Piedāvājam ieskatu jaunākajā numurā:

? “Bibliotēku funkciju sašaurinājums: ko nedarīt krīzes laikā?” — pastāvīgs finanšu līdzekļu samazinājums bibliotēku nozares pārstāvjus spiež piemēroties apstākļiem un pārskatīt bibliotēku funkcijas valstiskā, reģionālā un lokālā līmenī, lai izlemtu, no kuriem darba procesiem atteikties, kurus sašaurināt, kurus iesaldēt. Taču katrai institūcijai — arī bibliotēkai — ir savs krīzes slieksnis. Satraucošākais, ka bibliotēku funkciju sašaurinājumu nereti nosaka cilvēki no malas, bet nozares profesionāļi paliek ārpus lēmēju loka.

? “Vai grāmatai ir nākotne?” — paradoksāli, taču digitālā revolūcija nav vainagojusies ar nenovēršamu grāmatas galu, kā tika prognozēts, bet gan izraisījusi teju nekontrolējamu iespieddarbu skaita pieaugumu, piemēram, Ķīnā no 1992. līdz 2002.gadam jaunu nosaukumu skaits pieauga no aptuveni 90 000 līdz 170 000 nosaukumiem gadā, Brazīlijā no 1990. līdz 2000.gadam ikgadējā grāmatu raža pieauga no 13 000 līdz 45 000 nosaukumiem. Par to, ka grāmata spējusi elastīgi piemēroties pārmaiņām un inovatīvo informācijas kanālu videi, liecina Open Access un Creative Commons iniciatīvas, grāmatu tirdzniecība un tekstu piegāde tiešsaistē, digitālās iespiešanas priekšrocību izmantojums, grāmatu digitalizācijas projekti, elektroniskās ierīces e-grāmatu lasīšanai, virtuālās lasīšanas grupas, u.t.t.
? “Publiskās bibliotēkas tēls virtuālajā pasaulē” — vai tikpat veiksmīgi kā grāmata virtuālās vides priekšrocības savā labā spējusi izmantot arī bibliotēka? Pārliecinošs pierādījums tam ir “Bibliotēka 2.0” modelis, kas paredz bibliotēkas un lasītāju komunikāciju un sadarbību interaktīvā vidē. Šim nolūkam bibliotēkas sekmīgi izmanto arvien pieaugošo tīmekļa servisu klāstu, kas piedāvā virtuālās komunikācijas iespējas ar sabiedrību: emuārus, mikroblogošanas sistēmu “Twitter”, kopsadarbības platformu informācijas publicēšanai internetā Viki, sociālās grāmatzīmes, sociālās kataloģizēšanas un grāmatzīmju projektu “Shelfari”, RSS tehnoloģijas, aplādi, u.c. Nepārtraukti modernizētas tiek arī bibliotēku tīmekļa vietnes — no statiska pamatinformācijas sniedzēja tās pārvērtušās atraktīvā, interaktīvā, saturiski daudzveidīgā medijā, kam ir liela loma pozitīva bibliotēkas tēla veidošanā.
? “Lasīšanas veicināšana Somijā” — vētot Somijas pieredzi, meklējam atbildi uz vitāli svarīgiem jautājumiem: vai mazais cinītis — skolēnu sliktā lasītprasme — neapgāzīs Latvijas izglītības kvalitātes vezumu? Vai literatūras mācību programmas un mācību grāmatu saturs, kur uzsvars likts uz klasisko literatūras vērtību apguvi, spēj bērnus aizraut un piesaistīt lasīšanai? Vai Latvijā lasīšanas veicināšanā pietiekami efektīvi tiek izmantotas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas? Un — vai nebūtu pienācis laiks skolu, bibliotēku un citu iesaistīto institūciju ciešākai sadarbībai kopējo mērķu īstenošanā?
? ““Lēnais ugunsgrēks” bibliotēkā jeb kas jāzina krājuma glabātājam” — Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2005.gadā veiktajā krājuma stāvokļa pārbaudē secināts — galvenajā grāmatu krātuvē 65% izdevumu nepieciešams samazināt skābes saturu papīrā. Citās Latvijas bibliotēkās atkarībā no krājuma satura “skāba” papīra izdevumi varētu būt pat 90–95%. Kā rīkoties, lai miljoniem lapu nesabirstu bibliotekāru acu priekšā un ievērojamo kolekciju simtgadīgos oriģinālus saglabātu nākamajām paaudzēm?
? “Sīzifs un Kolumbīne” — aizraujošs ceļojums Jeļenas Antimonovas (1945-2002) ekslibru pasaulē. Kādā no personiskajiem ekslibriem J.Antimonova attēlo sevi kā vecu bibliotēkas peli starp seniem, apgrauztiem foliantiem, kura jūsmo par bagātīgu grāmatu mielastu... Mākslinieces ekslibru tēli, simboli un sižeti aizrauj ar mākslas vēstures, klasiskās literatūras epizožu jaunu apjēgsmi un brīvu, radošu interpretāciju. Līdzīgi senām, trauslām dārglietām, kas prasa nesteidzīgu apbrīnošanu, ir J.Antimonovas smalka juteklisma piestrāvotie erotiskie ekslibri. Savukārt datorekslibri pārsteidz ar virtuozu jauno tehnoloģiju izmantojumu ekslibru mākslā.
? “Maza nācija lielā zilā okeānā: Maldīvijas Republika” — eksotiskās “tropu paradīzes” salas saista savāda līdzība ar teiksmaino latviešu Gaismaspili — prognozē, ka 2100.gadā lielākā daļa no 1192 salām nogrims okeānā. Maldīvieši dzīvo pastāvīgā klimata izmaiņu radītu draudu ēnā — daļa Maldivu salu atrodas vien metru virs jūras līmeņa un okeānā katru gadu pazūd pāris centimetru krasta. Par Maldīvijas dabu, ekonomiku, kultūru, vēsturi un, protams, bibliotēkām — speciālreportāžā “Bibliotēku Pasaules” lasītājiem.
? Ārzemju bibliotēku notikumi — grāmata un lasīšana Lielbritānijā 2007.–2009.gadā: par populārākajiem rakstniekiem Lielbritānijas publiskajās bibliotēkās, “kaitīgajiem” lasīšanas ieradumiem un britu grāmatmeļiem; 2009. — brīvpieejamības gads Nīderlandē; karadarbībā cietušās Gazas sektora bibliotēkas; iegruvums Ķelnes Vēstures arhīvā, u.c.
 
Ņemot vērā žurnāla pilnās elektroniskās versijas apjomīgumu, piedāvājam lejupielādēt un lasīt arī atsevišķus rakstus!
 
 
Visi, kas jūtas piederīgi bibliotēku pasaulei, tiek aicināti iesaistīties žurnāla veidošanā!
 

Informāciju sagatavoja:
Marlēna Krasovska
LNB Bibliotēku attīstības institūta
Bibliotēku pētniecības un informācijas nodaļas galvenā bibliotekāre
 
Redakcijas adrese:
Tērbatas ielā 75-311
Rīga, LV-1001
Tālr.: 67969132
E-pasts: Biblioteku.Pasaule@lnb.lv