Rīga, LETA. Finansējumam kultūras nozarē ir jābūt sabalansētam, nedrīkst būt tā, ka valsts piešķir miljoniem latu teātra nodokļu parādu dzēšanai, kamēr citas kultūras nozares domā par izdzīvošanu, - intervijā Latvijas Radio šorīt sacīja Latvijas Literatūras centra direktors, apgāda "Mansards" vadītājs Jānis Oga.

Kultūras jomas mēraukla ir Valsts Kultūrkapitāla fonds un tam piešķirtais 500 000 latu finansējums no valsts budžeta ir niecīga summa, sacīja Oga. Tas ir visniecīgākais finansējums kopš šī fonda dibināšanas 1998. gadā.

 

Oga norādīja, ka ar budžeta grozījumiem vajadzību ugunsgrēks kultūras jomai nav un nebūs apdzēsts vēl vismaz trīs četrus gadus. Pašlaik būtiskākais ir atjaunot kultūrkapitāla fonda finansējumu iepriekšējā līmenī, lai atslogotu Kultūras ministriju no pasākumu finansēšanas, kas atšķirībā no pasākuma nereti tiek segts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

 

Kā piemēru nesabalansētībai Oga minēja finansējumu Latvijas Nacionālajai operai, kas ir tikpat liels cik visiem pārējiem teātriem kopā. Viņš nenoliedz, ka operas vadība spēj piesaistīt arī lielus sponsoru līdzekļus, taču "ir jārod iespēja no tiem samaksāt arī nodokļus".

 

Oga sacīja, ka šodien tikšanās laikā ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) plānots runāt tieši par finansējuma proporcionalitāti dažādām literatūras nozarēm. 'Literatūra pašlaik ir pabērna lomā, tā nevar runāt par attīstību, bet tikai par izdzīvošanu," sacīja Oga.

 

Viņš noliedza, ka šodien ar premjeru plānots runāt par kultūras nozaru pārstāvju nesaskaņām ar kultūras ministri Žaneti Jaunzemi- Grendi, bet gan par ilgtermiņa attīstību. "Attiecības ar ministri ir uzlabojušās, ir vērojama pretimnākšana un sapratne. To veicināja un apliecināja arī vēsturiskā kultūras ministres un izglītības ministra tikšanās ar literātiem," piebilda Oga.

 

Oga uzsvēra, ka vienīgo risinājumu situācijas uzlabošanai kultūras jomā viņš saskata kultūras pieejamības nodrošināšanu visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas līdz šim nav bijis nodrošināts, - jānodrošina pietiekams finansējums bibliotēku krājumu atjaunošanai, jaunatnei jānodrošina pieejamība jaunākajai literatūrai. "Neviena "gaismas tīkla" datubāze pašlaik nav pieslēgta skolām," piebilda Oga.

Viņš piebilda, ka ar premjeru plānots runāt par izmaiņām Nacionālās attīstības plānā, kura pirmajā redakcijā "kultūras tikpat kā nav. Ir paredzēts uzcelt 14 rūpnīcas. Kāpēc tieši 14? Un ko mēs tajās ražosim?".

 

Jau ziņots, ka, iepazīstoties ar Pārresoru koordinācijas centra (PKC) līdz šim paveikto Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.-2020. gadam izstrādē un pirmās redakcijas saturu, ministri uzdeva PKC līdz 31. jūlijam pilnveidot NAP redakciju.

NAP ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam (Latvija2030) rīcības plāns, kam ir jākalpo par valsts attīstības ceļa karti vidējam termiņam.

 

NAP, no vienas puses, ir valsts biznesa plāns, kas parāda valsts izaugsmes modeli - kur tiks ieguldīts, lai nodrošinātu ekonomikas pašpietiekamību, produktivitātes pieaugumu un valsts konkurētspēju, kā tiks nodrošināta sinerģija starp investīciju mērķiem un līdzsvarota attīstība, kā pelnīs valsts un kā to izdarīt iedzīvotājiem.

 

Tāpat NAP var tikt skatīts arī kā sabiedriskais līgums - ko valsts apņemas paveikt līdz 2020.gadam un ko tā sagaida no sabiedrības. Valsts parāda kopīgo redzējumu par vidēja termiņa attīstību, lai nodrošinātu ilgtermiņa prognozējamību nozaru, biznesa un katra indivīda lēmumu pieņemšanā.

 

NAP vadmotīvs ir ekonomikas izrāviens, kas nozīmē stabilu pamatu ielikšanu valsts attīstībai ilgtermiņā, veidojot ilgtspējīgu valsts tautas saimniecības nākotni.

Ziņu sagatavoja:
© LETA

Tagi: Kultūra, Jānis Oga