Rīga, 16. jūl., LETA. Kultūras ministrs Ints Dālderis (TP) un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas projekta autors Gunārs Birkerts ir pārliecināti par "Gaismas pils" nozīmi latviešu nacionālās pašapziņas celšanā, kas, viņu skatījumā, ir jāizvirza kā viens no būtiskākajiem Latvijas tālākās attīstības mērķiem.
Šādu viedokli Dālderis un Birkerts šodien pauda žurnālistiem, kopīgi apmeklējot jaunās ēkas būvlaukumu.
 
Kā norādīja Birkerts, īpaši nozīmīgu šo ēku nacionālās pašapziņas celšanai dara fakts, ka latviešu tautai šīs pašapziņas patlaban trūkst, ko veicinājusi gan robežu atvēršana, gan globalizācija un dalība Eiropas Savienībā. "Savas zemes apbūvēšana un uzturēšana latviešu tautai rada drošības un piederības sajūtu," uzsvēra Birkerts. "Ja citur apkārtnē šeit nekas nav latvisks, tad šī ēka tāda būs," viņš sacīja.
 
Turklāt, pēc arhitekta domām, nozīmīgāks par finansiālu atbalstu ir tautas morālais atbalsts projekta iecerei. Viena balss šajā gadījumā būtu svarīgāka par vienu latu, viņš piebilda.
 
"Jaunā bibliotēka būtu simbols, ka mēs, latvieši, šai zemē gribam dzīvot ilgu laiku," sacīja kultūras ministrs. Viņa skatījumā, turpmāk nacionālās attīstības plānos tieši nacionālās pašapziņas kopšana būtu jāizvirza priekšplānā, kā galveno uzstādījumu liekot tādas vietas saglabāšanu pasaulē, kur var dzīvot un attīstīties latviešu tauta. Tādēļ ministrs labprāt redzētu šajā ēkā izvietotu arī Misiņa bibliotēku, kas patlaban atrodas Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas sastāvā.
 
Pēc Dāldera domām, jaunās bibliotēkas ēkas celtniecība ir arī viens no paņēmieniem, kādā tiek sildīta Latvijas ekonomika, proti, veidojot publisko infrastruktūru.
 
Gan ministrs, gan būvdarbu īstenotāju - "Nacionālās būvkompāniju apvienības" - vadītājs Māris Saukāns gan atturējās minēt konkrētus izmaksu ietaupījumus, kas tiks panākti, ņemot vērā taupības apstākļus valstī, uzsverot, ka samazinājumi tiek īstenoti saskaņā ar līgumu, kas paredz sekas gan inflācijai, gan deflācijai un citām izmaiņām, un process ir pārāk sarežģīts, lai šobrīd publiski izziņotu ietaupījumu apmērus.
 
Vienlaikus viņi pauda cerību par to, ka arī nākamā gada budžetā tiks atrasti nepieciešamie līdzekļi būvniecības turpināšanai, turklāt, kā norādīja Dālderis, līdzekļu samazinājums nedrīkst mazināt arī jaunceļamās ēkas kvalitāti.
 
Jau ziņots, ka saskaņā ar Kultūras ministrijas jaunizveidotās Kultūras infrastruktūras nodaļas vadītāja Zigurda Magones teikto Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniecībai nākamajam gadam būs vajadzīgi 30 miljoni latu.
 
Ja nākamā gada valsts budžetā Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai tiks atvēlēti 30 miljoni latu, "Gaismas pils" nesošo karkasu varētu uzcelt trešā vai ceturtā stāva līmenī, skaidroja Magone. Lai laika apstākļi nebojātu jau celtnieku paveikto, svarīgi ir uzbetonēt ēkas karkasu un pārklāt to vismaz ar "melno jumtu", kuram būtu hidroizolācija.
 
Magone savus apsvērumus esot izklāstījis finanšu ministram Einaram Repšem (JL), kurš vada LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomi. Pēc Magones teiktā, "Repše to saprot un solījās padomāt".
 
Kā LETA jau ziņoja, šā gada maijā sabiedrības par atklātību "Delna" organizētajā publiskajā diskusijā "Kāda būs "Gaismas pils" patiesā cena?" Magone pieļāva, ka nepietiekamā finansējuma dēļ celtniecība var ieilgt līdz 2013. gadam.
 
"Gaismas pils" projektā līdz 2008. gadam iztērēts jau 26,061 miljons latu. 2003. gadā no privatizācijas līdzekļiem "Gaismas pils" projektam izlietoti 2,44 miljoni latu, 2004. gadā - 6,901 miljons latu un no Latvijas Bankas maksājumiem - 4,049 miljoni latu, 2005. gadā - 0,987 miljoni lati, 2006. gadā - 2,918 miljoni latu. 2007. gadā, kad LNB projektu sāka finansēt no valsts budžeta, tika piešķirti 9,605 miljoni latu, 2008. gadā - 6,97 miljoni latu, 2009. gadā - 26,488 miljoni latu.
 
Valdība sākotnēji bija apņēmusies 2010. gadā piešķirt "Gaismas pils" projektam 41,248 miljonus latus, 2011. gadā - 49,715 miljonus latu, un turpmākā plānā līdz projekta īstenošanai paredzēti vēl 23,478 miljoni latu.
 
Kopumā paredzēts LNB projektam piešķirt 157,504 miljonus latu.
 
Magone atzina, ka tik lielas summas valdība, visticamāk, nepiešķirs, tāpēc "Gaismas pils" būvniecība ieilgs. Līdz šim tika solīts LNB jauno ēku uzcelt līdz 2012. gada 18. novembrim.
 
LNB ēkas aprīkojumam būs nepieciešami 20,174 miljoni latu, no šīs summas grāmatu plauktu iegādei paredzēts atvēlēt 3,37 miljonus latu, mēbelēm, aprīkojumam un iekārtām - 8,314 miljonus latu, informācijas un komunikācijas tehniskajām iekārtām - 8,491 miljonu latu.
 
 
Katrīna Slišāne LETA
Copyright © LETA