Rīga, 8.dec., LETA. Šodien Ministru kabinets nolēma uzdodot Kultūras ministrijai (KM) izstrādāt un kultūras ministram līdz 2010. gada 15. janvārim iesniegt Ministru kabinetā noteiktā kārtībā rīkojuma projektu par valodu intelekta tehnoloģiju centra projekta vadības grupas izveidi.
Darbā grupā tiks iekļauti kultūras ministrs, ekonomikas ministrs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs un tieslietu ministrs.
 
Paredzēts izveidot Latvijā īpašu struktūru, kas apvienotu un koordinētu starptautisku pētniecības un izglītības iestāžu, digitālā satura organizāciju un tehnoloģiju uzņēmumu darbu valodas tehnoloģiju jomā.
 
Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, patlaban gan Eiropā, gan visā pasaulē arvien pieaug nepieciešamība pēc valodas un satura apstrādes tehnoloģiju programmām tulkošanas, informācijas meklēšanas un ar to saistītajās jomās. Īpaši tas attiecas uz mazāk izmantotajām valodām. Piemēram, Eiropas Savienība katru gadu tērē ievērojamas summas, izmantojot cilvēkresursus tulkošanas pakalpojumiem. Tomēr pagaidām tirgus niša mazo valodu apstrādes tehnoloģiju jomā ir relatīvi brīva - trūkst vienota centra, kas veicinātu, attīstītu un koordinētu šādu tehnoloģiju izstrādi un ražošanu starpvalstu mērogā.
 
Valodu intelekta tehnoloģiju centra izveide, kurā sadarbotos dažādu valstu izglītības, akadēmiskā un uzņēmējdarbības sektora profesionāļi, dotu iespēju Latvijai piesaistīt ievērojamas investīcijas, līdz ar to veicināt ekonomisko atlabšanu un nodrošināt tautsaimniecības attīstību. Turklāt, Latvijai iegūstot lielāku lomu augsto tehnoloģiju tirgū pasaulē, tiktu veidots pozitīvs valsts tēls. Latvija varētu specializēties un gūt starptautisku atzinību perspektīvajā valodas un satura tehnoloģiju jomā un kļūt par uz zināšanām un inovācijām orientētas ekonomikas piemēru citu valstu vidū.
 
Latvijai ir vairākas būtiskas priekšrocības, lai īstenotu vērienīgo projektu. Pirmkārt, mūsu valstī ir vēsturiski nosacīta valodu daudzveidības nozīmes un valodas vērtības izpratne. Mums pašiem ir ļoti būtiska savas valodas saglabāšana, un mēs izprotam, ka tehnoloģiju laikmetā mazas valodas turpmākas pastāvēšanas priekšnosacījums ir valodas ieviešana un nostiprināšana tehnoloģijās.
Turklāt Latvija ieņem vadošās pozīcijas Baltijas valstīs lokalizācijas pakalpojumu sniegšanā, un tai ir starptautiski atzīti panākumi valodas tehnoloģiju programmatūras jomā, kā arī veiksmīga sadarbība ar vadošajiem valodas tehnoloģiju centriem. Latvijai ir modernas tehnoloģiskās un fiziskās infrastruktūras bāze (Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas izveides projekti, valsts vienotais publisko bibliotēku tīkls).
 
Šobrīd trīs aktuālie un globāli konkurētspējīgie darbības virzieni valodas apstrādes tehnoloģiju jomā, kurus veicinātu valodu intelekta tehnoloģiju centrs, ir terminoloģijas programmatūra - valstu nacionālo terminu un starptautisko terminu datu bāzu integrācija vienota tīklā un daudzvalodu terminoloģijas integrēšana tulkošanas vidēs un sistēmās; lokalizācija - programmatūra dažādu tehnoloģisko produktu pielāgošana mazo valodu lietotāju vajadzībām (datorprogrammas; mobilie telefoni u.c.); automātiskā tulkošana un tiešsaistes pakalpojumi - tulkošanas un inteliģentās meklēšanas sistēmas internetā, tulkojot vienlaikus dažādās valodās un locījumos, atlasot informāciju pēc jēgas, attēlu analīzes un dažādiem citiem parametriem.
Centrs strādātu, veicot lietišķos pētījumus, attīstot starptautisku sadarbību valodu tehnoloģiju jomā un starptautiski popularizējot izstrādātās tehnoloģijas, kā arī ieviešot pētniecības rezultātus praksē kopā ar sadarbības partneriem un globāliem klientiem.
 
Šāda projekta īstenošanai Latvijā ir Eiropas Savienības finansējuma piesaistes iespējas, ņemot vērā, ka valodas tehnoloģiju attīstība ir viena no prioritātēm ES Pētniecības un tehnoloģiskās attīstības programmā. Latvijai ir arī veiksmīga pieredze liela apjoma finansējuma piesaistē un informācijas tehnoloģiju ieviešanas projekta īstenošanā, ar Bila un Melindas Geitsu fonda atbalstu realizējot publisko bibliotēku attīstības projektu "Trešais tēva dēls".
 
Pēc KM domām, par projektu interese būtu starptautiskiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri ieinteresēti investēt starptautiska līmeņa mazo valodu un satura apstrādes tehnoloģiju inovāciju struktūras izveidē.
 
 
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA