Viļņa, 20.aug., LETA--ELTA. Ekonomiskās krīzes laikā Lietuvai vajadzīga tālredzīga kultūras stratēģija, ceturtdien uzsvērusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, viesojoties Nacionālajā mākslas galerijā.
Pēc prezidentes ierosmes galerijā notika diskusija "Lietuvas kultūras politikas ilglaicīgās vadlīnijas. Jauni izaicinājumi". Valsts vadītāja ar kultūras darbiniekiem pārrunāja kultūras politikas prioritātes, radošo industriju attīstības iespējas, kultūras finansējuma modeļa maiņu, valsts un nevalstiskā sektora finansējuma problēmas, iespējas modernizēt muzejus, bibliotēkas un kultūras centrus un izplatīt profesionālo mākslu reģionos.
 
Grībauskaite izteica cerību, ka arī paši Lietuvas cilvēki uzņemsies iniciatīvu un centīsies pārvarēt krīzi kultūrā, politikā un morālē.
 
Viņa solīja tuvākajā laikā izveidot darba grupu, kas izstrādātu ilglaicīgas kultūrpolitikas vadlīnijas, lai stingra kultūras stratēģija palīdzētu vieglāk pārdzīvot ekonomisko pārmaiņu ciklus.
 
Iepazīstoties ar Nacionālo mākslas galeriju, valsts vadītāja atzina, ka šis jaunais kultūras objekts, kas izmaksājis 84 miljonus litu (17,1 miljonu latu), ir lielākā programmas "Viļņa - Eiropas kultūras galvaspilsēta" dāvana, lai arī šī programma saņēmusi ne mazumu kritikas.
 
Viņa apskatīja starptautisko izstādi "Krāsu un skaņu dialogi. M.K.Čurļoņa un laikabiedru daiļrade", kā arī pastāvīgo XX gadsimta lietuviešu mākslas ekspozīciju.
 
Pēc prezidentes teiktā, Nacionālā mākslas galerija Lietuvai būs paliekoša vērtība, kas apliecinās, ka arī ekonomiski grūtā laikā iespējams pārvērst īstenībā pašus lielākos sapņus.
Grībauskaite uzklausīja Lietuvas kultūras cilvēku rūpestus, kuriem gadu gadiem nav pievērsta uzmanība. Diskusijas dalībnieki runāja ne vien par ilglaicīgas kultūrpolitikas stratēģijas trūkumu, bet arī par elitārās un masu kultūras konfrontāciju, lai gan kultūra pēc būtības ir integrāla sociālās un ekonomiskās dzīves daļa, kas vienlaikus palīdz arī radīt darba vietas un veicināt tūrismu. No otras puses, atzīts, ka, dalot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, kultūrai līdz šim atvēlēta vien otršķirīga loma tūrisma paēnā.
Pievērsta uzmanība arī nesaskaņām starp Kultūras ministriju un kultūras sabiedrību.
 
Uzklausot grāmatnieku pārstāves Lolitas Varanavičienes teikto, ka finansējums bibliotēkām Lietuvā samazināts no deviņiem līdz diviem mijoniem litu (no 1,8 miljoniem līdz 408 000 latu), Grībauskaite atzina, ka nav normāli, ja finansējums šai nozarei gada laikā tiktu samazināts četrkārt.
Prezidente aicināja diskusijā iesaistīto kultūras iestāžu un organizāciju pārstāvjus rakstveidā iesniegt viņas padomniekiem konkrētus priekšlikumus, kā būtu grozāmi vai pilnveidojami attiecīgie likumi.
 
 
LETA
Copyright © LETA