Rīga, 27. nov., LETA. Nav pamata uzskatīt, ka kultūra ekonomiskā ziņā ir patērējoša nozare, jo tā veido nozīmīgus ieņēmumus citās nozarēs un publiskais finansējums piesaista vai izraisa piešķīrumus no citiem avotiem un rada nozīmīgu darba vietu skaitu ārpus kultūras sektora, to pēc Valsts Kultūrkapitāla fonda (KKF) pasūtījuma veiktajā pētījumā "Kultūras sektora ekonomiskā nozīme un ietekme Latvijā" secinājuši tā autori.
Iepazīstinot ar pētījumu, viens no tā autoriem sociālantropologs Roberts Ķīlis norādīja, ka kultūra līdz šim ir vienīgā nozare Latvijā, kas izrēķinājusi savu ekonomisko ietekmi. Viņš kā labu ziņu novērtēja pētījumā gūto atziņu, ka iedzīvotāji ir gatavi tērēt naudu kultūrai un piedalīties, tā atspēkojot priekšstatu par kultūru kā patērējošu nozari, kas eksistē uz citu tautsaimniecības nozaru radītā pārdales rēķina.
 
Ķīlis sacīja, ka nozares ekonomiskā ietekme līdz šim pētīta arī pēc Kultūras ministrijas un atsevišķu nozaru organizāciju pasūtījuma veiktajos pētījumos, taču konkrētajā gadījumā izdevies palūkoties uz nozari no cita skatu punkta.
 
Pētījumā "Kultūras sektora ekonomiskā nozīme un ietekme Latvijā" anketētas organizācijas, kas no KKF 2005. un 2006. gados saņēmušas vairāk nekā 1000 latu finansējumu. Kopumā izsūtītas 419 anketas, saņemot 140 lietojamas atbildes jeb 35%.
 
Analizējot datus, secināts, ka 2005. gadā kultūras sektorā kopumā bijuši nodarbināti 1,61% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, bet 2006. gadā - 1,79%.
 
Kultūras sektorā ieņēmumi 2005. gadā bijuši 63,08 miljoni latu, bet 2006. gadā - 96,37 miljoni latu, secinājuši pētījuma autori.
 
Nosakot kultūras tiešo, netiešo un izraisīto ietekmi ienākumu un darba vietu ziņā, secināts, ka no katra lata, kas 2005. gadā ieguldīts kultūras nozarē, 0,49 lati novirzīti citu nozaru uzņēmumiem. Pēc Ķīļa teiktā, tas nozīmē, ka katra kultūras nozarē ieguldītā lata netiešais ieņēmumu efekts ir 1,49. 2006. gadā netiešais ieņēmumu efekts bijis 1,41.
 
Nosakot kultūras sektora izraisīto ekonomisko ietekmi, secināts, ka 2005. gadā no valsts un pašvaldību finansējuma saņemot vienu latu, tas no citiem avotiem piesaistījis 0,59 latus, secīgi valsts un pašvaldību finansējuma izraisītais efekts bijis 1,59. 2006. gadā šis efekts bijis 1,21.
 
Savukārt viena darba vieta kultūras sektorā 2005. gadā radījusi 1,62 darba vietas un 2006. gadā - 1,71 darba vietu valstī.
 
Ķīlis skaidroja, ka kopumā veikti divi pētījumi. Jau minētais SIA "Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija" un pētnieku Ķīļa, Edītes Everes, Mārtiņa Kazāka, Annas Seleckas veiktais "Kultūras ekonomiskās ietekmes Latvijā novērtējums" par 2005. un 2006. gadu un "Kultūras patēriņa apsekojums 2007".
 
Kultūras patēriņa apsekojumu pēc sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās reprezentatīvās aptaujas datiem veikuši Ķīlis, Selecka, Sandris Mauriņš un Maksims Kovaļenko.
 
Pētījumā secināts, ka kultūras patēriņu Latvijā salīdzinājumā ar 2005. gadu raksturo straujš kāpums, kas vidēji gadā bijis 4,2%, summējot visas iedzīvotāju aktivitātes. Tāpat secināts, ka sabiedrībai ir pozitīva, ar apmierinātību un kultūru saistīta gatavība maksāt par to. Cilvēki Latvijā kultūrai ir gatavi tērēt 12,9 latus mēnesī, bet Rīgā - 14,9 latus.
 
Salīdzinot datus par finansēm, ko iedzīvotāji gatavi tērēt kultūrai, saldumiem, apģērbam, alkohola iegādei, skaistumkopšanas salonu apmeklējumam, ceļojumiem uz ārvalstīm, azartspēlēm, grāmatu, DVD, video ierakstu un mūzikas ierakstu iegādei, kā arī kafejnīcu un bāru apmeklējumam, secināms, ka, piemēram, 10 latus 12% respondentu ir gatavi tērēt grāmatām, bet 8% - alkoholam.
 
Savukārt no 11 līdz 15 latiem grāmatām ir gatavi tērēt 21% respondentu, bet tikpat lielu summu alkohola iegādei gatavi atvēlēt 8% iedzīvotāju, akcentēja Ķīlis.
 
Pētījuma autori kā galvenās tendences akcentē to, ka 61% respondentu bijuši apmierināti ar pieejamajām iespējām apmeklēt kultūras pasākumus, informāciju par kultūras pasākumiem iedzīvotāji visbiežāk iegūst masu medijos - 48% televīzijā, bet 44% - laikrakstos, trīs ceturtās daļas iedzīvotāju gada laikā televīzijā noskatījušies vismaz vienu raidījumu par kultūru, kas arī apliecina televīzijas ietekmi.
 
Piecas izplatītākās ar kultūru saistītās nodarbes bijusi kāda raidījuma skatīšanās televīzijā, ko 2005. gadā darījuši 83%, bet 2007. gadā - 75% respondentu, attiecīgi 68% gan 2007. gadā, gan 2005. gadā pabeiguši lasīt kādu grāmatu, 67% 2007. gadā, bet 35% 2005. gadā apmeklējuši kādu koncertu, 61% šogad un 60% 2005. gadā apceļojuši Latviju, bet 53% šogad un 38% 2005. gadā iegādājušies mūzikas ierakstu.
 
Mākslas galerijas šogad apmeklējuši tikai 19% iedzīvotāju, 19% arī apmeklējuši operas vai baleta izrādi, 15% apmeklējuši interešu kluba sapulci, 15% devušies komandējumā uz citu valsti un tikpat daudz - 15% - iegādājušies dizaineru radītas preces, bet 12% - spēlējuši azartspēles ārpus mājas.
 
Pētījuma autori secinājuši, ka Latvijā ir samērā skaidri nodalīti kultūras patērētāju "tipi" - vispusīgi aktīvie, augstās kultūras patērētāji, ceļotāji un tradicionālisti. Ķīlis sacīja, ka šīs grupas ir samērā nošķirtas un savstarpēji nepārklājas.
 
 
Danute Tomsone LETA
Copyright © LETA