Rīga, 12. dec., LETA. Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanas uzraudzības padome šodien precizēja "Gaismas pils" celtniecības šā gada tāmi, aģentūru LETA informēja valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa.
Finansējums LNB projektam šogad ir 11,15 miljoni latu, un izmaiņas tāmē nepieciešamas, lai nodrošinātu lietderīgu un efektīvu līdzekļu izlietošanu. Kopējais izdevumu apjoms netiek palielināts.
 
Ņemot vērā, ka šogad netika sākta bibliotēkas ēkas būvniecība, no izdevumiem tiek izņemts finansējums būvdarbu uzsākšanai 4,45 miljonu latu apmērā, kā arī 130 000 latu, ko bija paredzēts avansā izmaksāt būvuzraugam, un 30 000 latu, kas bija plānoti autoruzraugam.
 
Toties lielāki izdevumi nekā plānots ir par ēkas Uzvaras bulvārī 2 demontāžu. Sadārdzinājumu veido ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes lēmumu noteiktā nepieciešamība veikt ēkas arhitektonisko izpēti un nodrošināt ēkas vērtīgo detaļu saglabāšanu un turpmāku izmantošanu.
 
Kā LETA jau ziņoja, veikt nojaucamās ēkas arhitektonisko izpēti pagājušā gada nogalē pieprasīja Rīgas vēsturiskā centra (RVC) saglabāšanas un attīstības padome.  
 
Arhitekts Pēteris Blūms RVC padomes sēdē uzsvēra, ka celtnei Uzvaras bulvārī 2, lai arī tā nav atzīta par arhitektūras pieminekli, jāizrāda maksimāla cieņa, jāparedz iespēja saglabāt vērtīgas ēkas fasādes detaļas un dekoratīvos elementus. Līdzīgu viedokli izteica arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis.
 
Valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi" izlietoja 4970 latus, lai arhitektoniski izpētītu nojaukšanai paredzētu ēku Rīgā, Uzvaras bulvārī 2. Izpētes darbus veica SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa".
 
Ēka Uzvaras bulvārī 2 būvēta 1900. gadā pēc arhitekta Vilhelma Hofmaņa projekta, atbilstoši sava laika historisma stila tendencēm. Fasāžu apdares reljefajās daļās bagātīgi izmantoti renesanses motīvi. Konkrēts autors ēkas apdares detaļām nav atrodams, taču mākslas vēsturniece Silvija Grosa uzskata, ka tās ir atbilstošas Augusta Folca darbnīcas rokrakstam.
 
Ēkas fasādes centrālajā daļā mansarda jumta slīpnē saglabājies dekoratīvs monolīts cinka lējuma jumta logs, to iecerēts nodot glabāšanai Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam.
 
"Arhitektoniskās izpētes grupas" eksperti ir ieteikuši arī rūpīgi demontēt apmēram 60 000 ielas fasāžu apdares ķieģeļu, kurus iespējams atkārtoti izmantot līdzīga tipa vēsturisku ēku fasāžu atjaunošanai vai citu objektu interjeros kā kvalitatīvu apdares materiālu.
 
Gandrīz visā ēkas Uzvaras bulvāra fasādes mansarda jumta slīpnē ir saglabājušās dabīgā slānekļa jumta seguma plāksnes. Šāds jumta seguma materiāls samērā plaši ticis izmantots 19. un 20. gadsimta mijā, bet līdz mūsu dienām pārsvarā fragmentāri saglabājies tikai atsevišķās būvēs. Arī jumta seguma plāksnes, pēc ekspertu domām, ir saglabājamas.
 
Līgums par ēkas Uzvaras bulvārī 2 nojaukšanu tika noslēgts ar konsorciju "Vialls", līguma summa bija 777 210 lati.  
 
Atbilstoši šogad paveiktajam ir jāapmaksā gan LNB ēkas, gan infrastruktūras projektētāju darbs, nemainot kopējās līguma summas. Nedaudz lielākas nekā plānots bijušas izmaksas par LNB ēkas tehniskā projekta ekspertīzi.
 
Savukārt pirms Silakrogā izbūvētā repozitārija nodošanas Latvijas Nacionālās bibliotēkas bilancē, grāmatu krātuvē nepieciešams izvietot papildu gaisa mitrināšanas ierīces un uzstādīt apsardzes signalizācijas iekārtas.
 
Finanšu līdzekļus LNB būvniecības projektam veido dotācija no vispārējiem valsts budžeta ieņēmumiem Kultūras ministrijas apakšprogrammā "LNB projekta īstenošana", kas šogad ir 9,6 miljoni latu, un 1,5 miljoni latu, kas ir atlikums Valsts kasē atvērtajā Kultūras ministrijas norēķinu kontā "Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts".
 
 
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA