Līdzās ieguvumiem un atvieglojumiem modernās tehnoloģijas apdraud jaunās paaudzes rakstītprasmi, atmiņu, valodas lietojumu un domāšanu kopsakarībās, - secināts laikraksta "Diena" rīkotajā domu apmaiņā par mācību līdzekļu digitalizācijas projektu.

Laikraksta uzrunātie skolu jaunieši starp rakstīšanu ar roku un datoru pārsvarā izvēlas datoru, jo tā ir ērtāk, ātrāk un parocīgāk. Pēc viņu teiktā, arī skolotāji rakstu darbus daudz labprātāk pieņem datorrakstā.

 

Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāja, dzejniece Iveta Ratinīka uzskata, ka tehnoloģijas rada daudz ērtību un palīdz gan skolotājiem, gan skolēniem mācību procesā, taču tās negatīvi ietekmē tik elementāras prasmes kā rakstīšana ar roku, zīmēšana, teksta lasīšana ar izpratni. Aizraujoties ar pārlieku inovāciju daudzumu, radošums tiek aizstāts ar tehnokrātiju.

 

Latvijas Nacionālas bibliotēkas direktors Andris Vilks uzskata, ka tradicionālā rakstīšana ir apdraudēta vairāk nekā lasīšana. Viņaprāt, lielākā dilemma ir valodas kvalitāte, nevis glītrakstīšana.

 

"Runājot par tekstu attiecībām ar tehnoloģijām, ir jāsaprot, ka viena lieta ir informācijas glabāšana, pārvietošana, pieejamība, otra - saturs, tā izmantošana un ietekme uz dažādām cilvēku grupām, dažādās paaudzēs. Tas vien, ka saturs tiek pārnests uz elektronisko vidi, tehnoloģijām, nerada jaunus satura izmantotājus. Tas, kurš nav lasījis tradicionālās grāmatas, nelasa arī e-grāmatas," uzskata Vilks.

 

Ļoti lielas problēmas e-tekstos sagādā intelektuālā īpašuma jeb autortiesību jautājums. Nav droši atrisināta arī tekstu "mūžīga" saglabāšana. Viņaprāt, gadus 20 vēl būs jāsadzīvo tradicionālajām un e-grāmatām.

 

Rakstniece Inga Žolude uzskata, ka e-grāmatas ir loģisks attīstības solis, taču galvenais, lai cilvēks lasa, vienalga, - papīra formāta grāmatu vai e-grāmatas failu, taču nevajadzētu datorizēt skolēnu mācību līdzekļus. "Tehnoloģiju lietošanai vai nelietošanai vajadzētu būt brīvai pieauguša cilvēka izvēlei, tāpat kā reliģiskajai (ne-) piederībai. Es piekrītu visaptverošai tehnoloģiju lietošanai tikai gadījumos, kad laiks ir nauda, jo tehnoloģijas ietaupa laiku, bet vai tad mēs vēlamies, lai visa sabiedrība dzīvo un rīkojas saskaņā ar šo moto - laiks ir nauda?" vaicā Žolude.

 

Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas "Tilde" valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs norāda, ka tehnoloģiju gudra izmantošana var sniegt lielu labumu un atvieglot dzīvi, bet neprasmīga to lietošana cilvēkam var nodarīt lielu ļaunumu. "Gudrā lietošana nozīmē izmantot tehnoloģiju priekšrocības, nevis nosist laiku ar tām, aizvietojot reālu saskarsmi. Pedagogi daudz runā par problēmu, ka bērni ļoti ātri apgūst spēju atrast un sagrābstīt lielu daudzumu informācijas drusku, bet viņiem ir grūti atrast sakarības. Izpratne par procesiem un spēja domāt tiek aizvietota ar spēju ātri atrast un sakompilēt informāciju," skaidro Vasiļjevs.

 

Viņaprāt, rakstītprasme skolās noteikti ir jāattīsta, jo pašreiz datori vēl nav tik plaši pieejami, lai pilnībā varētu aizstāt tradicionālo pildspalvu, papīru un grāmatu. Planšetdators somā pakļauj bērnu riskam tikt apzagtam, var radīt kārdinājumu bērnam "paklikšķināt kaut kur sānis un atvērt kādu spēlīti vai aizskriet kaut kur citur interneta pasaulē".

 

Elektroniskas un drukātas grāmatas pretnostatījums ir nedaudz mākslīgs. Grāmatu var apskatīt kā drukātu fizisku materiālu, bet pēc citām definīcijām tas ir plašāka apjoma vēstījums, kas apskata kādu noteiktu tēmu vai to loku. No tāda viedokļa vairs nav nozīmes, vai šis saturs ir pieejams uz papīra vai planšetdatora. Galvenais, pēc Vasiļjeva domām, ir saturs.

 

Rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis, kurš jau ilgus gadus lieto datoru, rakstīšanu ar roku uzskata par apgrūtinājumu, tikai norāda, ka datorā ir jāparūpējas par tekstu kopijām, jo uzglabāšana vienā eksemplārā nav droša. Viņš uzskata, ka nākotnē būs gan grāmatas, gan elektroniskais teksts, - "grāmatā publicēts teksts ir daudz ilglaicīgāks".

 

Grāmata ir universālais datu nesējs, kas pastāv gadsimtus salīdzinājumā ar disketēm, kompaktdiskiem. "Tehnoloģiskā attīstība ir tik strauja, ka mēs nevaram iedomāties, kas būs pēc 50 gadiem. Protams, tos [disketes, kompaktdiskus] var konvertēt, bet tā atkal ir papildu problēma," uzskata Berelis.

 

Savukārt Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 12.klases skolnieks Reinholds Razums uzskata, ka pašlaik tehnoloģijas draudus nerada, jo šī skolotāju paaudze vēl nespēj realizēt visu tehnoloģiju potenciālu. "Nedomāju, ka "īstās" grāmatas tuvākajos gados ir lemtas iznīcībai - cilvēki tās ražos un pirks aiz mīlestības pret ierasto lasīšanas procesu," uzskata Razums.

 

Jau ziņots, ka Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) rīkotajā konkursā par mācību līdzekļu digitalizāciju iesniegti vairāk nekā 70 skolu, kā arī dažādu biedrību un nodibinājumu pieteikumi.

 

No vairāk nekā 70 VIAA saņemtajiem pieteikumiem tieši izglītības iestādes iesniegušas trīsdesmit septiņus. Viena skola konkursā drīkstēja piedalīties ar vairākiem pieteikumiem, un minētos 37 pieteikumus iesniegusi 31 no vairāk nekā 800 Latvijas mācību iestādēm. Pārējo pieteikumu skaitu veido dažādu ar izglītību saistītu biedrību un nodibinājumu piedāvājumi. Divus pieteikumus iesniegušas pašvaldību izglītības pārvaldes, kas gan uzņēmušās tikai organizatorisko pusi, jo saturiski piedāvājumus izstrādājušas tās administratīvajā teritorijā ietilpstošās skolas. 

Ziņu sagatavoja:
© Laikraksts "Diena"

Tagi: Informācijas tehnoloģijas, Izglītība, Lasītprasme, Rakstītprasme, Mācību līdzekļu digitalizācija