Esmu sociālo zinātņu students. Pēdējā laikā sekoju notikumiem Latvijā ar lielu "sociālantropoloģisku" interesi, lai gan, tāpat kā daudzus citus manus vienaudžus, apkārt valdošā bezcerība un nabadzība nomāc.
Lai nolādētas nākamās vēlēšanas, kas vēl vairāk pastiprina visu politisko cīņu populismu, noliedzot patiesības, kas jau ir pierādījušas savu nozīmīgumu daudzās ekonomiski attīstītās valstīs – jo īpaši krīzes apstākļos, ir jāinvestē nacionālās izglītības kapitālā, lai perspektīvā varētu izvairīties no tik sāpīgiem triecieniem, kāds tas izrādījies Latvijai, jo trūka ilglaicīgas, uz cilvēku zināšanām balstītas ekonomikas. Piemēram, Francija, lai izvairītos no ilgstošas recesijas un attīstītu savu konkurētspēju pasaules tirgos, papildus investē izglītības sistēmā, apzinoties, ka valsts ekonomikas cēlējspēks ir izglītoti, zinoši un efektīvi strādājoši cilvēki. Diemžēl izskatās, ka Latvija nav gatava mācīties no citu valstu pieredzes. Par to kaut vai liecina nepārtrauktās diskusijas par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības nepieciešamību krīzes apstākļos un finansējuma samazināšana, kā arī iespējamā projekta apturēšana uz laiku. Man tā šķiet noziedzīga attieksme pret valsti un tās iedzīvotājiem. Ir pagājuši gandrīz 20 gadi, kad esam paspējuši sagraut vairākas sistēmas, taču neesam spējuši ielikt kaut vienu stūrakmeni mūsu nākotnei un attīstībai.

Kā tas jau ir pierādījies pasaules praksē, informācijas saturam un tā pieejamībai ir liela loma. Es nebrīnos, ka tauta šobrīd izjūt nepatiku pret Gaismas pils projektu, jo tas ir vēl viens piemērs, kā neesam spējuši uzcelt kaut ko laikā, organizēti un caurskatāmi, taču tajā ir vainojami vadītāji, nevis pats projekts. Projekts, kurš ir vajadzīgs ne tikai Antiņiem un Saulcerītām, bet pavisam reāliem studentiem, kas nākotnē attīstīs Latviju. Šobrīd, lai varētu iepazīties ar sev interesējošu un patiešām zinātniski aktuālu informāciju, tā ir jāmeklē dažādās datu bāzēs, jādodas uz dažādām Rīgas vietām, kur filiāļu apstākļi nereti ir graujoši - bibliotēkas apmeklētāju skaits šobrīd ir dramatiski audzis – cilvēki no rītiem stāv garās rindās, lai izlasītu ikdienas presi, aukstajā laikā daudzi nāk vienkārši "apsildīties", nemaz nerunājot par atbilstošas telpas atrašanu, lai varētu izlasīt nepieciešamo literatūru.
 
Studējot Londonā apmaiņas programmas ietvaros, guvu pozitīvu pieredzi un izpratni par to, ko nozīmē kvalitatīvas informācijas pieejamība un kā tā spēj uzlabot studiju kvalitāti. Sev par nožēlu, atgriežoties mājās un turpinot studijas savā augstskolā, šķiet esmu nonācis 20 gadus senā vēsturē. Protams, apzinos, ka uz šādu "greznību" Latvijā kā  14000000 oriģināldarbu, kas pieejami Nacionālajā Britu bibliotēkā  varam nesapņot, bet pasaules standartiem atbilstoša nacionālā bibliotēka ir nepieciešama.
 
Ļoti ceru, ka LNB projekts netiks apturēts politiķu īslaicīgo interešu un populisma vārdā, un Latvija jau 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, tomēr pierādīs saviem iedzīvotājiem un citām pasaules valstīm, ka 20 gadu atjaunotās valsts vēsturē spējusi ielikt kaut vienu nākotnes pamatakmeni.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Andris Grīnbergs
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes students
 
Apollo
Copyright © SIA Lattelecom