2012. gada 29. martā plkst. 18.00 Jēkabpils pilsētas bibliotēkas izstāžu un tikšanās zāle (Jēkabpilī, Vecpilsētas laukumā 3c) notiks tematiska pēcpusdiena "Fenomens Latvijā - Ērlenns Lū un Ziemeļvalstu valodas".

 

Pasākumā viesosies Ziemeļvalstu valodu centra NORDISK pārstāvji un viesi no Norvēģijas, būs vienreizēja iespēja dzirdēt stāstījumu par Ē. Lū, redzēt viņa nesenās vizītes slaidšovu, dzirdēt grāmatu fragmentu lasījumus gan latviešu, gan norvēģu oriģinālvalodā. To skaitā otro reizi Latvijā tulkotājas Jolantas Pētersones lasījumā izskanēs fragmenti no Ērlenna Lū jaunā romāna "MULEUM", kuru izdevniecība NORDISK plāno izdot latviešu valodā šogad.  Būs iespēja iesaistīties diskusijā par Ziemeļvalstu valodu, īpaši norvēģu valodas mācīšanās fenomenu Latvijā, kā arī noskatīties fotofilmu par Norvēģu valodas klubiņu, kas Rīgā darbojas jau otro gadu. Tagad arī Jēkabpilī ir iespējams apgūt zviedru un norvēģu valodu. Tās atver robežas uz citu pasauli, noņem klapes no acīm un ļauj nonākt citos sapratnes krastos.

 

Gaidāmajam kultūras notikumam ir divas daļas kā divas būtības – literārā un praktiskā.

 

29. februārī Latvijā pirmo reizi viesojās norvēģu mūsdienu populārākais rakstnieks Ērlenns Lū. Tikšanās ar viņu Ziemeļu Ministru padomē, Rīgā notika līdz pēdējai iespējai pārpildītā telpā.

 

"Rakstnieks. Scenārists. Riteņbraucējs. Brālis. Trīs puiku tēvs”" - tā sevi tviterī  īsi raksturo mūsdienu literatūras fenomens Norvēģijā Ērlenns Lū, kurš jau sen ieguvis kulta rakstnieka statusu Krievijā un nu kļūst aizvien populārāks arī Latvijā, kur pēdējos gados cita aiz citas iznāk viņa grāmatas. Tās dažādās pasaules malās tulkotas vairāk kā 30 valodās. arī Latvijā, kur nesen latviski iznācis viņa romāns "Doplers", bet vēl pirms tam – "Naivi. Super" un "Kurts"  četrās grāmatās.           

 

Ē. Lū strādājis arī par slimnieku kopēju psihiatriskajā klīnikā, kādu brītiņu minot mātes psihiatres pēdās, strādājis skolā, bijis kritiķis. Šie īsie viņa biogrāfijas zibšņi ieskicē Lū daudzpusīgo, rimti pārsteidzošo personību, kas radījusi virkni pārsteidzošu darbu. Katru no tiem lasīt sākušais nespēj grāmatu nolikt malā, kamēr tā nav izlasīta.

 

"Kad pēc konsultanta darba pie filmu naudas sadales atnācu mājās un atlikušo pusotru stundu vadīju pie televizora, kaut kas man uzstājīgi lika rakstīt. Pilna laika darbā pavadītie gadi bija uzkrājuši velnišķīgi labu enerģiju, pat agresiju, nevarēju noskatīties, kā datora kursors stāv mierā. Ja iepriekš biju savaldīgāks, tad mirklis starp domu un vārdu kļuva īss. Strupa valoda, īsas epizodes," Lū stāsta, kā sācis rakstīt pēdējo latviski iznākušo "Dopleru". Tās varonis pēc kritiena no divriteņa izlemj uzgriezt muguru mūsdienu sabiedrības normām un prasībām, cilvēku vietā izvēlēdamies mežu un agrīno mednieka un vācēja dzīvesveidu. Darbs ir kā solis vēl tālāk absurda pasaulē ar ļoti izsmalcinātu mūsdienu vērtību kritiku.

 

Literatūrā Ē. Lū debitēja 1993. gadā ar grāmatu "Sievietei līdzi" (Tatt av kvinnen), un jau nākamajā gadā parādījās pirmā grāmata par Kurtu – "Zivs". 1996. gadā iznāca romāns "Naivi. Super", kas kā pirmais tulkots latviski. Lū ierindojās starp norvēģu iemīļotākajiem un lasītākajiem rakstniekiem. Lū turpina rakstīt gan pieaugušajiem, gan bērniem. 2007. gadā pēc romāna "Sievietei līdzi" Norvēģijā tika uzņemta filma, bet 2008. gadā parādījās pilnmetrāžas animācijas filma par Kurtu. Ērlenna Lū kontā ir arī virkne balvu, tostarp Norvēģijas Kultūras ministrijas balva bērnu un jauniešu literatūrā (1996), Kritikas balva par bērnu un jauniešu grāmatām (1998) par "Kurt, quo vadis?"; Eiroparlamenta piešķirtā Prix Européen des Jeunes Lecteurs (Eiropas Jauno lasītāju balva, 2006) par "Naivi. Super" un citas. Pagājušās desmitgades vidū Lū vārds bija cieši saistīts ar terminu "jaunais patiesīgums", kurš apzīmēja veselu kultūras parādību plūsmu, kas bija nākušas sarežģīto postmodernisma spēļu vietā. "Jaunais patiesīgums" savā ziņā līdzinājās vērīgam bērnam, kurš klīst pa pieaugušo pasauli un apraksta to bez koncepcijām, ideoloģijām un stilistiskiem uzslāņojumiem, "tādu, kāda tā ir". Īsi teikumi, skatiens no apakšas uz augšu, mazā cilvēka mazās (un vienlaikus universālās) problēmas.

 

Neatstāj sajūta, ka Ē. Lū raksta pa īstam, tāpēc, ka nevar nerakstīt. Raksta pa naktīm, pēc darba, atvaļinājumā, zogot laiku bērniem, ģimenei... Bet neraksta, lai kļūtu par Ziemeļvalstu kultūras fenomenu. Bet literatūra nav šķirama no valodas.

Pēdējos gados aizvien vairāk cilvēku arī Latvijā apgūst Ziemeļvalstu valodas. To skaitā norvēģu, zviedru un dāņu, kas ir ziemeļģermāņu valodas. Tās ir kā trīs vienā. Apgūstot vienu no tām, norvēģu, zviedru vai dāņu valodas pārvaldītāji var viegli saprasties savā starpā, jo šīs valodas ir ļoti radniecīgas.

 

Nedaudz par norvēģu valodu

Norvēģijas ģeogrāfija un cilšu apmetņu izvietojums ir bijis par iemeslu milzīgam skaitam vietējo un reģionālo dialektu, kuriem arī mūsdienās ir stabilas pozīcijas valsts sabiedrībā. Bet mūsdienu Norvēģijā pastāv divas oficiālās norvēģu valodas rakstu versijas – Bokmål ("būkmols"), kuras pamatā ir dāņu valodas leksika un gramatika, bet norvēģu valodas fonētika, un Nynorsk ("jaunnorvēģu" valoda), kuru apmēram 1850. gados izveidojis valodnieks Īvars Osens (Ivar Aasen), sintezējot norvēģu valodas dialektus. Norvēģijā vairāk izplatīts "būkmols", īpaši Oslo un lielākajās pilsētās, ko tad arī pamatā apgūst kursanti un studenti Latvijā. Pēc jaunākajām statistikas aplēsēm Latvijā jau apguvuši vairāk kā 6000 cilvēku.