8. okt., DELFI. Piedāvājam lasītājiem literatūras mēnešraksta "Karogs" 2009. gada oktobra numurā publicēto Gunta Bereļa interviju ar "Ideju Foruma bibliotēkas" valdes priekšsēdētāju Edmundu Vanagu.
Patlaban "lielajās" valodās rakstītajā literatūrā notiek "klusā revolūcija" - ļoti gausi, laužoties cauri tehnisko problēmu, autortiesību, lasīšanas paradumu un citādiem brikšņiem, ar grāmatu sāk konkurēt teksti elektroniskos formātos. Lai arī šī konkurence pagaidām nav īsti jūtama - e-tekstu lasītāju skaits salīdzinājumā ar papīra grāmatu lasītāju skaitu joprojām ir niecīgs -, par tās realitāti vispirmām kārtām liecina fakts, ka gandrīz visi pasaules lielie grāmatizdošanas un tirgošanas koncerni sāk ieguldīt milzīgus līdzekļus e-tekstu ražošanā un izplatīšanā (divi vistipiskākie paraugi: Amazon ar tās Amazon Kindle un Dens Brauns, kura jaunākais romāns iznāca vienlaikus papīra un elektroniskā formātā). Vai e-teksti radīs tādu pašu apvērsumu kā Gūtenberga izgudrojums - par to pagaidām nav lielas jēgas prātot, tomēr ir skaidrs, ka e-teksti drīzā nākotnē jūtami mainīs attiecību tīmekli starp lasītāju, tekstu, izdevēju un autoru. Diemžēl latviešu literatūrā šajā sfērā - drūms tukšums, gan atceroties, ka ar tekstu digitalizāciju nodarbojas Nacionālā bibliotēka, vien nav zināms, kad - un vai vispār - e-formātā varētu būt pieejama arī jaunākā literatūra, un Ainārs Zelčs, kura veidotie e-teksti nopērkami "Delfi" grāmatnīcā "e-raksti". Taču nupat arī pie mums ledus sakustējies - iespējams, jau šomēnes lasītājiem kļūs pieejams patiešām vērienīgs projekts "Ideju Foruma bibliotēka", kurā liela vieta atvēlēta arī literatūrai.
 
Guntis Berelis: "Ideju Foruma bibliotēka" top jau krietni ilgu laiku, bet, visticamāk, retais lasītājs par to būs kaut ko dzirdējis. Tāpēc visupirms tādi kā "oficiāli ievadvārdi" - kas ir šī bibliotēka un kas tajā būs atrodams?
 
Edmunds Vanags: Tā būs internetā pieejama multimediju bibliotēka, kas iekļaus visus formātus. Pirmkārt, tekstus - būs pieejami vai nu pilni grāmatu teksti, vai - atkarībā no vienošanās ar grāmatizdevējiem - to fragmenti, priekšskatījumi, satura rādītāji. Pašlaik ieskenēts ap 30 000 grāmatu. Tāpat - kritika, recenzijas, studentu bakalauru un maģistru darbi, lekciju un metodiskie materiāli - vārdsakot, viss, kam sakars ar tekstu, literatūru, mācību literatūru. Otrkārt - video. Šobrīd sadarbībā ar režisoriem un producentiem uzkrāts jau vairāk nekā tūkstotis spēlfilmu, īsfilmu, dokumentālo filmu. Runājam ar Kinocentru, ka viņi varētu dot mums daļu no savām filmām. Tāpat arī teātra izrāžu ieraksti, Kultūras Akadēmijas studentu diplomdarbi. Treškārt - audioformāts. Būs pieejamas mūsu pašu veidotās audiogrāmatas - patlaban to ir vairāk nekā 400 -, kuras mūsu studijā ierunājuši profesionāli aktieri. Tostarp - visa pamatskolas un vidusskolas ieteicamā literatūra. Jau pašā sākumā aicinājām arī autorus ielasīt savus darbus - un rezultāts ir ļoti interesants, tomēr cenšamies dublēt, lai tas pats gabals būtu arī profesionālā izpildījumā. Teiksim, nevarējām pierunāt Noru Ikstenu ielasīt visu "Dzīves svinēšanu" - tikai fragmentu. Mūsuprāt, tā ir vērtība, jo, piemēram, skolā bērniem var atskaņot tekstu gan paša autora interpretācijā, gan aktiera lasījumā - un noteikti attieksmē pret tekstu, niansēs un intonācijās parādīsies atšķirības. Turpretī Knuts Skujenieks pats ielasījis laikam bezmaz visus savus daudzsējumu Rakstus. Paralēli runājam ar potenciālajiem satura partneriem, no kuriem lielākais ir Latvijas Radio, - arī viņu arhīvu materiāli varētu iekļauties bibliotēkā. Diemžēl šie arhīvi praktiski netiek izmantoti - materiāli vienkārši guļ un gaida iespējamo ētera laiku. Raidījumi taču radīti par nodokļu maksātāju naudu - kāpēc gan tos neizmantot? Turklāt mēs visiem, kam ir jebkādas autortiesības uz šiem darbiem, piedāvājam atlīdzību, ja "Ideju Foruma bibliotēkas" lietotāji attiecīgos darbus ir klausījušies. Šobrīd gan pārrunas rit diezgan smagi, Latvijas Radio ir citas prioritātes, un mēs neesam tas partneris, kas uzreiz varētu atnest lielu naudu. Skaidrs, ka viss atbīdās uz tuvāku vai tālāku nākotni. Ceturtkārt - attēli. Patlaban izskatās, ka mums izdosies izveidot tādu kā nacionālās mākslas kopkatalogu. Māksla ir digitalizēta, un tādas ir diezgan daudz, taču šīs digitālās kolekcijas ir izkliedētas - ir, piemēram, Latvijas Mākslas muzeja digitālā mākslas kolekcija, ir dažam gleznu kolekcionāram, bet vienkopus tas nekur nav aplūkojams. Cik šis iespējamais kopkatalogs būs pilnīgs vai nepilnīgs - tas jau pakārtots jautājums, bet līdz šim visi muzeji un uzrunātie kolekciju īpašnieki ir piekrituši izvietot darbus mūsu datubāzē. Visi šie četri formātu tipi tad arī kopumā veidos "Ideju Foruma bibliotēku".
 
Paklau, tas, ko tu tagad stāsti, - tie ir sapņi par nākotni vai tam ir patiešām reāls pamats? Citiem vārdiem - kad visas šīs bagātības būs pieejamas?
 
Šobrīd esam pietuvojušies finālam, "Ideju Foruma bibliotēkas" oficiālā atvēršana būs oktobrī. Adrese būs http://e-biblioteka.lv. Bet, protams, darbs turpināsies - slēdzam līgumus ar autoriem, bibliotēkas saturs nemitīgi tiks papildināts ar jauniem darbiem, ir iecerēts izvērst arī funkcionalitāti.
 
Pieņemsim, esmu vienkāršais lasītājs, mani neinteresē nedz fakti, nedz skaitļi par "Ideju Foruma bibliotēku", mans nolūks ir pagalam triviāls - es gribu iepazīties ar, piemēram, Gunta Bereļa daiļradi, bet grāmatbodē šepat pāri ielai viņa grāmatas nav nopērkamas, uz bibliotēku iet slinkums - un arī tur atradīsies labi ja viens vai divi darbi, tāpēc es atveru "Ideju Foruma bibliotēkas" mājaslapu. Kas notiek tālāk?
 
Visupirms vajadzēs piereģistrēties. Šobrīd izskatās, ka esam vienojušies ar Kultūras informācijas sistēmām, kur ietilpst arī Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma, - par to, ka visi, kam ir lasītāja karte jebkurā no Latvijas bibliotēkām, varēs ar tādu reģistrēties arī mūsu bibliotēkā...
 
Pag, es bez garas domāšanas varu nosaukt pat vairākus rakstniekus, kuriem nav lasītāja kartes un kuri gadu desmitiem bibliotēkas apmeklējuši vien tajos gadījumos, kad viņus uzaicina tikties ar lasītājiem. Tādu cilvēku noteikti ir daudz. Ko darīt viņiem?
 
Nekādu problēmu - varēs reģistrēties arī ar, teiksim, bankas kontu, kredītkarti, vārdsakot, ar jebkuru dokumentu, ar kura palīdzību mēs varam identificēt konkrēto cilvēku. Citiem vārdiem, bibliotēkas lietotāji būs tikai reģistrēti un identificēti - ar saviem reālajiem personas datiem - lasītāji. Gluži tāpat kā reālajās bibliotēkās - lai mēs varam atbildēt autoriem, cik lasītāju lasījuši tāda un tāda autora darbus. Fiktīvu personu reģistrācija nebūs iespējama.
 
Nākamais solis - katram lasītājam būs profils ar virtuālo grāmatplauktu, kurā viņš varēs atlasīt un izvietot grāmatas. Bibliotēkā ir jaudīgs meklētājs, ar kura palīdzību materiālus varēs meklēt pēc piecpadsmit parametriem - autora vārda, grāmatas nosaukuma, izdevniecības, izdošanas gada un tā tālāk. Citu formātu materiāliem, protams, šie metadati būs atšķirīgi - videomateriāliem būs arī, piemēram, režisors, producents un tamlīdzīgi. Lasītājs varēs izmantot dažādus funkcionālus rīkus - grāmatzīmes, viņš varēs rakstīt un savā profilā saglabāt piezīmes, augšuplādēt savus referātus vai citus materiālus. Ja būs vēlēšanās, varēs rakstīt recenzijas un komentārus par izlasītajām grāmatām, bet tās, protams, tiks publiskotas ar viņa īsto vārdu. Pastāvēs arī reitingu sistēma - lasītājs, liekot zvaigznītes, varēs novērtēt attiecīgo grāmatu, un uz šā pamata tiks veidotas ieteiktās kolekcijas, lasītākās kolekcijas un tamlīdzīgi.
 
Vārdusakot, tevis pieminētais lasītājs, kurš grib iepazīties ar Gunta Bereļa daiļradi, vienkārši ieraksta meklētājā vārdu "Berelis", pārceļ savā virtuālajā grāmatplauktā visas Bereļa grāmatas - protams, ja vien Berelis ir noslēdzis līgumu ar "Ideju Foruma bibliotēku", - uzklikšķina uz teksta, kuru viņš tajā brīdī vēlas lasīt, - un viss, lasa `flash` tehnoloģijā atveidotu tekstu - uz ekrāna redzams grāmatas atvērums, un lasītājs pāršķir lapas gluži tāpat kā papīra grāmatā. Ja nepieciešams, pastāv iespēja arī meklēt pašā tekstā.
 
Nākamajā līmenī bibliotēka būs arī saziņas tīkls, kurā augstskolu pasniedzēji varēs izvietot materiālus, ar kuriem strādās viņu studenti. Par šādu sadarbību jau esam vienojušies ar "Turību". Šajā sociālajā tīklā vispār var veidoties pilnīgi jaunas saskarsmes formas - piemēram, ap vienu konkrētu darbu pulcējas kādas skolas 12. klases skolēnu domraksti, kuros apcerēts šis darbs. Es patlaban neņemos prognozēt, kas tieši veidosies, bet iespējas šādām jaunām formām ir. Internetā shēma ir vienkārša - ja digitālā plūsma kaut kur aizsērē un nobremzējas, lietotājs negaida, bet dodas turp, kur mazāka pretestība, - un vēl jo vairāk tāpēc, ka ir, kurp iet. Protams, vairumā gadījumu vismazākā pretestība ir pirātu teritorijās, bet "Ideju Foruma bibliotēka" piedāvā ērtības un papildu iespējas, kādas pirāti nespēj piedāvāt. Pret pirātismu nav iespējams cīnīties - pirātismu vienkārši vajag padarīt bezjēdzīgu.
 
Izklausās iespaidīgi. Bet te pamatjautājums - cik par šiem priekiem maksās lasītājs?
 
Gada maksa - LVL 4.99. Studentiem, skolēniem, mācībspēkiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un autoriem - par brīvu.
 
Nav pieklājīgi rakņāties pa citu ļaužu makiem, bet zinu, jūs neesat valsts finansēta iestāde, šķiet, arī no Kultūrkapitāla fonda neesat lūguši līdzekļus, taču visa šī padarīšana izklausās ārkārtīgi vērienīga, kurai pašreiz interneta Latvijas teritorijās grūti iedomāties analogu. Tātad - arī dārga. Abonēšanas maksa taču ir komiska, par pusgrāmatas cenu - pieeja bezmaz visai latviešu kultūrai. Citiem vārdiem - kur jūs ņemat naudu?
 
Mēs neesam nekādi filantropi, kas izmet lielu naudu, lai darītu ko sirdij tīkamu. "Ideju Foruma bibliotēka" ir ilgtermiņa projekts, ko pamatā veido mūsu pašu ieguldījumi, - patlaban ap 800 000 latu, un mēs saprotam, ka ne pirmajā, ne otrajā un arī ne trešajā gadā šo naudu neatpelnīsim. Pēc desmit gadiem - tad jā. Ceram atpelnīt ar piesaistīto reklāmu naudu, ceram uz atbalstītājiem - jau šobrīd ir līgumi ar organizācijām, kas ieinteresētas atbalstīt lielās kolekcijas.  Teiksim,  Latvijas laikmetīgās māk­­­­slas kolekciju atbalsta tāda un tāda banka. Varbūt vēlāk maksās arī pašvaldības un valsts - par to, ka "Ideju Foruma bibliotēka" pieejama vietās, kur parasto bibliotēku nav un nebūs. Paskatīsimies, kāda būs realitāte. Mēs rēķināmies, ka mainīsies attiecības starp autoru, izdevēju un grāmatu, veidosies jauni ekonomikas modeļi un līdz ar to parādīsies arī jaunas peļņas iespējas, tostarp, piemēram, atbrīvosies milzīgas naudas, kas katru gadu tiek tērētas mācību grāmatu pārizdošanai. Cik tur meža netiek bezjēdzīgi izcirsts! Ir arī grāmatas, kuru saturs noveco dažu gadu laikā, - un tad tās vienkārši jāizmet. Arī tās lietderīgāk būtu publicēt e-teksta formātā.
 
Bibliotēkā būs arī maksas pakalpojumi, bet nedaudz un ļoti ierobežotā apjomā. Savā virtuālajā grāmatplauktā jebkurš lasītājs varēs izvietot noteiktu skaitu grāmatu - pieņemsim, piecdesmit, par to vēl tiek domāts. Ja lasītājs vēlēsies "bezizmēra" virtuālo plauktu, viņš to varēs iegūt, piemaksājot gadā vēl kādus santīmus. Tāpat par maksu varēs atslēgt reklāmas banerus un teksta reklāmas. Vēl - mēs nevaram atrisināt autortiesību problēmas, kas saistītas ar ārzemēs dzīvojošiem lasītājiem, kuri nav Latvijas pilsoņi. Arī viņiem, visticamāk, bibliotēka būs pieejama par papildu samaksu, bet par to vēl jādomā.
 
Tu pieminēji reklāmas. Es saprotu, ka arī internetā nekas nav par brīvu pat tad, ja liekas, ka ir par brīvu, bet reklāmu sakarā uzreiz acu priekšā šaušalīga aina - lasu savā nodabā, piemēram, Gundegas Repšes romānu, klusums, mierīgs prāts, un te pēkšņi uz ekrāna izlec idiots un histēriski sāk reklamēt matu krāsu vai tamponus - jo bibliotēkas veidotāji uzskata, ka Repšes mērķauditorija ir sievietes, tāpēc arī "reklāmas pauzes" viņas grāmatām piemeklētas atbilstošas. Vai arī - ik pēc desmit lappusēm tekstu piepeši aizsedz reklāmas logs, un tālāk tu vari lasīt vien tad, ja esi paklikšķinājis pa reklāmas saitēm.
 
Nekādā gadījumā. Reklāmas varētu parādīties tikai pirms grāmatas ielādes, dažas sekundes, bet lasīšanas laikā nekas netraucēs. Lasot būs iespējams pārslēgties uz pilnekrāna režīmu, kur displejā vispār būs redzams tikai attiecīgās grāmatas teksts.
 
Tātad, ja pareizi sapratu, tekstus no bibliotēkas nebūs iespējams  lejup­lādēt savā datorā. Grāmatas varēs lasīt, filmas skatīties un tā tālāk tikai `online` režīmā?
 
Jā. Tieši uz to balstās mūsu pastāvēšana. Vēlreiz uzsvēršu, mēs esam bibliotēka - un gluži tāpat kā reālā bibliotēkā pie mums var lasīt grāmatas, bet mēs nedrīk­stam uzdāvināt lasītājam attiecīgā teksta kopiju, teiksim, pdf formātā, ko viņš saglabās savā datorā un varbūt izplatīs tālāk. Protams, ir skaidrs, ka visu, kas redzams displejā, var nozagt, bet tekstam būs aizsardzība pret kopēšanu, un tik vienkārši tomēr nozagt nevarēs - katrā ziņā tas nebūs vienkāršāk kā ieskenēt papīra grāmatu un pēc tam iegūtos attēlus izlaist caur teksta atpazīšanas programmu.
 
Zini, vienmēr, kad dzirdu runas par teksta aizsardzību pret kopēšanu, manī uzrodas gluži vai alerģiska reakcija. Dators piedāvā lielisku iespēju atvieglot darbu - izkopēt teksta fragmentu, ja nepieciešams, saglabāt to vēlākam laikam vai ievietot savā tekstā kā citātu, bet te pienāk autortiesību sargātāji un, blaukš, pa galvu, nē, nedrīkst, jo, ja tu izkopēsi pāris teikumus, cits ņems un nozags visu tekstu. Cilvēks, kurš patiešām gribēs tekstu nozagt, to arī izdarīs, visviens, cik tur zvērīga aizsardzība pāri. Bet kāpēc likt šķēršļus tam nabaga skolēnam vai studentam, kuram nepieciešams ielikt rindkopu garu citātu savā mācību darbā? Vai man kā kritiķim, kuram recenzijā vajag citēt apceramā autora tekstu?
 
"Ideju Foruma bibliotēkā" jebkurš darbs būs citējams. Iezīmējot grāmatas atvērumā laukumu ar tekstu, ko lasītājs vēlas nokopēt, un nospiežot pogu, šis teksta fragments nonāks viņa profilā tādā kā "citātu grāmatiņā". Plus - citātam automātiski tiks pievienota precīzi noformēta atsauce.
 
Visu cieņu - par visu ir padomāts. Un tomēr - kaut arī es zinu visas problēmas, kas saistās ar teksta autortiesību aizsardzību, gribētos turpināt piekasīties. Man īsti nav pa prātam šāda tikai online lasīšana. Pirmkārt, tāpēc, ka krietni patīkamāk ir bibliotēku glabāt pašam savā datorā, otrkārt, ko lai iesāk, ja es aizbraucu uz laukiem, kur vispār nav nekā - ne bibliotēkas, ne interneta pieslēguma?
 
Pasaules pieredze liecina, ka lietotājs vairs necenšas visu lejuplādēt savā datorā, turklāt "visu" - nu jau tas nav nedz iespējams, nedz vajadzīgs. Tie laiki, kad cilvēki savos datoros krāja visu, kas vien parādījās internetā, ir pagājuši uz neatgriešanos. Agrāk vai vēlāk pienāks laiks, kad lietotājam būs vajadzīgs tikai interneta pārlūks, bet visi esošie e-teksti viņam būs pieejami internetā dažu peles klikšķu attālumā. Protams, pagaidām vēl nav iespējams skatīties HD video, sēžot laukos pie ezera, bet datu pārraides tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka tāds brīdis pienāks pavisam drīz.
 
Nākamā problēma - par e-lasītājiem, kas izplatās aizvien plašāk. Izņemot "Amazon Kindle" un, šķiet, "iRex Iliad", neviens no tiem, tostarp arī mans "Cybook", nav lietojams internetam, nemaz nerunājot, ka tie būtu spējīgi parādīt `flash` formātu, kurā jūsu bibliotēkā lasāmi teksti. Pagaidām Latvijā e-lasītāji maz pazīstami, bet gan jau arī te parādīsies arvien vairāk.
 
Par to mēs domājam un ar atsevišķiem, galvenokārt mācību literatūras autoriem jau esam runājuši, vai viņi nevēlas savus darbus pārizdot e-formātā. Mēs kā bibliotēka grāmatas nevaram pārdot - tikai nodot publiskajā patapinājumā, turklāt ar e-tekstu tirdzniecību Latvijas mazajos mērogos mēs nekad nevaram panākt tādu apgrozījumu, lai varētu runāt par nopietnu biznesu. Pieļauju, arī tas varētu būt maksas papildpakalpojums. Kaut kādā formā tas noteikti izpaudīsies, kādā tieši - pagaidām par to pāragri spriest.
 
Vai "Ideju Foruma bibliotēkā" būs pieejama arī tulkotā literatūra?
 
Pamazām sākam meklēt aģentūras, kas pārstāv pazīstamu izdevniecību digitālās tiesības, - ar saviem mazajiem apjomiem mēs viņiem esam galīgi neinteresanti, tomēr lēnām virzāmies uz priekšu. Katrā ziņā - ar tulkotājiem jau tiek slēgti līgumi.
 
Mēs it kā esam tikuši pie skaidrības, ko no "Ideju Foruma bibliotēkas" gūs lasītājs. Bet es kā autors - kāds man labums, ja neskaita to, ka mani darbi kļūst lasītājam pieejamāki, kas, protams, ir ļoti patīkami?
 
Vispirmām kārtām - katrs autors, kurš ar "Ideju Foruma bibliotēku" būs noslēdzis līgumu, ka viņa darbi tiek tur izvietoti, reizi gadā saņems atlīdzību - gluži tāpat kā saņem atlīdzību par publiskā patapinājuma tiesībām. Atlīdzības apjoms tiks noteikts, vadoties pēc lasījumu skaita, ko mēs, balstoties uz statistiku, varam sarēķināt ar precizitāti pat līdz vienam lietotājam.
 
Tālāk - ar laiku katram autoram būs savs profils, un viņš varēs pārvaldīt savus darbus veidos, kādi līdz šim nav bijuši iespējami. Teiksim, veidot digitālās komūnas, lasītāju grupas, fanu klubiņus - vienalga, kā to nosauc un pasniedz, - ap saviem darbiem un personību, kas uzreiz darbosies kā papildu reklāma viņa jaunajām grāmatām, kuras visupirms iznāks papīra formātā. Protams, ja vien pašam būs tāda vēlēšanās. Bet, ja reiz autori, kā tu pats ieminējies, labprāt satiekas ar lasītājiem klātienē bibliotēkās, kāpēc gan lai viņi to nedarītu interneta vidē? Iespēju te ir bezgala daudz. Manuprāt, rakstnieks, ja viņš daļu no saviem darbiem gudri palaidīs šādā brīvā apritē, gūs iespēju piesaistīt lielāku uzmanību jaunajiem darbiem - šādi autors pats vairos savu popularitāti, jo tas, ko viņš pārdos un ar ko pelnīs, būs nevis viena konkrēta grāmata, no kuras viņš saņem niecīgu procentu, bet viss, ar ko viņš nodarbojas, - domas, blogi, rosība tīklos un tā tālāk. Tātad "Ideju Foruma bibliotēka" var kļūt par instrumentu, ar kuru autoram reklamēt grāmatās publicētos jaunākos darbus. Mēs saredzam te potenciālu - autors var pelnīt dažādos veidos.
 
Vēl - ir darbi, kuri vispār nenonāk līdz lasītājam, jo tos vienkārši neatmaksājas izdot 100 vai 200 eksemplāru tirāžās, tāpēc jebkurš izdevējs no tādiem kratās vaļā, kaut gan šie 100 vai 200 lasītāji tiem noteikti atrastos. Arī tos var izvietot "Ideju Foruma bibliotēkā". Publicēšanas izmaksas - apaļa nulle, toties, ja ir lasītāji, autoram ir arī ienākumi.
 
Nupat tu pieminēji nākamo spēlētāju uz šā lauciņa - izdevējus. Nedomāju, ka viņi būs lielā sajūsmā par "Ideju Foruma bibliotēkas" pastāvēšanu.
 
Vēl kāds brīdis jāgaida, kamēr lasītājs, kurš lasa e-tekstus, un lasītājs, kurš lasa iespiestās grāmatas, būs viens un tas pats. Šobrīd tās pavisam noteikti ir divas atšķirīgas grupas, turklāt tai grupai, ko veido e-tekstu lasītāji, latviešu valodā no jaunākās literatūras nav pieejams pilnīgi nekas. Papīra grāmatu lasītāju skaits ir nesalīdzināmi lielāks. Pieļauju, ar izdevējiem veidosies divu veidu sadarbība. Viena - par grāmatām, kas tikko nonākušas veikalā. Līdzīgi kā "Amazon" vai "Google Books", mēs varam piedāvāt šo darbu fragmentus un satura rādītājus - iespējams, ar norādi, kur attiecīgo grāmatu var iegādāties. Otra - par grāmatām, kas izgājušas no aktīvās aprites: tās pārizdot neatmaksājas, varbūt kaut kur noliktavās vēl guļ daži eksemplāri un gaida pircēju, kam pēc gadiem tos savajadzēsies. Piedāvāsim šīs grāmatas pārizdot e-formātā. Ar e-tekstiem var notikt brīnumu lietas - neejoša grāmata, nokļuvusi e-vidē, piepeši kļūst populāra. Tā ir socionomika, kas stājas ekonomikas vietā: ikdienā arvien lielāku lomu spēlē tā saucamie sociālie tīkli, kuros sabiedrība sadalās sīkos klāsterīšos. Viens cilvēks padod ziņu desmit vai divdesmit citiem, tie - pavēsta tālāk, un beigu galā izrādās, ka reāli šie mazie klāsteri savienojas miljonos.
 
Cik ilgi jau top "Ideju Foruma bibliotēka", un kā vispār radās šī, manuprāt, pašreizējā situācijā drusku neprātīgā ideja?
 
Bibliotēku veido "Ideju Forums". Pirmais, ko mēs 2007. gadā izdarījām, - atvērām ierakstu studiju un sākām ierunāt audiogrāmatas neredzīgajiem un vājredzīgajiem. Bijām tikai daži cilvēki, bēniņos ar aizkariem norobežojām telpu un nokrustījām to par studiju, kur nāca aktieri un ielasīja grāmatas. Neredzīgie klausījās, kritizēja un prasīja vēl - un beigu galā mums mājās aptrūkās vajadzīgo grāmatu, tāpēc nācās tās ņemt bibliotēkā. Taču aktieris ir aizņemts cilvēks - viņš ierodas, stundu lasa, bet nākamā reize var būt pēc nedēļas vai divām. Atceros, visilgāk gāja ar "Mērnieku laikiem" un Paula Bankovska "Eiroremontu" - ielasīšana ievilkās mēnešiem ilga. Cik reižu var iet uz bibliotēku pēc vienas un tās pašas grāmatas? Taču autortiesību likums ļauj neredzīgo un nedzirdīgo vajadzībām darbus reproducēt, neprasot to autoriem atļauju. Tāpēc sākām nepieciešamās grāmatas skenēt - ar mājas skeneri, pa vienai, pa divām, lai iegūtu digitālo kopiju, ko varētu izmantot ielasītāji. Savukārt neredzīgie sāka mums prasīt arī šos elektroniskos tekstus, jo daudzi no viņiem izmanto programmas, kas rakstīto tekstu lasa balsī. Rezultāts, protams, ir šaušalīgs, taču viņi ir pieraduši un klau­sās tik ātri, ka es šādu mehānisku tekstu nespēju saprast, bet viņiem uztvere ir trenēta. Turklāt pieprasīja ne tik daudz daiļliteratūru, cik mācību grāmatas, jo daudzi neredzīgie studē un citādi viņiem šīs grāmatas vispār nav pieejamas. Sapratām, ka pieprasījums ir liels, - un sākām skaitīt, cik tad īsti varētu būt cilvēku, kuriem e-teksts būtu reāli nepieciešams: neredzīgie, nedzirdīgie, cilvēki ar kustību traucējumiem, dislektiķi, cilvēki ar lasīšanas traucējumiem... Kopā astoņas grupas - un Latvijā tādu cilvēku ir 150 000. Tātad gandrīz katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir kāda problēma, kuras dēļ viņš nevar aiziet uz bibliotēku un lasīt grāmatu, kas nepieciešama. Šie digitālie teksti viņiem vajadzīgi kā ēst. Tad arī dzima ideja, ka mēs varētu izveidot šādu digitālo bibliotēku, kas pirmām kārtām noderētu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un tālāk jau arī visiem pārējiem - kas studē, kas nevar atļauties nopirkt grāmatas, kas vienkārši grib lasīt mājās pie datora un tā tālāk. Būtībā neesam izgudrojuši neko jaunu - tikai izmantojam to pašu tradicionālās bibliotēkas principu, kas ļauj lasīt cilvēkiem grāmatas, bet ar autoriem norēķinās ar publiskā patapinājuma starpniecību. Sākumā vispār lauzāmies kā tādos brikšņos - nevarējām saprast, kas jāskenē un, ja jāskenē, tad kādā izšķirtspējā, vadījāmies pēc vienas Eirosavienības apstiprinātas rokasgrāmatas, tad pēc citas, aprunājāmies ar Norvēģijas Nacionālo bibliotēku, kas šajā jomā Eiropā bija starp pionieriem, un tagad it kā esam atraduši savu zelta vidusceļu.
 
Arī Latvijas Nacionālā bibliotēka jau krietnu brīdi nodarbojas ar tekstu digitalizāciju. Kādas jums attiecības - mierīga līdzāspastāvēšana, konkurence vai sadarbība?
 
Viņi sāk no vecā gala - digitalizē senus izdevumus, kas iet bojā, vecus laikrakstus un tamlīdzīgi, kas Nacionālajai bibliotēkai ir pats par sevi saprotams. Taču no lasītāju viedokļa daudz lielāka interese ir par puslīdz svaigām grāmatām, tāpēc mēs sākam ar jauno galu. Pa vidam noteikti kaut kur sadursimies šā vārda labā nozīmē - pieļauju, ka reiz radīsies iespēja abus digitālos krājumus apvienot. Piedāvājām Nacionālajai bibliotēkai sadarboties, taču pagaidām viņus šī iespēja neinteresē.
 
Papildu arguments par labu "Ideju Foruma bibliotēkai" bija "Ideju Foruma" pirmais darbs - pasaku portāls pasakas.net, kuru izveidojām pirms divarpus gadiem. Šobrīd tas ir ļoti populārs, dienā tur apgrozās vairāki tūkstoši lietotāju, skolotāji skolās, kur ir interaktīvās tāfeles vai projektori, to izmanto kā profesionālo instrumentu. Portāls jau dabūjis vairākas balvas - Platīna peli, Golden Hammer, tagad tas izvirzīts balvai lielākajā Eiropas mediju festivālā Prix Europa 2009 - un tas viss ir tāds kā apstiprinājums, ka ejam pareizo ceļu un "Ideju Foruma bibliotēka" ir vajadzīga.
 
Ja tu nebūtu minējis tik daudz konkrētu faktu un skaitļu - man tas viss izklausītos pēc utopiskiem sapņojumiem, bet, vienalga, tāda kā drusku skeptiska attieksme saglabājas.
 
Mēs apzināmies, ka noteikti nāksies saskarties ar visādām problēmām. Droši vien sākumā nebūs daudz lietotāju. Lasīšanas paradumi nemainās tik ātri kā gribētos. Vajadzīgs laiks, kamēr, no vienas puses, pavērsīsim lasītāju skatienus no dārgās grāmatas uz datora ekrānu, no otras - ieinteresēsim reklāmdevējus, valsti un pašvaldības. Savas korekcijas ieviesīs sadarbība ar autortiesību aizsardzības aģentūrām. Šis tas varbūt mainīsies bibliotēkas lietotāju pieprasījuma iespaidā. Kaut kas no iecerētā piepildīsies, bet kaut kas droši vien pavērsīsies citādi.
 
P.S. Žurnāls jau bija tipogrāfijā, kad Ideju Foruma bibliotēkas veidotāji nosprieda, ka bibliotēka lietotājiem tomēr būs pieejama bez jebkādas abonēšanas maksas.
 
 
 
 
Raksts pārpublicēts no portāla "DELFI"