Oksforda (Lielbritānija), 12. dec., LETA--AFP. Pirmo reizi 800 gadu laikā otrdien Lielbritānijas vēsturiskajā Oksfordas universitātē tika izstādīti četri oficiālie Lielās brīvību hartas (Magna Carta) eksemplāri.
Stingri apsargātie un zem stikla novietotie četri XIII gadsimta manuskripti bija aplūkojami interesentiem pasaulslavenajā Bodlija bibliotēkā tikai vienu dienu. Šī ir pirmā reize, kad šīs četras pergamenta lapas tiek izstādītas kopā. Tās glabājas Bodlija bibliotēkā, bet 13 pārējie eksemplāri ir izkaisīti pa visu pasauli.
 
Izstāde bija sarīkota pirms nākamnedēļ izsoļu namā "Sotheby`s" Ņujorkā paredzētās izsoles, kurā tiks pārdots ASV miljardierim un bijušajam prezidenta amata kandidātam Rosam Pero piederējušais "Magna Carta" eksemplārs.
 
Pero eksemplāru karalis Edvards I izdeva1297. gadā, kad šis dokuments oficiāli tika iekļauts Anglijas likumdošanā. Iepriekš tas tika izstādīts līdzās ASV Neatkarības deklarācijas oriģinālam.
 
Trīs Bodlija bibliotēkas eksemplāri datēti ar 1217. gadu, tos izdevis desmit gadus vecais karalis Henrijs III un tie apstiprināti ar viņa aizbildņu Viljama Māršala un pāvesta legāta kardināla Gualas zīmogiem. Ceturtais eksemplārs datēts ar 1225. gadu, un uz tā ir Henrija paša zīmogs.  
 
"Magna Carta" jeb "Lielo brīvību hartu" karalis Džons pieņēma 1215. gadā, un XIII gadsimtā to atkārtoti izdeva Anglijas valdnieki. Tas bija miera līgums starp nepopulāro karali un viņa baroniem, taču tajā bija iekļauts princips, ka neviens cilvēks nestāv pāri likumam.
 
Viduslaiku vēstures profesors Nikolass Vinsents laikraksta "Guardian" interneta vietnē otrdien norādīja, ka "Magna Carta" ir "pati vēsture, kas koncentrēti izteikta uz vienas pergamenta lapas."
 
"Līdz ar Neatkarības deklarāciju tā, iespējams, ir vienīgais dokuments, par ko visi angļu valodā runājošajā pasaulē ir dzirdējuši, ja arī ne to lasījuši," viņš teicis.
 
 
LETA AFP
Copyright © LETA