Augusta nogalē Starptautiskās Bibliotēku asociāciju federācijas (IFLA) 75. konferencē "Libraries create futures: Building on cultural heritage" piedalījās arī divas bibliotekāres no Latvijas pašvaldību publiskajām bibliotēkām - Madonas rajona Liezēres pagasta Mēdzūlas bibliotēkas vadītāja Indra Goba un  Kuldīgas Galvenās bibliotēkas pakalpojumu nodaļas vadītāja Sanita Tilgale, kuras ceļazīmi uz šo prestižo ikgadējo pasākumu ieguva, piedaloties erudīcijas konkursā "Nāc uz bibliotēku un atrodi meklēto".
Konkursu rīkoja v/a "Kultūras informācijas sistēmas" un SIA "Lursoft" konkursa mērķis bija popularizēt bibliotēku apmeklēšanu un stāstīt par iespējām, kādas lasītājiem piedāvā Latvijas publiskās bibliotēkas, iepazīstināt ar elektroniskajiem resursiem, kādi pieejami lasītājiem bibliotēkās bez maksas, kā arī veicināt šo datu bāzu apgūšanu un izmantošanu. Sanita Tilgale konkursā uzvarēja nominācijā "Radošākais bibliotekārs" kā bibliotekāre, kura izmantojusi interesantākos un izdomas bagātākos veidus konkursa publicitātei un dalībnieku iesaistīšanai. Savukārt Indra Goba spēja konkursā no savas bibliotēkas iesaistīt procentuāli lielāko lasītāju skaitu, iegūstot titulu "Aktīvākais bibliotekārs".
 

Indra Goba (no kreisās) un Sanita Tilgale uz Milānas katedrāles jumta

Savos iespaidos par IFLA konferencē gūto pieredzi dalās Sanita Tilgale: 
 
"Ceļazīme uz konferenci man bija kā liels pārsteigums, reizē arī liels prieks, jo šajā jomā strādāju nedaudz vairāk par gadu. Varbūt arī tādēļ uz bibliotekāra profesiju varu paskatīties nedaudz citādām acīm. Ir pēdējais laiks atbrīvoties no stereotipiem par bibliotekāra profesiju! Šobrīd bibliotēkās strādā dzīvesgudri cilvēki, kuri māk atrast atbildes uz jebkuru uzdoto jautājumu, kuri orientējas informāciju tehnoloģijās un iemācīs orientēties globālajā tīmeklī. Bibliotekārs – tā vairs nav tikai saikne starp cilvēku un grāmatu. Tāpat kā bibliotēka nav tikai grāmatu krātuve, bet arī telpa, kur satikties dažādiem cilvēkiem, lai mācītos, sarunātos, brīvi piekļūtu informācijai.

Šogad IFLA konference notika Milānā - Itālijas lielākajā rūpniecības centrā un Itālijas bagātākajā pilsētā. Pavisam tajā šogad piedalījās ap 4000 dalībnieku. Iespaidīgs skaitlis, kurš pirmajā brīdī lika arī nedaudz nobīties un domāt – kā tad nu mums tur ies. Jau viesnīcā (dzīvojām netālu no konferenču centra) likās, ka tā rezervēta tikai konferences dalībniekiem. Pirmo reizi ieejot konferenču centrā uz atklāšanas pasākumu, pārņēma apjukums un sajūta, ka esmu ārpusē, ka neesmu te piederīga. Milzīgā ēka bija kā bišu strops – sarunas, atkalredzēšanās prieks un iepazīšanās ar citiem dalībniekiem. Lai kliedētu apjukumu un saņemtu padomus, dalībniekiem, kuri bija ieradušies pirmo reizi, tika rīkota atsevišķa sesija. IFLA delegāts un valdes loceklis Bobs MakKī mūs iepazīstināja ar IFLAs aizkulisēm, sanāksmēm un, pats galvenais, viņš mums deva trīs sirsnīgus padomus, kā iegūt visvairāk no IFLA – atslābināties, atcerēties, ka aiz konferenču centra sienām ir skaista pilsēta, runāt ar cilvēkiem. Vislielākais ieguvums no IFLA konferencēm ir jauniegūtie draugi.
 
Bet IFLA nav tikai draudzība un sirsnīgas sarunas, tas ir arī nopietns darbs. Šogad konferences tēma bija "Libraries create futures: Building on cultural heritage" (Bibliotēkas rada nākotni, balstītu uz kultūras mantojumu).

Atklāšanas ceremonijā IFLA prezidente Klaudija Lukss uzsvēra bibliotēku, sevišķi mazo bibliotēku nozīmi šajos sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos. Bibliotēku nākotne ir atkarīga no tā, cik radoši būs bibliotēku darbinieki. Neskatoties uz augstajām tehnoloģijām, automatizētām sistēmām un katalogiem, liela nozīme ir radošiem prātiem, un bibliotekāriem tādi noteikti ir. Šobrīd bibliotēkām savam darbam jāpievieno arī izglītojošais aspekts. Bibliotēkas vairs nav grāmatu izsniegšanas un saņemšanas punkts, tām jāiekļaujas savas pilsētas kultūras dzīvē, tām nepārtraukti jāatgādina par sevi.

Bibliotekāriem jābūt profesionāļiem un ne tikai savā jomā. Lai ienestu jaunas vēsmas bibliotēkās, darbā jāiesaista arī citu jomu speciālisti. Bibliotēkām nepārtraukti jāmācās. Tās dzīvo no nodokļu maksātāju naudas, un tām pēc iespējas vairāk jādod viņiem atpakaļ. Bibliotēkas kalpo gan bagātajiem, gan nabagajiem. Jāizmaina prioritātes – primārajam jābūt nevis fondam, bet bibliotēkas apmeklētājam. Jāieklausās tajā, ko lasītājs saka. Jābūt partneriem.
 
Konferences delegātiem bija iespēja ne tikai klausīties kolēģu sagatavotās prezentācijas par aktualitātēm bibliotēku jomā, bet arī apmeklēt Milānas bibliotēkas. Man laimējās redzēt divas bibliotēkas - Trivulziānas bibliotēku un Rozano bērnu bibliotēku.

Trivulziānas bibliotēka atrodas Castello Sforzesco teritorijā, un tās glabāšanā atrodas aptuveni 1600 manuskriptu, no kuriem vissenākais datēts ar 8 gs., bet slavenākā ir Leonardo da Vinči piezīmju grāmatiņa.

Savukārt Rozano bērnu bibliotēka atrodas 1881. gadā celtā saimniecībā. Bibliotēka šeit atrodas jau kopš 1999. gada, bet nesen, 2007. gadā, vecās ūdensdzirnavās tika atvērta bērnu bibliotēka. Bibliotēkā ēkas vēsture caur dažādām senām lietām savijas kopā ar mūsdienām. Tā ir vieta, kur ne tikai saņemt grāmatas, bet arī pavadīt savu brīvo laiku, satikties ar draugiem. Viss ir ļoti krāsains un dzīvespriecīgs, pašiem mazākajiem bērniņiem ir rotaļu stūrīši.
 
Šī konference bija laba pieredze profesionālajā jomā, kā arī pārbaudījums manām spējām sazināties un nodibināt kontaktus ar citu nāciju cilvēkiem. Bija interesanti iepazīties ar citas valsts pieredzi un saprast, kādā virzienā mums jāstrādā."
 
 
Informāciju sagatavoja:
Ilma Elsberga
V/a "Kultūras informācijas sistēmas" sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67844902
www.kis.gov.lv