Vašingtona, 5. dec., LETA--REUTERS. ASV Kongresa bibliotēkā Vašingtonā 13. decembrī tiks izstādīta vienīgā līdz mūsdienām saglabājusies 500 gadus veca karte, kurā pirmo reizi minēts vārds "America" ("Amerika").
Tomēr ar 1507. gadā tapušo Valdzēmillera karti pētniekiem joprojām saistās daudzi neatbildēti jautājumi. Kāpēc tās izgatavotāji nodēvējuši šo teritoriju par "Ameriku", taču vēlāk pārdomājuši? Kā viņi spējuši tik precīzi iezīmēt Dienvidameriku? Kādēļ viņi kartē uz rietumiem no Amerikas novietojuši milzīgu okeānu, lai gan Kluso okeānu eiropiešu jūrasbraucēji atklāja tikai vairākus gadus vēlāk?
 
Karte, kas sastāv no 12 lapām, 2003. gadā par 10 miljoniem ASV dolāru tika nopirkta no vācu prinča Johannesa Valdburga-Volfega. Otrdien to ievietoja speciālā 1,83 metrus reiz 2,90 metrus lielā vitrīnā, kas izgatavota no nedalīta alumīnija bloka. Tas tiks piepildīts ar inerto argona gāzi, lai novērstu kartes bojāšanos, un 13. decembrī tā tiks izstādīta publiskai apskatei Kongresa bibliotēkā.
 
Kongresa bibliotēkas darbinieki šo karti jau nosaukuši par "Amerikas dzimšanas apliecību".
 
Pētnieki cer, ka 1901. gadā Valdsburgu-Volfegu pils arhīvos atrastās kartes pirmā izstādīšana pastāvīgā ekspozīcijā varētu veicināt pētījumus par dokumentiem, kādi tika izmantoti, lai to radītu.
 
Karti uzzīmēja vācu mūks Martins Valdzēmillers. 1505. gadā, trīspadsmit gadus pēc tam, kad Kristofors Kolumbs pirmo reizi izkāpa Rietumu puslodē, Lotringas hercogs saveda kopā Valdzēmilleru un tā laika zinātniekus, lai tie radītu jaunu pasaules karti.
 
Kartes veidotājiem bija iedots florenciešu pētnieka Amerigo Vespuči ceļojumu aprakstu tulkojums franču valodā.
 
Vespuči pierakstos bija pietiekami daudz detaļu, lai izveidotu jaunu karti ar visu Jauno pasauli uz rietumiem no Eiropas.
Par godu Vespuči zinātnieki vēlāk nosauca atklāto zemi par Ameriku.
 
Pēc diviem gadiem, 1507. gadā, publicētais darba rezultāts ir apbrīnojami precīzs un pārsteidzoši mūsdienīgs.
 
Eksperti uzskata Valdzēmillera karti par zīmīgu vēstures notikumu, jo pirms tās publicēšanas viedoklis par pasaules izskatu bija saglabājies vēl no seno grieķu laikiem.
 
 
LETA REUTERS
Copyright © LETA