Rīga, 6. dec., LETA. Ņemot vērā, ka nākamajā gadā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā atvēlētie līdzekļi mācību literatūras iegādei saruks līdz 0,69 latiem uz vienu izglītības iestādes audzēkni, ministrija apsver iespēju nākamgad naudu uz novadiem nepārskaitīt, tā vietā veidojot visām skolām vienu kopīgu elektronisku mācību līdzekli.
Kā piektdien Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes sēdē secināja IZM Finanšu departamenta direktore Inga Štāle, ministrijas budžetā atlikušie līdzekļi mācību literatūras iegādei ir tīri simboliski. "Ko par tādu naudu var nopirkt, es nezinu," atzina Štāle.
 
Tādēļ attiecībā uz 2010. gadu tiek izskatīti divi varianti, no kuriem pirmais variants paredz to, ka IZM, tāpat kā līdz šim, dotāciju veidā pārskaita naudu katrai pašvaldībai, bet otrais - koncentrētā veidā finanses atstāt ministrijas pārvaldībā, kura būtu atbildīga par minētā elektroniskā mācību materiāla izstrādi.
 
LIVA sēdē vairums klātesošo gan tiecās atbalstīt līdzšinējā modeļa saglabāšanu, paužot bažas par valsts finansējuma izlietojumu publiska iepirkuma rīkošanas gadījumā.
 
Jau ziņots, ka 2010. gada IZM budžetā līdzekļi mācību literatūras iegāde samazināti no 270 508 latiem šogad līdz 157 188 latiem, kas nozīmē, ka uz vienu izglītības iestādes audzēkni šim nolūkam būs atvēlēti 0,69 lati.
 
Šogad valsts piešķirtais finansējums mācību grāmatu iegādei skolās ir aptuveni 1,15 lati par skolēnu, bet pērn valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei uz vienu izglītojamo bija 4,12 lati, kas bija par 0,25 latiem vairāk nekā 2007. gadā. Savukārt 2006. gadā šim nolūkam uz vienu izglītojamo tika piešķirti 1,86 lati.
 
Ministru kabinets savulaik noteicis, ka no 2006. gada 1. janvāra skolu bibliotēkām grāmatu iegādei jāatvēl ne mazāk kā septiņi lati uz vienu skolēnu un pedagogu. Lai nodrošinātu noteikto finansēšanas normatīvu septiņu latu apmērā, paredzēts, ka trūkstošo daļu sedz katra pašvaldība no saviem līdzekļiem.
 
 
Katrīna Slišāne LETA
Copyright © LETA