Rīga, 14. maijs, LETA. Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas "Gaismas pils" celtniecība nepietiekamā finansējuma dēļ var ieilgt līdz 2013. gadam, 14. maijā sabiedrības par atklātību "Delna" organizētajā publiskajā diskusijā "Kāda būs "Gaismas pils" patiesā cena?" pieļāva valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" direktors Zigurds Magone.
Pēc Magones teiktā, "Gaismas pils" projektā līdz 2008. gadam iztērēts jau 26,061 miljons latu. 2003. gadā no privatizācijas līdzekļiem "Gaismas pils" projektam izlietoti 2,44 miljoni latu, 2004. gadā - 6,901 miljons latu un no Latvijas Bankas maksājumiem - 4,049 miljoni latu, 2005. gadā - 0,987 miljoni lati, 2006. gadā - 2,918 miljoni latu. 2007. gadā, kad LNB projektu sāka finansēt no valsts budžeta, tika piešķirti 9,605 miljoni latu, 2008. gadā - 6,97 miljoni latu, 2009. gadā - 26,488 miljoni latu.
 
Valdība ir apņēmusies 2010. gadā piešķirt 41,248 miljonus latus, 2011. gadā - 49,715 miljonus latu, un turpmākā plānā līdz projekta īstenošanai paredzēti vēl 23, 478 miljoni latu.
Kopumā paredzēts LNB projektam piešķirt 157,504 miljonus latu.
 
Magone atzina, ka tik lielas summas valdība, visticamāk, nepiešķirs, tāpēc "Gaismas pils" būvniecība ieilgs. Līdz šim tika solīts LNB jauno ēku uzcelt līdz 2012. gada 18. novembrim.
 
LNB ēkas aprīkojumam būs nepieciešami 20,174 miljoni latu, no šīs summas grāmatu plauktu iegādei paredzēts atvēlēt 3,37 miljonus latu, mēbelēm, aprīkojumam un iekārtām - 8,314 miljonus latu, informācijas un komunikācijas tehniskajām iekārtām - 8,491 miljonu latu.
 
Magone pastāstīja, ka ir divas reizes ticies ar finanšu ministru Einaru Repši (JL), kurš apsolījis, ka "Gaismas pils" būvniecība netiks apturēta.
 
Runājot par iespējām samazināt "Gaismas pils" būvizmaksas, Magone pastāstīja, ka šā gada pirmajā ceturksnī būvdarbu izmaksas esot samazinājušās par 280 000 latu. Izmaksu kritums par 5% ceturksnī, pēc Magones teiktā, esot nopietni satraucis būvniekus. Magone "neredz iespēju" revidēt līgumā norādīto materiālu vienību cenu, jo tas radīšot "kašķi ar būvniekiem, tiesvedību un pat atteikumu turpināt būvdarbus".
 
Savukārt "Delnas" padomes priekšsēdētāja Lolita Čigāne atzina, ka ""Delna" nevar būt LNB būvnieku godīguma garants".
 
"Delnas" projekta vadītāja Vineta Kleinberga savukārt norādīja uz vairākām problēmām, kas rada bažas par atklātumu un godīgumu "Gaismas pils" projekta realizācijā. Kleinberga pauda šaubas, vai 135,2 miljoni latu ir pilnā LNB jaunās ēkas cena, - kopā ar iekārtām un apkārtnes iekārtošanu izmaksas varētu pieaugt līdz 210,5 miljoniem latu.
 
Dažādas summas tiek minētas arī, stāstot, cik varētu izmaksāt "Gaismas pils" būvniecības apturēšana. "Jaunie trīs brāļi" saka - 6-8 miljonus latu, TV3 raidījumā "Nekā personīga" tika nosaukta cita summa - 26,5 miljoni latu, atzīmēja "Delnas" pārstāve.
 
Klāstot, ka "Gaismas pils" būvniecība nekādi nav apturama, pēc Kleinbergas domām, "sabiedrība tiek nostādīta ķīlnieka lomā", jo cilvēku "līgumi ar valsti" tiek lauzti un pārskatīti - cilvēki tiek masveidā sūtīti bezalgas atvaļinājumā.
 
"Delnu" arī mulsina LNB būvprojektā paredzētie "virsizdevumi" - 17,5% no būvdarbu tāmes - un necaurspīdīgie līgumi ar apakšuzņēmējiem, kuru summas, aizbildinoties ar komercnoslēpumu, netiek publiskotas.
 
"Delna" arī ir aicinājusi "Jaunos trīs brāļus" izvērtēt SIA "Nacionālā būvkompāniju apvienība" ietilpstošās SIA "Skonto būve" reputāciju, uz kuras pārkāpumiem Valsts kontrole ir norādījusi trijās revīzijās - par Ārlietu ministrijas ēkas rekonstrukciju, Iekšlietu ministrijas kompleksa un Dienvidu tilta celtniecību.
 
"Nacionālās būvkompāniju apvienības" valdes loceklis Māris Vidauskis savas uzstāšanās laikā apgalvoja, ka virsizdevumi ir mazāki - tikai 11,4 miljoni latu bez pievienotās vērtības nodokļa. 40 cilvēki tiek algoti bar būvlaukuma uzraudzību, 0,7% summas iztērēti divu tenderu sagatavošanai, no kuriem viens bija neveiksmīgs, 0,6% tiekot tērēti telefonsarunām, 2% tiekot nodoti Nacionālajā būvkompāniju apvienībā ietilpstošo "Re&Re", "RBSSKALS" un "Skonto būve" vadībai, kurai taču arī esot jāvada tik dārga projekta realizācija, skaidroja Vidauskis.
 
Šo līdzekļu sadalījums radīja izbrīnu pat kādam ekonomistam no Luksemburgas.
 
Diskusijā vairākkārt izskanēja viedoklis, ka "Gaismas pils" var kļūt par nacionālo lepnumu tikai tad, ja tās būvniecība neradīs šaubas par godīgumu un tēriņu caurspīdīgumu, pretējā gadījumā tā kļūs par pieminekli "trekno gadu" izšķērdībai. Šim viedoklim piekrita arī kultūras ministrs Ints Dālderis (TP).
 
 
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA