18. aprīlī Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā notika Latvijas bibliotekāru 16. konference "Bibliotēkas tagad! – Iedvesmojošas, pārsteidzošas, iedrošinošas!", kas bija arī Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) 90. gadu jubilejas konference.

Konferenci apmeklēja vairāk nekā trīs simti dalībnieku. Tās oficiālo daļu noslēdza balle Latvijas Mākslas akadēmijā, kuras laikā notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Atbalsta biedrības organizētā konkursa "Pagasta bibliotekārs – Gaismas nesējs!" uzvarētāju apbalvošana.


Izaicinājumi, iespējas, līdzdalība


Konferences atklāšanas uzrunas teica Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, LU rektors Mārcis Auziņš, LNB izpilddirektore Dzintra Mukāne, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis un LBB priekšsēdētāja Silvija Tretjakova.

 

Kultūras ministre izteica pateicību visiem Latvijas bibliotekāriem par paveikto darbu – Latvijas bibliotēkas un bibliotekāri ir neizsmeļams pozitīvu emociju avots ikvienam, kas tās apmeklē. Ministre atgādināja par tuvāko gadu lielajiem izaicinājumiem, kas būtu jāuztver nevis kā apgrūtinājums, bet gan kā iespēja. 2014. gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, 2015. gada pirmajā pusgadā Latvija vadīs Eiropas Savienības Padomes prezidentūru – ministre aicināja izmantot šos pasākumus un viņu sniegtās iespējas. Liels darbs norit pie LNB stratēģijas izveides, ko iecerēts pabeigt šī gada rudenī. Ministre aicināja ikvienu bibliotekāru iesaistīties šīs stratēģijas veidošanā. Trešais ministres aicinājums bija saistīts ar Latvijas Kultūras kanonu, jo tieši bibliotēkas ir gan kultūras kanona glabātājas, gan popularizētājas. Un sākt vajadzētu pirmām kārtām ar sevi – katram novadam, katrai pilsētai, katrai bibliotēkai varētu būt savs kultūras kanons, kas godam iekļautos visas Latvijas Kultūras kanonā.


Bibliotēku politika un stratēģija


Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļas vadītājs Jānis Turlajs konferences dalībniekus iepazīstināja ar šobrīd vēl izstrādes procesā esošajām kultūrpolitikas pamatnostādnēm "Radošā Latvija 2014–2020" un iespējamo bibliotēku nozares attīstības stratēģiju nākamajiem 7 gadiem. Pamatnostādņu galvenais mērķis ir saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un iedzīvotāju radošumu. Bibliotēku nākotni pamatnostādnēs iezīmē vairāki stratēģiskie mērķi:

attīstīt bibliotēkas kā kultūras mantojuma glabātājas un izplatītājas;

nodrošināt kvalitatīvu bibliotēku pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā;

piedalīties zināšanu sabiedrības veidošanā;

atbalstīt tautsaimniecības izaugsmi.

 

Šo mērķu īstenošanai noteikti vairāki rīcības virzieni un uzdevumi. Viens no tiem – LNB kā bibliotēku un starpnozaru sistēmas centra attīstība, kas ietver LNB attīstīšanu par pasaules līmeņa kultūras, zinātnes un izglītības centru, profesionālā atbalsta sniegšanu Latvijas bibliotēku sistēmai un digitālā kultūras mantojuma veidošanas un pieejamības procesu koordinēšanu Latvijas atmiņas institūcijās. Tāpat iecerēts attīstīt Latvijas bibliotēku kopīgo datu sistēmu: izveidot vienotu publisko bibliotēku datu un zināšanu organizācijas sistēmu, nodrošināt pilnīgu bibliotēku krājuma atspoguļojumu katalogos utt.

 

Bibliotēku attīstības stratēģijā neiztikt bez atbalsta formālajai izglītībai, pētniecībai un zinātnei, kas ietvers ne tikai atbalstu zinātniskajai darbībai, bet arī tās rezultātu pieejamību. Svarīgi, ka pamatnostādnēs iekļauts punkts par pētniecisko darbību bibliotēku un informācijas zinātnē. Jācer, ka tas tiks īstenots ne tikai vārdos, jo oriģināli vietēja un nacionāla mēroga pētījumi bibliotēku nozarē ir ļoti vajadzīgi. Tāpat bibliotēku atbalsts nepieciešams mūžizglītībai, neformālajai izglītībai, interešu izglītībai un sabiedrības informācijpratības un rakstpratības uzlabošanai. Sociālā iekļautība un nacionālā vienotība bibliotēkās tiks veicināta, attīstot bibliotēkas par sociālo aktivitāšu centriem, tajā skaitā piedāvājot informācijas pakalpojumus ārvalstīs mītošajiem Latvijas iedzīvotājiem. Nozīmīgs bibliotēku darba virziens būs arī atbalsts uzņēmējdarbībai, kas pamatā izpaudīsies kā pakalpojumu attīstīšana esošajiem un topošajiem uzņēmējiem.

 

Kā atzina J. Turlajs – bibliotēku priekšrocība ir gan attīstīts bibliotēku tīkls, gan kvalificēts personāls, gan bibliotēku pakalpojumu daudzveidība un kvalitāte, taču pilnvērtīgam bibliotēku darbam ievērojami kaitē ieilgusī finansējuma stagnācija, kuras dēļ bibliotēkām trūkst līdzekļu telpu remontam un ierīkošanai, krājuma attīstībai, cilvēka cienīgam atalgojumam. Problēmas kvalitatīvu bibliotēku pakalpojumu sniegšanai sagādā arī tas, ka Latvijas nacionālā kultūras mantojuma digitalizācija netiek veikta plānveidīgi, trūkst digitalizējamo materiālu apjoma novērtējuma, pilnīgas informācijas par atmiņas institūciju veidotajām digitālajām kolekcijām, kopīgas koncepcijas un pārvaldības. Ievērojams drauds bibliotēku attīstībai ir personāla novecošanās, jauno kompetenču nepietiekamība un bibliotēku darbinieku slodzes strauja palielināšanās pretstatā motivācijai. Jaunās prasības un uzdevumi tiktāl palielina darba slodzi, ka bibliotekāriem sāk trūkt motivācijas. Un tas nav tikai zemā atalgojuma dēļ, nereti motivācijas trūkumu izraisa tieši pārslodze, uzsvēra J. Turlajs.

 

Tā kā pamatnostādnes vēl ir izstrādes procesā, J. Turlajs aicināja ikvienu bibliotekāru iesaistīties to veidošanā ar savu viedokli, redzējumu, ierosinājumiem un idejām.

 

Ar jaunajiem bibliotēkas pakalpojumiem un nākotnes vīzijām bija saistīts arī LNB Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītāja Ulda Zariņa referāts "Bibliotēkas dekonstrukcija". Satraukumam nav pamata – provokatīvais nosaukums nebija nekas cits kā mudinājums pārskatīt Bibliotēku likumā noteikto bibliotēkas definējumu, kas diemžēl vairs neatbilst tam, ko saviem lietotājiem īsti piedāvā bibliotēkas. Bez iespieddarbu un citu dokumentu uzkrāšanas, sistematizēšanas, kataloģizēšanas, bibliografēšanas, saglabāšanas un pieejamības nodrošināšanas bibliotēkas rīko arī izstādes un pasākumus, sniedz uzziņas, apmāca lietotājus, kopē, drukā, skenē, digitalizē, piedāvā piekļuvi internetam, datubāzēm... Kāds spārnotais teiciens apgalvo, ka bibliotēka ir tilts, kas savieno... Bet ko tad? Sabiedrību un informāciju? Vai tiešām cilvēkiem mūsdienās vajadzīgs vēl vairāk informācijas? – provokatīvi vaicā U. Zariņš. Varbūt cilvēkiem vajag precīzāku informāciju? – To var atrast "Google". Vai tiešām bibliotēku uzdevums ir konkurēt ar „Google”? Pasaulē jau eksistē bibliotēkas, kur fiziski nav atrodams neviens iespieddarbs – ir tikai darbstacijas ar monitoriem un bibliotekārs. Kāda ir bibliotekāra loma šādā bibliotēkā? U. Zariņš uzskata, ka bibliotēka ir nevis tilts uz informāciju, bet gan uz zināšanām. Bibliotekārs būs tas, kurš palīdzēs iegūt zināšanas un arī tās izplatīt. Bibliotēka ļauj piekļūt citu radītajām zināšanām, radīt pašam savas zināšanas, radoši izpausties un attīstīties. Pārfrāzējot amerikāņu futūristu Elvinu Tofleru (Alvin Toffler), 21. gadsimta analfabētisms vairs nav neprasme lasīt un rakstīt, bet gan neprasme mācīties. Un bibliotēkas šajā laukā būs neaizvietojams palīgs.


Jauni pakalpojumi bibliotēku lietotājiem


Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) projektu vadītāji prezentēja vairākus KISC producētos informācijas resursus. Viens no šiem resursiem ir Latvijas Kultūras kanonā ietverto vērtību pieejamība portālā "Letonika.lv" pašvaldību publisko bibliotēku tīkla dalībniekiem. Arhitektūras un dizaina, kino, literatūras, mūzikas, skatuves mākslas, tautas tradīciju un vizuālās mākslas vērtības, kas iekļautas Latvijas Kultūras kanonā, pieejamas jau no portāla sākumlapas un dod lielisku iespēju iepazīties ar šīm vērtībām ikvienam bibliotēkas apmeklētājam.

 

Nozīmīgs KISC projekts ir Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs (NMKK). Projektā iesaistīti visi Latvijas akreditētie muzeji – kopskaitā 115 valsts, pašvaldību un privātie muzeji. Visi Latvijas muzeji kopā glabā vairāk nekā 5,3 miljonus muzeja priekšmetu, no kuriem izstādēs un ekspozīcijās muzeju apmeklētājiem ir apskatāmi tikai 5 % vienību. NMKK šobrīd ievietota informācija par aptuveni 700 000 muzeja priekšmetiem (12 % no to kopskaita). Iespējams, jau maijā būs pieejama jaunā NMKK tīmekļa vietne, kas piedāvās meklēšanu NMKK datubāzē, ļaus veidot savas virtuālas izstādes, par maksu iegādāties muzeju priekšmetu attēlus u. c. NMKK ir iesaistījies projektā "Linked heritage" ("Saistītais mantojums"), kas ir kopīgs Eiropas valstu projekts, lai sekmētu satura piegādi no muzejiem uz Eiropas digitālo bibliotēku "Europeana". Latvijas muzeju līdzdalība nodrošina tiešu datu eksportu uz "Europeana". Šobrīd "Europeana" iespējams apskatīt 9978 priekšmetu aprakstus no 10 Latvijas muzejiem. Šī gada laikā plānots digitālajā bibliotēkā ievietot vēl 15 000–20 000 muzeja priekšmetu aprakstus.


Pāri robežām


Savdabīgu pieredzi konferences dalībnieki varēja gūt prezentācijās par bibliotēku pārrobežu projektiem. Tas ir stāsts par to, cik veiksmīgi spēj sadarboties bibliotēkas, kuras šķir gan robežas, gan valoda, taču vieno vēlme darboties sava novada iedzīvotāju labā.

 

Ar Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektu „Uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku pārrobežu sadarbības tīkla izveidošana” iepazīstināja Bauskas novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vecākā speciāliste, projekta vadītāja Egija Stapkēviča. Projekta darbības teritorija ir 6000 km2 un aptver Bauskas un Rundāles novadu Latvijā un Biržu, Pasvales un Pakrojas rajonu pašvaldības Lietuvā. Projektā iesaistītas 4 centrālās un 118 vietējas nozīmes bibliotēkas, potenciālie ieguvēji projekta darbības teritorijā ir vairāk nekā 125 000 iedzīvotāju. Valsts nomalē problēmas uzņēmējdarbības jomā ir daudz krasāk jūtamas nekā metropolē. To izraisa uzņēmējdarbības veicināšanas instrumentu trūkums šajās pašvaldībās un uzņēmējdarbības atbalsta koncentrēšanās lielās apdzīvotās vietās, īpaši galvaspilsētā. Projekta mērķis ir veicināt konkurētspējīgu uzņēmējdarbību Latvijas-Lietuvas pierobežā, nodrošinot viegli pieejamu uzņēmējdarbības atbalstu lauku teritorijās. Tas tiks īstenots, attīstot pierobežas bibliotēkas par uzņēmējdarbības atbalsta centriem, kā arī izveidojot uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku sadarbības tīklu. Projekta darbības laiks ir no 2012. gada maija līdz 2013. gada novembrim, projekta budžets – 829 394 eiro (582 901 lats). Tā kā par galveno uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu projektā izvirzītas bibliotēkas, visas projekta investīcijas tiek ieguldītas publiskajās bibliotēkās. Piemēram, par projekta līdzekļiem Rītausmu bibliotēkā veikts telpu un jumta remonts, modernizēts aprīkojums, pieņemts darbā vēl viens bibliotekārs, pagarināts darbalaiks un palielināta darbinieku alga.

 

Kas ir Uzņēmējdarbības atbalsta jeb Biznesa bibliotēka? Tā ir bibliotēka, kas kopā ar bagātīgu biznesa informācijas resursu klāstu piedāvā dažādus pasākumus vietējās uzņēmējdarbības veicināšanai: izstādes, mācības, seminārus un konsultācijas, multifunkcionālas individuālās un grupu darba vietas u. tml. Šādas bibliotēkas sen vairs nav nekāds jaunums – daudzās Eiropas valstīs, kā arī Japānā un ASV šāds uzņēmējdarbības veicināšanas paņēmiens ir ierasta un sabiedrībā atzīta prakse. Piemēram, Helsinku pilsētas bibliotēkas struktūrvienība "Meetingpoint" organizē mazo un individuālo uzņēmēju produktu izstādes, kur potenciālie klienti var iepazīties ar šo uzņēmumu produktiem, novērtēt tos un sniegt savu atzinumu. Tāpat bibliotēka piedāvā iespēju izmantot savas telpas. Sevišķi svarīgi tas ir mikrouzņēmumiem, kuriem bieži vien nav oficiāla biroja. Bibliotēkā uzņēmēji tiekas ar biznesa partneriem, izmanto bibliotēku individuālam attālinātam darbam. Kas ir Uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēkas lietotāji? Mērķauditorija ir gana plaša – studenti, potenciālie uzņēmēji, kas, ņemot līdzi savu datoru, izmanto bibliotēku biroja vajadzībām, jau esošie uzņēmēji un zinātnieki, kas šeit veic savus pētījumus, bezdarbnieki, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, pensionāri-mājražotāji, mājsaimnieces, kas vēlas efektīvāk pārvaldīt mājsaimniecību u. c.

 

Kā lielisku piemēru E. Stapkēviča minēja skolēnu biznesa ideju konkursu, kas no šī gada 1. februāra līdz 15. aprīlim noritēja 13 Bauskas un Rundāles novadu skolās. Konkursā piedalījās 7.–12. klašu skolēni, kam nu gan netrūka jaunu un oriģinālu ideju. Jaunieši ir mūsu nākotne, jo viņiem ir patiešām daudz ideju, secināja projekta vadītāja.

 

Otrs konferencē prezentētais Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības projekts bija "Lasīšanas veicināšanas idejas caur jaunajām informācijas tehnoloģijām un kreatīvām aktivitātēm (Zarasi-Daugavpils)", ko prezentēja Latgales Centrālās bibliotēkas (LCB) vadītājas vietniece, projekta koordinatore Dzidra Stupāne. Izpētīts, ka bērni un pusaudži vecumā no 12 līdz 17 gadiem lasa maz un informāciju iegūst haotiski, kas, protams, atstāj negatīvu iespaidu uz zināšanu apguvi. Lai veicinātu sava reģiona bērnu un pusaudžu lasītprasmi un radošās izpausmes, pārrobežu projektā apvienojās LCB un Zarasu rajona municipālā bibliotēka. Projekta ilgums ir no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada oktobrim, kopējais budžets – 132 752 eiro (93 298 lati). Projektam ir vairāki mērķi:

popularizēt lasīšanu, izmantojot jaunās tehnoloģijas un radošas mākslas formas;

attīstīt pārrobežu sadarbību starp bērniem un bibliotēkām;

palielināt bērnu lasīšanas rādītājus projekta dalībbibliotēkās par 4–6 % un apmeklējuma rādītājus par 6–8 %;

izveidot bibliotēku par draudzīgu vidi bērnu lasīšanai un jaunradei, apvienojot informācijas tehnoloģijas (e-grāmatas, e-pakalpojumus) un grupu radošās nodarbības;

attīstīt bērnu radošo potenciālu un citas intelektuālās prasmes.

 

Dz. Stupāne ar lepnumu piebilda, ka nebija pagājis vēl ne gads no projekta uzsākšanas, kad vēlamie procentuālie rādītāji, kas izvirzīti uz visu projekta norises laiku, tika pat pārsniegti.

 

Projektā līdz šim veiktas vairākas aktivitātes. Viena no tām – lasītveicināšanas akcija "Lasīt ir forši", kuras laikā ar projektu tika iepazīstināti 235 Daugavpils 7.–10. klašu skolēni un pedagogi no 10 Daugavpils skolām. Lai noskaidrotu skolēnu lasīšanas un brīvā laika pavadīšanas paradumus, tika sagatavotas anketas, kuras skolēniem bija jāaizpilda. Visi skolēni dāvanā saņēma vērtīgas grāmatas, kas rosinātu viņus šīs grāmatas izlasīt, mainīties ar tām vai vēlāk uzdāvināt skolas bibliotēkai. Noorganizētas arī divas radošās nometnes – foto un video pamati "Ieraudzīji, sadzirdēji, uzzināji" Zarasos, kur trīs dienu garumā tika gūtas iemaņas digitālajā fotografēšanā un video filmēšanā, un teātra mākslas nometne "Grāmata. Teātris. Radošums", kur trīs dienas bērni apguva skatuves mākslu un veidoja savus priekšnesumus. Dz. Stupāne ar lielu gandarījumu stāstīja, cik sajūsmināti bija bērni un jaunieši pēc šo nometņu apmeklējuma.

 

Svarīgs projekta virziens ir bibliotēku materiālās situācijas uzlabošana, lai bibliotēkas var sniegt jaunus un saistošus pakalpojumus. Par projekta līdzekļiem LCB iegādājusies plašu mākslas grāmatu kolekciju (131 grāmata, tajā skaitā dārgi mākslas izdevumi, grāmatas par foto, kino, teātri), 10 planšetdatorus, 271 e-grāmatu, divus digitālos fotoaparātus un divas profesionālās videokameras, divus datorus ar skārienjutīgo monitoru un citas noderīgas lietas. Jaunie planšetdatori un e-grāmatas ir pamats jaunizstrādātajai bibliotekārajai stundai "E-grāmatu pasaulē". Bibliotekārā stunda tika izstrādāta, lai atraktīvi iepazīstinātu skolēnus ar planšetdatoriem un e-grāmatām. Līdz šī gada aprīļa vidum jau ir novadītas 48 bibliotekārās stundas, kuras apmeklējuši 945 skolēni. Dz. Stupāne uzsvēra, ka šīs bibliotekārās stundas guvušas lielu atsaucību Daugavpils skolās un ir ļoti pieprasītas visās LCB filiālēs.

 

Ikviens interesents projekta aktivitātēm var sekot līdzi LCB tīmekļa vietnē.


Bibliotekārās preses spožums un posts


Ieskatu Latvijas bibliotekārajos turpinājumizdevumos sniedza Rīgas Centrālās bibliotēkas Bibliotēku dienesta galvenā speciāliste Inta Sallinene. Nenoliedzami bibliotekārās preses aizsākumi meklējami pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Kā pirmais turpinājumizdevums minama "Latvijas Bibliotēku padomes gadagrāmata". Izdevumam klajā nāca gan tikai divi laidieni (1926. un 1932. gadā), taču kā vēsturisks nozares informācijas avots tas ir vērtīgs vēl joprojām.

 

Diemžēl visi bibliotekārās preses izdošanas mēģinājumi līdz šim beigušies neveiksmīgi. Rekordiste bibliotekārās preses laukā ir "Bibliotēku Pasaule", kas – lai gan paspējusi piedzīvot savas iznākšanas 10. gadadienu –, tomēr nav spējusi izturēt dinamiskā izdevējdarbības procesa izaicinājumus 21. gadsimtā. Bibliotekārās preses ainu vislabāk atklāj tabula, kuru savā rakstā "Bibliotekārā prese Latvijā" sniegusi Inese Auziņa-Smita. (1) Papildinot tabulu ar jaunāko informāciju, skats uz Latvijas bibliotekāro presi paveras šāds:

 

Nosaukums Iznākšanas laiks Numuru skaits Periodiskums Izdevējs
Bibliotekārs: žurnāls bibliotēku darbiniekiem ungrāmatu mīļotājiem 937–1940 13 3–4 x gadā LBB
Bibliotekārs 1989–1991 4 neregulārs LBB un LNB
Nota Bene  1992–1993 3 neregulārs LNB un LBB
Es Daru Tā 1994–2000 13 + 5 burtu laidieni  2 x gadā LNB Bibliotēku dienests
Bibliotēkas Pasaule 2000–2003 11 + 2 burtu laidieni 3 x gadā LNB Bibliotēku dienests (vēlāk Bibliotēku attīstības institūts)
Bibliotēku Pasaule 2003–2012 33 (tajā skaitā 13 tikai elektroniski)  3–4 x gadā LNB Bibliotēku attīstības institūts

 

Atsevišķs ir stāsts par Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) turpinājumizdevumiem. Kopš 2001. gada katru mēnesi pie saviem lasītājiem nāk "Jaunās Vēstis", kas ir informatīvs izdevums par RCB aktualitātēm attiecīgajā laika posmā. Elektroniski izdevums pieejams RCB tīmekļa vietnē. Īpašs bibliotēkas lepnums ir "Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata", kura pirmo reizi klajā nākusi 2003. gadā. Gadagrāmata top ar Rīgas domes atbalstu, un ir iekļauta RCB kārtējā gada budžetā. Gadagrāmata ir RCB prezentācijas izdevums, to nevar nopirkt, bet var saņemt kā dāvanu. Šobrīd sagatavošanā atrodas "Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata" par 2012. gadu.

 

Referāta noslēgumā I. Sallinene aicināja katru bibliotēku izdot savu gadagrāmatu, kas būtu gan apkopojošs informācijas avots vēsturei, gan radoša atskaites un prezentācijas forma pašvaldībai, sabiedrībai, valstij. Gadagrāmatas izdošana nav viegls darbs, taču tas ir iespējams, un to lieliski var izmantot kā sava publiskā tēla, tā pašapziņas celšanai.


Bibliotēku veiksmes stāsti


Konferences laikā notika informācijas stendu "Bibliotēku veiksmes stāsti" skate – uz zālē novietotajiem stendiem ikviena bibliotēka varēja izvietot savu veiksmes stāstu, lai tādā veidā darītu to zināmu citiem. Veiksmes stāstu galeriju visspilgtāk atklāj LU Bibliotēkas (LUB) direktores Ivetas Gudakovskas stāstījums par LU Sociālo un humanitāro pētījumu centru un Bibliotēku, kas saviem apmeklētājiem durvis vērs šī gada rudenī. Nams Kalpaka bulvārī 4, saukts arī par Kerkoviusa namu, ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. To kā savrupmāju 1874.–1878. gadā pēc toreizējā Rīgas pilsētas galvas Ludviga Vilhelma Kerkoviusa (1831–1904) pasūtījuma cēlis ievērojamais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis (1834–1891). Kopš pagājušā gadsimta 40. gadiem šajā ēkā atradās LUB Centrālā bibliotēka. 2012. gadā ēkai veikta apjomīga renovācija. Atjaunotā neogotikas arhitektūras pērle plašākai sabiedrībai tika prezentēta šī gada 28. janvārī. Ēkā ir saglabājušies un restaurēti unikāli 19. gadsimta beigu interjera elementi: greznas pildiņu divviru durvis ar kokgriezumu aplikāciju, vītņveida kāpnes, divvērtņu logi ar virsgaismu un logu ailās iestiprinātiem slēģiem, vēsturiskā parketa fragmenti, kā arī izcili sienu gleznojumi saimnieka kamīna istabā, kāpņu telpā un vestibilā. Turpmāk vēsturiskajā ēkā atradīsies apvienotais LU Sociālo un humanitāro pētījumu centrs un Bibliotēka, kas LU studentiem piedāvās visas jaunākās un modernākās tehnoloģijas, taču vienlaikus darbosies atbilstoši vēsturiskās ēkas ekspluatācijas un restaurācijas nosacījumiem.

 

Savdabīgu veiksmes stāstu konferences klausītājiem piedāvāja LUB galvenā bibliotekāre Sandra Ranka, kas informēja par LUB darbību biobibliogrāfisko rādītāju izveidē. Biobibliogrāfisko rādītāju S. Ranka definēja kā personālā bibliogrāfiskā rādītāja paveidu, kas papildus pilnīgai un strukturētai bibliogrāfiskajai informācijai ietver personas biogrāfisko apceri. Laikā no 1974. līdz 2012. gadam LUB sērijā "LU zinātnieki" izdevusi 98 izdevumus, sērijā "LU rektori" – 3 izdevumus. Kopš 1995. gada tiek veidota LU zinātnieku publikāciju un vēstures datubāze, taču datubāze ir milzīgs datu masīvs, kas neizceļ katra zinātnieka individuālo sniegumu, to var atklāt tikai biobibliogrāfiskais rādītājs. Kas vēl bez individuālā snieguma ir biobibliogrāfisko rādītāju pievienotā vērtība? Tas ir blakus personas darbu bibliogrāfijai piedāvātais dzīves, zinātniskās, akadēmiskās un sabiedriskās darbības apskats: ne tikai biogrāfijas hronika, bet arī dažādi papildu pilnteksta materiāli – kolēģu, studentu, domubiedru atmiņas un viedokļi, dzimtas koks, hobiji u. c. Katra ievērojama Latvijas personība ir pelnījusi šādu biobibliogrāfisko rādītāju, un ikviena bibliotēka var izdot šādu rādītāju par sava novada izcilākajām personībām.

 

Patīkami, ka konferencē vārds tika dots ne tikai lielajām bibliotēkām. Bibliotēku veiksmes stāstus neveido lielās bibliotēkas vien. Mazai valstij svarīgs katrs cilvēks un ikviena bibliotēka. Tāpēc ir liels prieks, ka plašākai publikai tiek prezentēti arī mazāku bibliotēku veiksmes stāsti, kāds bija Iecavas novada Ziemeļu bibliotēkas vadītājas Dzintras Maračkovskas priekšlasījums par savu bibliotēku. Bibliotēka dibināta 1951. gadā un nepārtraukti atradās tai nepiemērotās telpās ar krāsns apkuri, bez labierīcībām un kliedzošu vajadzību pēc remonta. Pateicoties pamatotam bibliotēkas vadītājas iesniegumam un novada domes atsaucībai 2012. gadā Iecavas novada Ziemeļu bibliotēka piedzīvojusi kardinālas pārmaiņas un sagaida savus lasītājus siltās, izremontētās, labiekārtotās un modernizētās telpās. Kā vienu no būtiskākajiem ieguvumiem Dz. Maračkovska min bibliotēkas telpu sadalījumu zonās – lielākais bibliotekāres lepnums ir atsevišķa datorlietotāju telpa un ģimenes istaba ar galda spēlēm, televizoru un DVD atskaņotāju. Sevišķi svarīgi tas ir tāpēc, ka bibliotēkas telpu kopplatība ir tikai 55 m2 (lietotāju skaits – 216, no tiem 90 bērni vecumā līdz 18 gadiem). Arī mazās gaismas pilis ne uz mirkli nepārtrauc rūpēties par saviem apmeklētājiem – Iecavas novada Ziemeļu bibliotēkas remonta laikā lietotājiem bija iespēja gan saņemt preses izdevumus, gan grāmatas, kas pēc lietotāju pieprasījuma tika vestas pat uz mājām. Kāds ir Iecavas novada Ziemeļu bibliotēkas veiksmes stāsta galvenais secinājums? Darbs komandā un skats no malas. Pat ja strādājat viena darbinieka bibliotēkā, nav vajadzīgs visus darbus veikt vienam. Jāveido komanda, cilvēki ir gana pretimnākoši un atsaucīgi. Ja vien tas iespējams, vēlams pieaicināt arhitektu un dizaineri. Pat ja tas ir tikai students, tas dos svaigu skatījumu no malas uz ierastām lietām. Un galvenais – neaizmirst pateikt paldies, uzsvēra Dz. Maračkovska.

 

Mazliet vēl pakavējoties pie stendos izliktajiem bibliotēku veiksmes stāstiem, gribot negribot jāvelk paralēles ar iepriekš aprakstīto U. Zariņa "bibliotēkas dekonstrukciju" – gandrīz neviens no apskatei izliktajiem veiksmes stāstiem nebija saistīts ar grāmatām un lasīšanu. Gluži neviļus rodas jautājums – kas tad īsti ir bibliotēkas veiksmes stāsts? Ģitāristu kvartets, teātra priekšnesums, tikšanās ar bruņoto spēku pārstāvjiem un aktieriem, izremontētas telpas, gleznu izstāde... Vai bibliotēkas veiksmes stāstā ir atlikusi vieta grāmatai?


Nozares lepnums – pašaizliedzīgi padarīts darbs


Visas Latvijas bibliotekāru 16. konferencē nolasīto referātu prezentācijas ir apskatāmas un lejupielādējamas LNB tīmekļa vietnē. Diemžēl konferences laikā netika atvēlēts laiks jautājumiem un diskusijām, atvirzot šo iespēju uz neformālām sarunām pusdienu pārtraukumā un ballē. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijas bibliotekāri un LBB biedri tik kuplā skaitā pulcējas tikai reizi gadā, tādēļ konferencei jāsniedz iespēja ne vien aktualizēt vispārējas nozares problēmas, bet arī uzzināt profesionālās sabiedrības viedokli un gūt oriģinālas idejas risinājumiem.

 

Latvijas bibliotekāru 16. konference bija arī LBB 90. gadu jubilejas konference, kurā gan nekas netika bilsts par biedrības atjaunošanas gaitu pagājušā gadsimta 90. gados. Tas jaunajiem speciālistiem var radīt nepilnīgu priekšstatu par LBB attīstību pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas. Tāpat netika pieminēti iepriekšējie LBB vadītāji. Annas Mauliņas un Silvijas Liniņas veikums bibliotēku nozarē ir nenovērtējams, un arī LBB bez šīm izcilajām personībām nebūtu tāda, kāda tā ir šobrīd.

 

Konferences laikā tika suminātas un atzinības diplomus saņēma bibliotēkas, kuras piedalījās kampaņā „Uzslavē labu servisu”. Šogad marts bija pasludināts par „Labā servisa mēnesi” jau devīto gadu, un šajā kampaņā piedalījās 18 Latvijas bibliotēkas. (2)

 

Konferenci noslēdza LBB 90. gadu jubilejas balle Latvijas Mākslas akadēmijā, kuras laikā tika apbalvoti konkursa "Pagasta bibliotekārs – Gaismas nesējs!" uzvarētāji. LNB Atbalsta biedrība šo konkursu organizēja jau septīto gadu, un par 2013. gada "Gaismas nesējiem" atzīti: (3)

  • Kurzemē – Grobiņas novada Grobiņas pagasta bibliotēkas vadītāja Laima Liepiņa;
  • Zemgalē – Pļaviņu novada Klintaines pagasta bibliotēkas vadītāja Alita Kluša;
  • Vidzemē – Limbažu novada Viļķenes pagasta bibliotēkas vadītāja Mārīte Purmale;
  • Latgalē – Riebiņu novada Kastīres bibliotēkas vadītāja Silvija Kotāne.

 

Ar nepacietību gaidīsim nākamo Latvijas bibliotekāru konferenci!

 

 

***

Ligitas Ieviņas foto

 

***

(1) Iespiests žurnāla „Bibliotēku Pasaule” 35. numurā (2006, 5.–9. lpp.). 

(2) Plašāku informāciju par kampaņu un tās laureātiem sk. tīmekļa vietnē www.labsserviss.lv

(3) Plašāku informāciju par konkursu un šī gada laureātiem sk. LNB Atbalsta biedrības tīmekļa vietnē.

Ziņu sagatavoja:
Māra Jēkabsone
LNB Bibliotēku attīstības institūta
Bibliotēku konsultatīvā centra galvenā bibliotekāre

Tagi: Konferences, Latvijas Bibliotekāru biedrība