Rīga, 15. sept., LETA. No trim Latvijas pilsētām, kas cīnījās par izvirzīšanu Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam 2014. gadā, izvēlēta Rīga, 15. septembrī Eiropas mājā notikušajā preses konferencē paziņoja Eiropas kultūras galvaspilsētas atlases konkursa žūrijas priekšsēdētājs sers Roberts Skots.
Gala lēmumu par žūrijas izvirzītajām Eiropas kultūras galvaspilsētām pieņems Eiropas Savienības (ES) Padome nākamā gada pirmajā pusē. Visticamāk, gan Rīga, gan otra kandidāte - Zviedrijas pilsēta Umea saņems Padomes apstiprinājumu.
 
Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu piešķir uz vienu gadu. Šajā laikā attiecīgajā pilsētā ir jānodrošina kultūras pasākumu programma, kas atspoguļotu tās kultūru un kultūras mantojumu, iesaistītu kultūras institūcijas, māksliniekus un kultūras darbiniekus no citām Eiropas valstīm ar mērķi izveidot ilgstošu sadarbību, kā arī atspoguļotu pilsētas nozīmi kopējā Eiropas kultūras mantojumā.
 
Atsaucoties uz daudzu aptaujāto cilvēku idejām, Rīgas pieteiktais projekts ļauj ieraudzīt veidus, kā kultūra var mainīt cilvēku un pilsētas dzīvi, kā kultūra var būt tas drošais spēks, kas spēj pārmaiņu laiku pavērst pozitīvā gultnē. Rīgas izvēlētais programmas projekts paredz paplašināt kultūras pieejamību dažādos Rīgas mikrorajonos, tas paredz iepazīt pilsētu, kas līdz šim palikusi nemanīta, un veicina iedzīvotāju iesaistīšanu savas apkaimes attīstīšanā.
 
Kandidējot Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam 2014. gadam, Rīga esot gatava jaunam izaicinājumam - "izaicinājumam nepārtraukti mainīties, lai stiprinātu pārliecību, ka kultūra var kļūt par nepārvaramu spēku, kas darbojas kā glābšanas instruments, izdzīvošanas komplekts, kā tramplīns jaunām un drosmīgām idejām, kas palīdz paskatīties uz pasauli no jauna skatu punkta".
 
Rīgas pilsēta, piesakot savu dalību konkursā, ir pārliecināta, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas gads ir ne tikai iespēja sniegt iedzīvotājiem spilgtu kultūras notikumu pieredzi, bet tas ir arī mērķis, kas stimulē pilsētas un visas valsts ilgtermiņa un īstermiņa izaugsmi, radošās industrijas un cilvēkiem draudzīgas pilsētas veidošanu.
 
Eiropas kultūras galvaspilsētas gads, pēc citu pilsētu pieredzes, kurās tas jau noticis, sniedz iespēju ne tikai Eiropas, bet visas pasaules mērogā panākt plašu atpazīstamību, dažādu sabiedrības mērķauditoriju, tostarp tūristu, interesi par noteikto valsti un pilsētu, kas ir ieguvums ne tikai kultūras jomai, bet ekonomiskajai izaugsmei un pilsētu un valstu konkurētspējai kopumā.
 
Rīgas pieteikums paredz arī atsevišķu Eiropas kultūras galvaspilsētas gada notikumu īstenošanu kādā citā pašvaldībā. Sigulda jau ir kļuvusi par Rīgas pieteikuma dalībnieci, un Rīga ir atvērta sadarbībai arī ar citām Latvijas pilsētām, uzskatot, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam jābūt visas valsts iedzīvotāju ieguvumam.
 
Rīgas gatavošanos Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumiem 2014. gadā uzmanīs Eiropas Komisijas (EK) konsultatīvā komisija. Ja gatavošanās ritēs, kā plānots, Rīga varēs pretendēt uz Melinas Merkuri balvu 1,5 miljonu eiro apmērā. EK pārstāve Anna Branča pauda viedokli, ka Latvijas Ministru kabinetam vajadzētu Rīgai piešķirt arī daļu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu, lai varētu finansēt daudzpusīgo Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu 2014. gadā.
 
Konkursa komisija arī 21 dienas laikā sagatavos informatīvu ziņojumu, kurā izteiks vairākas rekomendācijas Rīgai, tostarp ieteiks realizēt arī vismaz dažas Cēsu un Liepājas piedāvātās idejas, norādīja konkursa komisijas priekšsēdētājs Skots.

Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) uzsvēra, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss ļaus Rīgai sevi reklamēt Rietumos un Austrumos, kā arī piesaistīt daudz tūristu. Šajā reklāmas kampaņā esot gatavi iesaistīties arī privātie investori.
 
Kā LETA jau ziņoja, EK izvēlējās Latviju un Zviedriju par tām valstīm, kurās 2014. gadā kāda no pilsētām rīkos Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu.
Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā šomēnes jau tika paziņots žūrijas komisijas lēmums par Eiropas kultūras galvaspilsētu virzīt Umea.
 
Atlases konkursā startēja četras Latvijas pilsētas: Cēsis, Jūrmala, Liepāja un Rīga. Noslēdzošajā kārtā par šo titulu cīnījās Cēsis, Liepāja un Rīga.
 
Konkursa atlases žūrija ir starptautiska - tajā piedalās septiņi ES institūciju noteikti pārstāvji, kā arī seši Latvijas ieteikti un EK apstiprināti pārstāvji.
 
Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākuma pirmsākumi ir meklējami 1985. gada 13. jūnijā, kad šo ideju ierosināja Grieķijas kultūras ministre Melina Merkuri un Francijas kultūras ministrs Žaks Langs.
 
Iniciatīvas mērķis bija veicināt dažādu Eiropas pilsētu kultūras mantojuma pieejamību un izplatību, popularizēt pilsētu identitāti un dzīvotspēju, kā arī veicināt Eiropas valstu mākslinieku un inteliģences sadarbību.
 
Šī pasākuma pirmie darbības gadi apstiprinājuši, ka tas sasniedz vēl lielākus mērķus, gan veicinot informācijas izplatību Eiropas mērogā par pasākumā iesaistītajām pilsētām un valstīm un uzlabojot to tēlu, gan arī veicinot uzņēmējdarbību, valsts un privātā sektora sadarbību, tādā veidā sniedzot ieguldījumu pilsētu un reģionu attīstībā.
 
Latvija ir guvusi iepriekšēju pieredzi līdzīgu, kaut arī mazāka apjoma, projektu īstenošanā. Latvija 2001. gada augustā un septembrī īstenoja Eiropas kultūras mēnesi Rīgā. Kopējais projekta budžets bija 400 000 latu, no kuriem 43 265 lati (80 000 eiro) bija Eiropas Savienības nauda.
 
2009. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas ir Linca (Austrijā) un Viļņa (Lietuvā), 2010. gadā būs Pēča (Ungārijā), Esene (Vācijā) un Stambula (Turcijā), 2011. gadā - Tallina (Igaunijā) un Turku (Somijā), 2012. gadā Maribora (Slovēnijā) un Gimaraiša (Portugālē), 2013. gadā Košice (Slovākijā) un Marseļa (Francijā).
 
 
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA