Vakar publiskotajā ziņojumā "Delna" aicināja stiprināt Kultūras ministrijas spēju veikt LNB projekta vadību, atklāt ar apakšuzņēmējiem noslēgto līgumu summas un izvērtēt riskus celtniecības pabeigšanai krīzes budžeta apstākļos.
Vakar "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna") publiskoja secinājumus par tās līdzdarbības līguma ar Kultūras ministriju izpildi laika posmā no 2009. gada augusta līdz decembrim.
 
Ziņojumā "Delna" secina, ka LNB projekts un bibliotēkas celtniecības process šobrīd netiek vadīts tā, lai bibliotēka tiktu uzcelta pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk. Tāpat "Delna" norāda, ka nav izvērtēti ekonomiskie un juridiskie riski, kurus LNB pabeigšanai nākamajos gados radīs samazinātais valsts budžeta finansējums, bez tam, par šiem riskiem nav bijusi informēta ne valdība, ne Saeima pirms lēmuma par 2010. gada budžeta pieņemšanas.
 
"Delna" uzsver, ka viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem sekmīgai LNB projekta turpināšanai šobrīd ir tieši Kultūras ministrijas kā pasūtītāja lomas stiprināšana. Kultūras ministrijai jāveic pilna juridisko un ekonomisko risku analīze saistībā ar samazināto finansējumu 2010. un turpmākajiem gadiem un jāinformē par tiem LNB projekta īstenošanas uzraudzības padome. Tāpat "Delna" aicina izvērtēt visus scenārijus LNB celtniecības turpināšanai iespējami efektīvā veidā, tai skaitā, izskatot iespēju veikt atkārtotu tāmes ekspertīzi, un sniegt argumentētu pamatojumu par katra scenārija priekšrocībām un riskiem. "Delna" arī uzsver, ka Kultūras ministrijai joprojām nav pieejamas summas, par kādām Nacionālā Būvkompāniju apvienība ir slēgusi līgumus ar apakšuzņēmējiem, kas ļautu ministrijai kontrolēt līdzekļu izlietojumu, tai skaitā - vai būvnieki šodien nepelna vairāk kā līgumā noteiktos 5,2% un vai tiek godīgi nomaksāti visi nodokļi.
 
Ar pilnu ziņojuma tekstu iespējams iepazīties "Delnas" mājas lapā:
 
 
Informāciju sagatavoja:
Vineta Kleinberga
Sabiedrības par atklātību "Delna" pārstāve
Tālr.: 67285585; 28348271