Šodien notika kultūras ministres Helēnas Demakovas preses konference, kuras laikā ministre informēja par paveikto Kultūras ministrijā, kā arī par nākotnes iecerēm. Helēna Demakova norādīja, ka vēlas turpināt strādāt Kultūras ministrijā, jo šeit iesākti nozīmīgi darbi.
Par lielāko panākumu ministres amatā Helēna Demakova nosauca to, ka izdevies kultūras jomu "izvilkt no bārenītes, no lūdzējas statusa". Vidējā alga kultūras jomā 2004. gadā bija 157 lati, bet 2008. gadā tā pieaugusi līdz 438 latiem. Kopējais kultūras budžets šajā laikā palielinājies no 43 miljoniem latu līdz 116 miljoniem latu. "Gan algas, gan kultūras budžets laikā, kopš man dota iespēja strādāt kultūras ministres amatā, ir turpat trīskāršojies," uz skaitļiem atsaucās ministre.
 
Par īpašu panākumu ministre uzskata paveikto kultūras pieminekļu atjaunošanas jomā, kur sadarbībā ar Valsts nekustamajiem īpašumiem ir izveidota un tiek īstenota ilgtermiņa kultūras mantojuma atjaunošanas programma Mantojums 2018, tāpat kultūras mantojumam ir piesaistīti ievērojami ES līdzekļi. Helēna Demakova uzsvēra progresu, kāds panāks jaunas kultūras infrastruktūras radīšanā – Nacionālās bibliotēkas un Liepājas koncertzāles būvlaukumos jau vērojama rosība, bet Rīgas koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja projekti ir ieguvuši arhitektonisku veidolu un notiek darbs pie projektu attīstības. Tāpat tika norādīts uz paveikto muzeju, bibliotēku un arhīvu mantojuma digitalizācijas projektos. Par lielu panākumu kultūras ministre uzskata, ka nopietnā konkurencē izdevās piesaistīt 24 miljonus dolāru Gaismas tīklam no Bila un Melindas Geitsu fonda un Microsoft.
 
Runājot par uzdevumiem, kas veicami laikā līdz 2010. gadam, ministre atzina, ka "Latvija ir kultūras lielvalsts mūsu prātos, taču ir jāizdara viss, lai tā kļūtu par kultūras lielvalsti arī dzīvē. Tādēļ Latvijai ir jākļūst par Baltijas jūras reģiona kultūras centru".
 
Helēna Demakova nosprauda mērķi – 2010. gadā ir jābūt uzceltai Nacionālās bibliotēkas jaunajai ēkai un Liepājas koncertzālei, tāpat ir jāīsteno Okupācijas muzeja "Nākotnes nama" piebūve un padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla projekts. Tuvāko gadu laikā ir jāizremontē Jaunais Rīgas teātris, bet Rundāles pilij ir pilnībā jāatgūst senais spožums, kas gan jau daļēji ir atgūts. Ir jādara viss iespējamais, lai 2010. gadā tiktu sākta Rīgas koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecība.
 
Ministre norādīja, ka, lai gan kino budžets viņas darbības laikā ir palielinājies trīskāršojies, Latvijā nepieciešams panākt izrāvienu kino jomā. "Domāju, mums jāstāda augsti mērķi. 2010. gadā kino finansējumam Latvijā ir jāsasniedz vismaz 20 miljoni latu – tikai tad mēs varēsim runāt par nopietnu kino industriju Latvijā," norāda Helēna Demakova.
 
Ļoti svarīgs Kultūras ministrijas nākotnes uzdevums ir radošās industrijas politikas izstrāde, kurai jāsekmē radošuma un uzņēmējdarbības sintēze jaunu, augstas pievienotās vērtības produktu radīšanai. Šim nolūkam Kultūras ministrija paredzējusi izstrādā un plāno jau nākamgad sākt ieviest jaunu mācību programmu dizaina jomā visos izglītības līmeņos.
 
Tāpat ministre par ļoti nopietnu uzdevumu uzskata bibliotēku, muzeju un arhīvu krāju digitalizāciju, Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas projektu, kā arī Gaismas tīkla ieviešanu un tālāku modernizāciju sadarbībā ar Bila un Melindas Geitsu fondu.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Kristīne Zvirbule
Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste