Berlīne, 5. aug., LETA--AFP. Vācijas lielākās ebreju organizācijas vadītājs trešdien nāca klajā ar aicinājumu, neskatoties uz aizliegumu, sagatavot nacistu līdera Ādolfa Hitlera grāmatas "Mein Kampf" ("Mana cīņa") anotētu izdevumu.
Vācijas Ebreju centrālās padomes ģenerālsekretārs Stefans Krāmers intervijā televīzijas kanālam ZDF sacīja: "Domāju, ka ir saprātīgi un svarīgi publicēt Hitlera "Mein Kampf" izdevumu ar akadēmiskiem komentāriem."
 
"Akadēmisku un vēsturiski kritisku izdevumu nepieciešams sagatavot šodien, lai neļautu no tā labumu gūt neonacistiem," piebilda Krāmers.
 
Kopš Otrā pasaules kara beigām "Mein Kampf" Vācijā ir aizliegta, un līdz brīdim, kad kopš nacistu diktatora nāves apritēs 70 gadi, autortiesības uz viņa grāmatu nodotas Bavārijas federālajai zemei.
 
Tikmēr atsevišķas ebreju organizācijas un vēsturnieki jau sen pauž viedokli, ka nepieciešams laist klajā šīs grāmatas anotēto izdevumu.
 
Jūnijā ar līdzīgu aicinājumu nāca klajā Bavārijas zinātnes un pētniecības ministrs Volfgangs Hoibišs, norādot, ka šādi sagatavots izdevums novērsīs risku, ka to saviem mērķiem varētu izmantot neonacisti, kad 2015. gadā beigsies Bavārijas valdījums pār Hitlera grāmatas autortiesībām.
 
"Pastāv briesmas, ka šarlatāni un neonacisti var piesavināties šo apkaunojošo sacerējumu, kad beigsies Bavārijas tiesības. Tāpēc es uzskatu, ka jābūt atbilstoši sagatavotam un labi pamatotam kritiskam izdevumam," uzstājoties kādā sanāksmē, sacīja Hoibišs.
 
Hitlers "Mein Kampf" sarakstīja 1924. gadā, atrodoties cietumā pēc neveiksmīgā puča mēģinājuma. Tajā apvienota Hitlera autobiogrāfija un viņa politiskās programmas izklāsts.
 
Janvārī britu izdevējs Pīters Makgī izraisīja skandālu, sākot tirgot nacistu laikraksta "Voelkischer Beobachter" faksimilizdevumus, kuriem bija pievienoti vēsturnieku komentāri.
 
Bavārija vērsās pret izdevēju tiesā, mēģinot panākt izdevumu sērijas "Zeitungszeugen" ("Laikraksti-liecinieki") aizliegšanu, taču panāca tikai to, ka tiesa aizliedza tirgot to laikrakstu pārizdevumus, kuru oriģināli izdoti pēc Otrā pasaules kara izcelšanās 1939. gadā.
 
 
LETA AFP
Copyright © LETA