Rīga, 19. maijs, LETA. Fiziskas pārmaiņas Latvijas Akadēmisko bibliotēkā (LAB) līdz šī gada beigām neskars, šodien aģentūrai LETA sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta direktore Irina Arhipova.
Runājot par iespējām juridiskām pārmaiņām, Izglītības un zinātnes ministrija turpina uzsvērt, ka par LAB tālāko likteni jālemj, iesaistot dažādus speciālistus, un šis jautājums nav atrisināms dažu nedēļu laikā.
 
Tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka plānoto finansējuma samazinājumu kontekstā Akadēmiskās bibliotēkas darbību līdzšinējā gultnē nav iespējams turpināt un bibliotēkas darbības tālāka attīstīšana ir neiespējama, norādīja Arhipova, uzsverot, ka arī zinātnieki vakar notikušajā LAB konsultatīvās padomes sēdē apliecinājuši nepieciešamību pēc pārmaiņām. Tādēļ IZM ierosina veidot pagaidu bibliotēkas izdzīvošanas plānu, līdz tālāku lēmumu pieņemšanai.
 
Tikmēr IZM kategoriski noliedz iespēju, ka bibliotēkas fondi varētu tikt pārvietoti, un uzsver, ka bibliotēku optimizācija galvenokārt skars tās vadību. Vienlaikus aktuāls ir jautājums par Akadēmiskās bibliotēkas telpu izmantošanas efektivitāti Lielvārdes ielā, kuru apkurināšanai, kā atzīst gan IZM gan bibliotēkas vadība, naudas ziemā var nepietikt.
 
Tādēļ viens no konsultatīvajā padomē apspriestajiem bibliotēkas tālākās attīstības scenārijiem paredz, ka Lielvārdes ielas neizmantotajās telpās savus fondus varētu izvietot augstskolu bibliotēkas, piemēram, Latvijas Universitātes (LU) bibliotēka, līdzfinansējot ēkas uzturēšanu, kam gan nepieciešama LU piekrišana. Iespējams, šajā ēkā varētu tikt izvietoti arī Latvijas Medicīnas bibliotēkas fondi.
 
Apspriesta arī iecere Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) veidot virsstruktūru valsts nozīmes bibliotēku darba koordinēšanai, kura līdz ar to koordinētu Misiņa bibliotēkas darbu.
 
Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas vadība, kurai līdz rītdienai, 20. maijam, IZM jāiesniedz priekšlikumus par tās tālāko attīstību, ministriju rosinās bibliotēku saglabāt kā vienotu institūciju un neplānot LAB vai tās krājumu pārvietošanu līdz jaunās LNB ēkas nodošanai ekspluatācijā, bet jautājumus par Misiņa bibliotēkas un 1524. gadā dibinātās "Bibliotheca Rigensis" tālāko attīstību lemt sadarbībā ar Nacionālo bibliotēku, Latvijas Universitātes bibliotēku un citām institūcijām.
 
27. maijā arī paredzēta sanāksme par Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas turpmākās sadarbības iespējām ar Latvijas Nacionālo bibliotēku.
 
 
Katrīna Slišāne LETA
Copyright © LETA