta amata kandidātam Rosam Pero piederējušais "Magna Carta" eksemplārs, kas ir viens no tikai 17 pastāvošām kopijām, pārdots amerikāņu juristam Deividam Rubenšteinam, kurš bija bijušā ASV prezidenta Džimmija Kārtera iekšpolitikas padomnieks.
 
Rubenšteina birojs atrodas tikai 300 metru attālumā no ASV Nacionālā arhīva, kur pēdējos 23 gadus dokuments bija izstādīts.
 
"Es to apmeklēju vairākas reizes un vienmēr domāju, ka Rietumu civilizācijas trīs vissvarīgākie dokumenti ir "Magna Carta", Neatkarības deklarācija un [ASV] Konstitūcija," žurnālistiem sacīja Rubenšteins. "Es domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai "Magna Carta" paliek ASV, un es uztraucos, ka šīs izsoles dēļ vienīgais ASV esošais "Magna Carta" eksemplārs varētu nonākt citur."
 
Rubenšteins solīja iznomāt hartu ASV Nacionālajam arhīvam.
 
"Es vienmēr esmu uzskatījis, ka šis ir mūsu valstij svarīgs dokuments, kaut arī tas nav sastādīts mūsu valstī. Es domāju, ka tas bija pamats Neatkarības deklarācijai un [ASV] Konstitūcijai. Man ir liels gods būt par tās īpašnieku, bet patiesībā es esmu tikai pagaidu aizbildnis, jo patiesībā tā ir dāvana amerikāņu tautai, lai viņi to varētu redzēt," sacīja Rubenšteins.
 
Izsolē pārdoto eksemplāru karalis Edvards I izdeva 1297. gadā, kad šis dokuments oficiāli tika iekļauts Anglijas likumdošanā. Iepriekš tas tika izstādīts līdzās ASV Neatkarības deklarācijas oriģinālam.
 
Kā jau ziņots, pagājušajā nedēļā pirmo reizi 800 gadu laikā Lielbritānijas vēsturiskajā Oksfordas universitātē tika izstādīti četri oficiālie Lielās brīvību hartas (Magna Carta) eksemplāri.
 
Stingri apsargātie un zem stikla novietotie četri XIII gadsimta manuskripti bija aplūkojami interesentiem pasaulslavenajā Bodlija bibliotēkā tikai vienu dienu. Šī ir pirmā reize, kad šīs četras pergamenta lapas tiek izstādītas kopā. Tās glabājas Bodlija bibliotēkā, bet 13 pārējie eksemplāri ir izkaisīti pa visu pasauli.
 
Trīs Bodlija bibliotēkas eksemplāri datēti ar 1217. gadu, tos izdevis desmit gadus vecais karalis Henrijs III, un tie apstiprināti ar viņa aizbildņu Viljama Māršala un pāvesta legāta kardināla Gualas zīmogiem. Ceturtais eksemplārs datēts ar 1225. gadu, un uz tā ir Henrija paša zīmogs.
 
"Magna Carta" jeb "Lielo brīvību hartu" karalis Džons pieņēma 1215. gadā, un XIII gadsimtā to atkārtoti izdeva Anglijas valdnieki. Tas bija miera līgums starp nepopulāro karali un viņa baroniem, taču tajā bija iekļauts princips, ka neviens cilvēks nestāv pāri likumam.
 
 
LETA AFP
Copyright © LETA