Šī gada 29. un 30. aprīlī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) un Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) organizētais Latvijas bibliotekāru 11. kongress. Pasākuma tēma bija "Nākotnes bibliotēkas: neierobežotas iespējas”.

Latvijas bibliotekāru lielākā foruma darbā piedalījās 267 bibliotēku jomas pārstāvji. Piecpadsmit referentu vidū bija trīs ārzemju viesi.

 

Galvenie secinājumi:

  • Bibliotēku tīkls Latvijā ir blīvs, ikvienam iedzīvotājam ir pieejami bibliotēku pakalpojumi; tiek celtas jaunas, modernizētas un rekonstruētas esošās bibliotēku ēkas. Pozitīvās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā ir acīm redzamas. Bibliotēkas kalpo kā kopienu centri, veicina radošumu un uzņēmējdarbību, sociālo integrāciju.
  • LNB stratēģija, pārejot strādāt jaunajās telpās, ir definēta kā bibliotēku sistēmas attīstības centrs, tā attīstīs savu darbību Latvijā publicētā kultūras mantojuma glabāšanā un nacionālo bibliogrāfisko resursu veidošanā, turpinās būt vispārpieejama universāla zinātniska bibliotēka, kas kalpo visas nācijas intelektuālajai attīstībai. Tās galvenie darbības virzieni: LNB kā sabiedrībai atvērts zinātnes, izglītības un kultūras centrs; LNB tradicionālā un elektroniskā krājuma attīstīšana; nacionālās bibliogrāfisko datu sistēmas attīstīšana; pakalpojumu sniegšana sabiedrībai; LNB kā starpnozaru kompetences centrs; LNB kā mūžīzglītības, rakstpratības un informācijpratības centrs.
  • Kultūras informācijas sistēmu centrs kā bibliotēku un citu kultūras institūciju atbalsta centrs ir uzsācis vairākas jaunas iniciatīvas zināšanu sabiedrības attīstībai. Kongresa dalībnieki tika iepazīstināti ar projekta “Trešais tēva dēls” noslēguma ietekmes pētījuma rezultātiem, kā arī jaunu iniciatīvu Eiropas vienotās politikas īstenošanā bibliotēku interešu pārstāvniecībā.
  • Sabiedriskās iniciatīvas, ko nodrošina lielākā un vecākā bibliotekāru organizācija valstī – LBB –, ir vērstas uz inovāciju ieviešanu bibliotēku darbā un tajā pašā laikā tradīciju saglabāšanu, bibliotekāru motivēšanu strādāt mūsdienīgi un aizrautīgi, bibliotēku interešu pārstāvniecību un starptautisko sadarbību. LBB aktīvi darbojas Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un ar vasaras konferenci šogad Daugavpilī atjaunos Latgales nodaļas līdzdalību reģionālās aktivitātēs.
  • Automatizētā bibliotēku sistēma “Alise” ir ieviesta 77 % publisko bibliotēku un 47 % skolu bibliotēku, informācijas sistēma “Aleph” darbojas zinātniskajās un specializētajās bibliotēkās. “Tieto Latvia” piedāvā arvien jaunus produktus automatizēto pakalpojumu ieviešanā, līdz pat aplikācijām viedtālruņos.


Kongresa profesionāli nozīmīgākais notikums bija Amerikas bibliotēku asociācijas prezidentes Barbaras Striplingas uzstāšanās. Bibliotekāriem bija svarīgi dzirdēt viņas viedokli par bibliotēku nākotnes perspektīvām un prasmēm, kas strauji mainīgajā pasaulē jāapgūst ikvienam cilvēkam. Viņas iedvesmojošā runa tika balstīta uz vairākām pamatatziņām: vajadzīgā informācija vairs nestāv blakus plauktā – tā ir atrodama, izmantojot dažādus informācijas nesējus, “navigācija” informācijas pasaulē prasa augstu kvalifikāciju. Bibliotēku vide pārtop par uzņēmējdarbības un radošuma telpu, bezmaksas resursi, iespējas, ko bibliotēkas piedāvā, palīdz sabiedrību padarīt vienlīdzīgāku. ASV akadēmisko bibliotēku pakalpojumos dominē digitalizācija un darbs ar arhīviem, bet publiskās bibliotēkas ir iedrošinošas vietas, kas aicina mēģināt, nebaidīties kļūdīties, piedāvā pozitīvu radošu vidi. Savukārt skolu bibliotēkas vairāk nodarbojas ar prasmes mācīties apgūšanu, lasīt un rakstītprasmes nostiprināšanu. ASV bibliotēkas ir atvērtas apkārtējām kopienām, pēta to vajadzības. Pasaulē ir ļoti daudz dažādības un bibliotēka ir šī drošā vide. T-krekliņš ar uzrakstu “Trust me I’m librarian” (“Uzticies man, esmu bibliotekārs!”) varētu būt aktuāls arī Latvijas bibliotekāriem. “Valodu katls”, kāds raksturīgs, piemēram, Kvīnsai (Ņujorkas rajonam), kur iedzīvotāji runā 168 valodās, uzliek pavisam citus akcentus bibliotēku darbam. Taču, lai kur arī bibliotēkas atrastos, tās aizstāv iedzīvotāju tiesības un intereses uz brīvu piekļuvi informācijai un nodrošina apstākļus izglītoties un radoši izpausties.

Kolēģi no Somijas – Rietumu un iekšzemes Somijas Valsts reģionālās pārvaldes aģentūras vecākā bibliotēku konsultante Anneli Ketonen un bibliobusu ražotāja “Kiitokori” pārstāvis Olli Aarnio iepazīstināja ar mobilo bibliotēku darbības rādītājiem. Pavisam Somijā darbojas 148 bibliobusi un viena bibliotēka – laiva. Latvijā darbojas divi bibliobusi – Ogres un Grobiņas novados. Somijas Izglītības un Kultūras ministrija atbalsta mobilo bibliotēku iegādi un krājuma komplektēšanu, valsts sedz 25–50 % no bibliobusu izmaksām, kas ir apmēram 300 tūkstoši eiro. Ko bibliobusi apkalpo? Tie ir bērni dienas centros, veci cilvēki aprūpes centros, īpašu vajadzību grupas – cilvēki ar atpalicību un pārvietošanās grūtībām, bibliotēkas lietotāji mazapdzīvotos lauku rajonos un lielpilsētu nomalēs. Šajās pārvietojamās bibliotēkās vidēji tiek piedāvāti ap 4000 dažādi mediji, kur ir ne vien grāmatas, laikraksti, žurnāli, mūzikas ieraksti, bet arī internets, audiogrāmatas un citi pakalpojumi: notiek stāstu stāstīšana, cilvēkiem māca izmantot bibliotēkas, tiek rīkoti kursi, lasītas lekcijas, nereti bibliobusa pakalpojumi tiek kombinēti ar aptiekas, pasta un veikala funkcijām. Parasti autobuss tiek dalīts divos sektoros – bērniem un pieaugušajiem. Bibliobusu dizains ir ļoti atraktīvs, krāsains, tiek veidots sadarbībā ar spējīgiem dizaineriem. Uzņēmums “Kiitokori” ir dibināts 1948. gadā un kopš tā laika ir saražojis 650 mobilās bibliotēkas, tas darbojas arī citās specializētās jomās – lidostu un cietumu transports. Kā mazs un elastīgs uzņēmums, tas spēj piedāvāt individuālu risinājumu, ievērojot pasūtītāja vajadzības.

Abas dienas bija iespējams izpētīt modernu, funkcionējošu bibliobusu, kurš bija novietots RSU pagalmā. Somu kolēģi to bija atveduši no Hamenlinnas pilsētas. Šķiet, nebija tādu, kuri neielūkotos bibliotēkā uz riteņiem. Arī RSU ārzemju studenti, kuri savās valstīs ir pieraduši pie mobilo bibliotēku pakalpojumiem, labprāt ielūkojās dzīvespriecīgi krāsainajā autobusā un aprunājās ar tā saimniekiem.

30. aprīlis bija atzinības izteikšanas diena. Tā bija iepriecinoša daudziem konkursu laureātiem, notika projekta “Bibliotēkas diena dzīvē” aktīvāko un radošāko bibliotēku apbalvošana, ko rīkoja LBB Jauno speciālistu sekcija. Tāpat tika apbalvoti konkursa “Atklāj monētu noslēpumus Lursoft laikrakstu bibliotēkā!” dalībnieki. Vislielākais prieks daudziem bija ieraudzīt savus kolēģus sumināto vidū LNB Atbalsta biedrības organizētā ikgadējā konkursa “Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs!” uzvarētāju apbalvošanā.


Kurzemes reģionā

Aizputes novada Kalvenes pagasta bibliotēkas vadītāja Inta Ruduka


Zemgales reģionā

Vecumnieku novada Valles pagasta bibliotēkas vadītāja Ingūna Kļaviņa


Vidzemes reģionā

Amatas novada Skujenes pagasta bibliotēkas vadītāja Vija Indriksone


Latgales reģionā

Ludzas novada Ņukšu pagasta bibliotēkas vadītāja Žanna Vasiļevska


Pierīgas reģionā

Ogres novada Ogresgala pagasta bibliotēkas vadītāja Jūsma Siliņa

Tas ir konkurss, kam savus pašaizliedzīgākos un izdomas bagātākos bibliotekārus nominē iedzīvotāji, rakstot sirsnīgas ieteikuma vēstules.

Paldies visiem atbalstītājiem: Kultūras ministrijai, “Tieto Latvia”, ASV vēstniecībai Latvijā, LNB Atbalsta biedrībai, Kiitokori OY, reģionālajām bibliotēkām un pašvaldībām.

 

Fotoattēlā: Amerikas Bibliotēku asociācijas prezidente Barbara Striplinga (no kreisās). Foto: Beāte Knikste

Ziņu sagatavoja:
Silvija Tretjakova
LNB Bērnu literatūras centra vadītāja
LBB priekšsēdētāja
silvija.tratjakova@lnb.lv
67969143

Tagi: Latvijas Bibliotekāru biedrība, Latvijas bibliotekāru konference