Tā kā oficiālas kultūras iestādes šogad ignorē Dzejas dienu centrālo pasākumu, publiskos dzejas lasījumus pie Raiņa pieminekļa piektdien, 11. septembrī no pl. 14.00 līdz 16.00 organizēs literāti Arvīds Deģis un Andris Petrovs, sadarbībā ar sociālo tīklu jauniem.lv.
Sarīkojumā savu dalību apstiprinājuši dzejnieki Leons Briedis, Amanda Aizpuriete, Andris Akmentiņš, arī jaunie vārda meistari, tostarp Latvijā dzīvojoši cittautu literāti, kā arī folkmūziķi un aktieri.
 
"Svarīgi nodrošināt, lai nepārtrūkst drukātā un mutvārdu tradīcija, un mēs varētu apliecināt savu cieņu dižgariem tieši Raiņa dzimšanas dienā. Vienlaikus parādot, cik dzeja ir skaista kā mūsu latviešu identitāte un nacionālās valodas bagātība. Tāpēc ieguldām sarīkojumā savu darbu," skaidro Arvīds Deģis, kam Rīgas dome devusi oficiālu atļauju šim pasākumam.
 
"Rēķinoties ar to, ka vairākus gadus līdzīgi pasākumi bijuši maz apmeklēti, mēs to pārcēlām uz dienas laiku, lai labāk pieskaņotos skolu un augstskolu mācību plāniem. Ceram uz atsaucīgām pedagogu un jauniešu sirdīm un prātiem," pamato Andris Petrovs kā otrais organizators.
 
Šogad atzīmēsim mūsu dižā dzejnieka 144. dzimšanas dienu (aprit arī 80 gadi kopš Raiņa nāves).
 
Pasākuma režisors Aivars Helds, RSEBA lektors, to vadīs radiožurnālists Ainārs Ašaks.
 
Atbalstītāji:
Edgars Jansons, uzņēmējs
Biedrība "Latvijas Komēdijas teātris"
Raiņa un Aspazijas mājas - muzeja vadītāja Gaida Jablovska
Grāmatu galdi būs no apgādiem "Nordic/Tapals" un "Jumava"
 
No interneta vietnes http://www.lv90.lv/: "Tradicionāli rudeņos jau daudzus gadu desmitus Latvijā notiek Dzejas dienas - svētki, kad dzejnieki lasa dzeju saviem klausītājiem. Dzejas dienas sākās 1965.gadā, kad tika svinēti 100 gadi latviešu lielajam dzejniekam Rainim. Kopš tiem laikiem dzejas dienas notiek katru gadu. Savulaik veidojušās kā protesta forma pret valdošo režīmu, mūsdienās kalpojot par tribīni dzejas dižgariem, jaunajiem dzejniekiem un arī dzejas mīļotājiem, dzejas dienas apliecina dzīvas dzejas tradīcijas turpinājumu."
 
Ar dzeju un Dzejas dienām esam atguvuši savas valsts neatkarību un visus padomju gadus pie Raiņa pieminekļa klausījāmies to, ko dzejnieki rakstījuši «starp rindām» un vēlējušies pateikt zemtekstos. Dzeja un Dzejas dienas ir pamatoti uzskatāmas par Atmodas virzītājspēku, tāpēc šīs tradīcijas neturpināšana būtu klaja necieņas izrādīšana gan pret valsti, gan pret Atmodu, gan pret Latvijas kultūras mantojumu.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Arvīds Deģis
"Jauniem.lv" tīkla vadītājs un idejas autors
Mob.: 27088687