Atbilstoši Izglītības likumam IZM ir atbildīga par vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā, taču valstī netiek nodrošināta kvalitatīva izglītības politikas realizācija, nav izstrādāta vienota vispārējās izglītības realizācijas un uzraudzības sistēma, laikus netiek konstatētas radušās problēmas un netiek veikts plānveidīgs darbs, lai sasniegtu noteiktos mērķus.
Nav iespējams iegūt informāciju par to, cik gadā izmaksā vispārējā izglītība, jo valsts finansējums vispārējai izglītībai dažādās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta programmās iekļauts gan pilnā, gan daļējā apjomā, bet attiecībā uz pašvaldību izdevumiem vispārējai izglītībai IZM informāciju neapkopo.
 
Nav noteikti vienlīdzīgi principi izdevumu noteikšanai uz vienu vispārējās izglītības skolēnu. Saskaņā ar revīzijas apjomā iekļauto pašvaldību sniegto informāciju pašvaldību izdevumi gadā uz vienu vispārējās izglītības skolēnu var atšķirties pat 42 reizes.
 
Valsts kontrole (VK) neguva pārliecību, ka pamatizglītības saturs atbilst skolēnu vecumposma īpatnībām. Noteikto pamatprasību skaits katra mācību priekšmeta apguvei ir pārāk liels, kā rezultātā var rasties skolēnu psiholoģiskā pārslodze.
 
IZM nav organizējusi pedagogu profesionālās kvalifikācijas vērtēšanu, lai arī Izglītības likums, kas paredz IZM veikt šo funkciju, ir spēkā no 01.05.1999. Pedagogu atalgojuma sistēma ir nepilnīga, jo Pedagogu darba samaksas noteikumos nav skaidri noteikta darba laika uzskaites kārtība. Pastāv risks, ka laika posmā par kuru veikta revīzija, pedagogi ir strādājuši virsstundas, par to nesaņemot atbilstošu atalgojumu.
 
Kopš 2006. gada 1. janvāra pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu bibliotēkās saskaņā ar noteikto finansēšanas normatīvu bibliotēkas dibinātājam grāmatu iegādei un periodiskajiem izdevumiem jānodrošina ne mazāk kā Ls 7 uz vienu skolēnu un pedagogu. VK secinājusi, ka 2006. gadā normatīvu ievērojušas tikai 6 pašvaldības no 31 revīzijas laikā apmeklētās pašvaldības. Tātad nepietiekama finansējuma apstākļos skolēniem var tikt uzdots pirkt mācību grāmatas, tādējādi nenodrošinot Satversmē noteiktās skolēnu tiesības uz bezmaksas vispārējo izglītību.
 
Pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartu īstenošanai nav noteikti nepieciešamie mācību līdzekļi un var netikt izpildītas mācību priekšmetu standartos noteiktās prasības vai arī, lietojot nepiemērotus mācību līdzekļus, var tikt apdraudēta skolēnu drošība un veselība.
 
IZM Izglītības informatizācijas sistēmas ietvaros ir izveidots Pedagogu reģistrs un Obligātās izglītības vecuma bērnu uzskaites reģistrs, taču tie nesniedz ticamu informāciju. Revīzijas laikā, analizējot reģistru kopijas, tika konstatēts, ka, piemēram, 55 gadus veca pedagoga stāžs var būt 230 gadi, vai arī ieraksts par vienu pedagogu atkārtojas 4 reizes, bet attiecībā uz Obligātās izglītības vecuma bērnu uzskaites reģistru – tika konstatēts, ka viens skolēns var tikt reģistrēts 2–5 reizes. Vienā rajonā šādu vairākkārtēju ierakstu skaits tika konstatēts 2888 reizes.
 
VK pēc veiktās likumības revīzijas ir izstrādājusi 39 ieteikumus IZM, kuru izpildei atbilstoši ieteikumu izpildes grafikam tiks sekots līdzi. Ieteikumi kopumā vērsti uz vispārējās izglītības sistēmas un to reglamentējošo iekšējo un ārējo normatīvo aktu pilnveidošanu, lai novērstu sadrumstalotu vispārējās izglītības sistēmas īstenošanu un veicinātu izglītības kvalitātes celšanos.
 
Revīzija ar mērķi pārliecināties vai vispārējās izglītības sistēma Latvijā tiek organizēta un īstenota atbilstoši normatīvajiem aktiem, veikta par laika posmu no 2004. gada septembra līdz 2007. gada septembrim.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Valters Grīnvalds
Valsts kontroles Sabiedrisko attiecību speciālists