Kultūras ministrija uzskata, ka valdībai, lemjot par Lattelekom privatizāciju, būtu konceptuāli jāvienojas arī par to, ka daļa no šī uzņēmuma privatizācijas ieņēmumiem iezīmējama Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai, jo tas ir vienīgais reālais risinājums Gaismas pils celtniecības finansēšanai.
Inteliģences pārstāvji jau ir vērsušies ar atklātu vēstuli pie valdības un sabiedrības, norādot, ka Nacionālā bibliotēkas projekta īstenošana ir tikpat svarīga kā Latvijas iestāšanās NATO un ES. Norādot, ka Gaismas pils celtniecību nedrīkst atlikt, inteliģences pārstāvji mudina valdību rezervēt daļu Lattelekom privatizācijas ieņēmumu Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai.
 
Kultūras ministrija pilnībā pievienojas Ministru prezidenta Aigara Kalvīša uzskatam, ka bibliotēku nevarēs finansēt no valsts budžeta un būvēt "uz parāda", jo tas rada pilnīgi nepieņemamu izmaksu sadārdzinājumu.
 
Tāpat ministrija norāda, ka Nacionālās bibliotēkas projektā nav izskatāma iespēja ēkas celtniecību finansēt pēc valsts un privātās partnerības modeļa, jo Gaismas pils ir latviskuma simbols, par kura uzbūvēšanu ir atbildīga Latvijas valsts. Valsts un privātās partnerības modeļi klasiski paredz, ka ēka vai tās daļa uz laiku vai vispār nonāk privātīpašnieka rokās, kas nav pieļaujams Gaismas pils gadījumā, jo Nacionālā bibliotēka ir valsts atbildība un nacionālās pašcieņas jautājums. Teorētiski ir pieļaujama iespēja, ka Gaismas pils apkārtējās infrastruktūras, piemēram, autostāvvietu izbūvei varētu piesaistīt privātos investorus, taču paša ēka ir Latvijas valsts jautājums.
 
Ir pozitīvi, ka gan premjerministrs un Tautas partijas priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, gan Latvijas Pirmās partijas līderis Ainārs Šlesers ir pauduši viedokli, ka Nacionālās bibliotēkas celtniecība būtu jāfinansē no Lattelekom privatizācijas ieņēmumiem. TB/LNNK vadītājs Roberts Zīle ir uzsvēris, ka bibliotēkas projektu nevajadzētu apturēt. Nacionālās bibliotēkas direktoram Andrim Vilkam tiekoties ar ZZS Saeimas frakciju, atbalstu Gaismas pilij paudis arī ZZS līderis Augusts Brigmanis. Tādēļ Kultūras ministrija ir gandarīta, ka inteliģences aicinājums īstenot bibliotēkas projektu un piešķirt tam Lattelekom līdzekļus ir sadzirdēts visaugstākajā politiskajā līmenī. Arī Latvijas vadošie ekonomisti, to skaitā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kas saskaņā ar likumu Par Latvijas Banku ir valdības eksperts finanšu jautājumos, ir norādījuši, ka bibliotēkas projekta īstenošana nav atliekama.
 
Kultūras ministrija ir pārliecināta, ka šā gada 18. novembrim ir jākļūst par pagrieziena punktu bibliotēkas projekta attīstībā – līdz tam jābūt pieņemtiem lēmumiem, kas saistīti ar Gaismas pils būvniecību. Būtu svarīgi, lai šajā datumā tiktu vai nu ielikts jaunās ēkas pamatakmens, parakstīts būvniecības līgums vai arī sperts kāds cits praktisks solis, lai sabiedrībai dotu skaidru signālu, ka Nacionālās bibliotēkas projekts nav atlikts un ir neatgriezenisks.
 
 
Informācijai:
Kristīne Zvirbule
KM sabiedrisko attiecību speciāliste
7078154; 26112259