Ņujorka, 2. jūl., LETA--BBC. ASV tiesa aizliegusi publicēt zviedru rakstnieka Frederika Koltinga grāmatu, kurā bez atļaujas izmantoti Dž.D. Selindžera stāsta "Uz kraujas rudzu laukā" tēli.
Apgabaltiesas tiesnese Debora Betsa lēmusi, ka Koltinga romāns "60 gadus vēlāk: Ceļš caur rudzu laukam" pārāk atgādina Selindžera klasisko darbu.
 
Kā ziņots iepriekš, jūlija sākumā Selindžers vērsās Ņujorkas tiesā, pieprasot nepieļaut par viņa klasiskā stāsta "Uz kraujas rudzu laukā" turpinājumu dēvētas grāmatas izlaišanu, apgalvojot, ka tas ir vienkāršs pakaļdarinājums. Savukārt Koltings paziņojis, ka viņa darbs ir nevis turpinājums, bet literārs komentārs.
 
Kā norādījusi tiesnese, Koltinga romāna galvenais varonis K. kungs pārāk atgādina Selindžera stāsta varoni Holdenu Kolfildu, šādā veidā pārkāpjot autortiesības. Uz Koltinga aizbildinājumu, ka viņš uzrakstījis grāmatu, lai kritiski izpētītu Holdena Kolfilda personāžu, Betsa atbildējusi, ka viņa paskaidrojums ir problemātisks un mazticams un, pēc viņas domām, Klotings atdarinājis Selindžera stāsta stilu un saturu daudz lielākā mērā, nekā tas būtu nepieciešams amerikāņu dzīvā klasiķa darba kritikai.
 
Saskaņā ar tiesas lēmumu Klotinga romānu aizliegts publicēt, reklamēt vai izplatīt Amerikas Savienoto Valstu teritorijā. Lielbritānijā darbs ir jau publicēts.
 
Pats Selindžers tiesas sēdi neapmeklēja veselības problēmu dēļ. Viņu pārstāvēja advokāts.
 
Selindžeram pieder autortiesības uz viņa 1951. gadā izdoto stāstu "Uz kraujas rudzu laukā", kas tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem amerikāņu literatūras darbiem. 90 gadus vecajam rakstniekam pieder arī autortiesības uz grāmatas galvenā varoņa - Holdena Kolfīlda - tēlu.
 
Arī iepriekš viņš vērsies tiesā, lai bloķētu paša tekstu vai viņa biogrāfiju izdošanu. 1986. gadā Selindžers apturēja britu rakstnieka Iana Hamiltona sarakstītu viņa biogrāfijas izdošanu, kurā bija iekļautas Selindžera rakstītas vēstules draugiem. Grāmata galu galā iznāca 1988. gadā, taču Selindžera vēstules tika iekļautas atstāstītā formātā.
 
Pēdējais Selindžera darbs - stāsts "Hapvorta 16, 1924" - tika izdots 1965. gadā, tomēr tuvi ģimenes locekļi un viņa bijušās mīļākās apgalvo, ka rakstnieks arī noslēgtībā no apkārtējās pasaules nemitīgi aktīvi raksta, uzkrājot ievērojamu romānu un īso stāstu kolekciju.
 
Savos pēdējos publiskajos izteikumos, 1974. gadā sniegtajā intervijā laikrakstam "The New York Times", Selindžers norādīja, ka "savu darbu neizdošanā ir brīnišķīgs miers. Man patīk rakstīt. Es mīlu rakstīt. Bet es rakstu tikai sev un savam priekam. Es esmu pazīstams kā dīvainis, neparasts cilvēks. Bet vienīgais, ko es daru, - mēģinu pasargāt sevi un savus uzskatus".
 
 
LETA BBC
Copyright © LETA