Viļņa, 11. dec., LETA--ELTA. Lietuvas kultūras darbinieki uzskata, ka līdz ar straujo cenu celšanos arī viņi ierindojušies sociāli neaizsargāto cilvēku kategorijā, un sola sekot streikojošo skolotāju paraugam, ja viņu prasības netiks uzklausītas, raksta avīze "Lietuvos žinios".
Premjerministrs Ģedimins Ķirķils bija solījis otrdien pieņemt kultūras darbinieku arodorganizāciju pārstāvjus, kuri gribēja noskaidrot iespējas panākt algu paaugstinājumu savā nozarē. Tomēr galu galā premjers lūdzis viņus ierasties nākamnedēļ.
 
Arodorganizāciju vēstulē premjeram norādīts, ka teātru, muzeju, bibliotēku un kultūras centru darbinieki kļuvuši par viszemāk atalgoto budžeta iestāžu darbinieku grupu valstī. Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas vadītāja Aleksandra Leparskiene avīzei sacījusi, ka no 14 000 kultūras darbinieku aptuveni divas trešdaļas dzīvo trūkumā. Apmēram 4000 no 6500 bibliotekāru mēnesī saņem 700-800 litus (143-192 latus). Līdzīga situācija ir arī muzejos, kultūras centros un teātros.
 
Pēc Leparskienes teiktā, solījums palielināt algas par 11,2% kultūras darbiniekus neapmierina, jo, ņemot vērā pašreizējo inflāciju, viņu algas reāli nepieaugs. Viņa norādījusi, ka ar solījumiem kultūras darbinieki baroti pat no neatkarības laika sākuma, tomēr problēmas nav risinātas. Līdz pat šim laikam nav izstrādāta tāda darba samaksas sistēma, kas ļautu novērtēt darbiniekus pēc kvalifikācijas un stāža. Šobrīd muzejnieku algas atkarīgas no attiecīgā muzeja platības, bibliotekāru algas - no bibliotēkas darbinieku skaita, bet kultūras centru darbinieku algas - no to materiālās bāzes.
 
Arodbiedrību federācijas vadītāja piebildusi, ka līdz ar minimālo algu palielināšanu drīz vien apkopēju un sargu algas atkal apsteigs teātru, muzeju un bibliotēku darbinieku algas.
 
Rudenī arodorganizāciju pārstāvji vērsās pie Kultūras, Sociālās aizsardzības un nodarbinātības un Finanšu ministrijām, bet pagaidām viņiem izdevies tikties vienīgi ar kultūras ministru Jonu Juču, kurš skaidrojis, ka abas pārējās ministrijas pret kultūras darbinieku algu palielināšanu iebilst.
 
Leparskiene norādījusi, ka kultūras darbinieki gribētu civilizētā ceļā atrast kopīgu valodu ar valdību un nedraudēt ar streikiem, tomēr paredzētā tikšanās ar premjeru tiek uzskatīta par pēdējo soli, no kura būs atkarīgs, vai viņi izšķirsies sekot streikojošo skolotāju paraugam.
 
 
LETA ELTA
Copyright © LETA