11. maijs, DIENA. Gribas, lai digitālo krājumu neuztver kā pieputējušu mācību grāmatu, saka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) vadītājs Andris Vilks. LNB projekts sāk otro attīstības posmu. "Par tehnoloģisko līmeni nav kauns runāt ne ar vienu kolēģi pasaulē. Tagad svarīgi strauji papildināt materiālu bāzi," atzīst A. Vilks.
Digitālās bibliotēkas projekts LNB "pa īstam iesākās", kā saka A. Vilks, ap 2006. gadu. Pērn, kolekcijai Periodika izejot tautās, LNB speciālisti ieteica iepazīšanos sākt ar spēli — ievadīt savu uzvārdu, paskatīties, ko pirms gadsimta par jūsu ģimeni rakstījusi prese. Meklētājs skenētajās avīžlapās nekļūdīgi spēj atrast konkrētus vārdus.
 
Ar faktu, ka krājuma tekstus iespējams skatīt ne tikai kā bildītes, bet kā dokumentu, kurā dators izšķir vārdus, bibliotēka lepojas joprojām. Bet tuvākajā nākotnē iespējas sola paplašināt. Vispirms apjomu, jo "digitālā bibliotēka nav tikai LNB projekts, esam ieinteresēti sadarboties ar katru atmiņas institūciju". Jau tagad ir lietotāji, kas aktīvi iesaistījušies projektā Zudusī Latvija — ļauj digitalizēt liecības par vairs neeksistējošām Latvijas vietām, reālijām. "Katram mājās taču ir kas uzmanības vērts," pārliecināts A. Vilks.
 
Nākotnes lietotājam tas nozīmēs — nav svarīgi, ka dokuments, kas izraisījis jūsu interesi, glabājas muzejā vai kaimiņa pieliekamajā. Kā jebkuru digitālā krājuma eksponātu to iespējams apskatīt internetā vai, ja uz to attiecas autortiesību ierobežojumi, iekšējā tīklā LNB. "Programma sastāv no daudziem projektiem — Periodika, Dziesmu svētki, Jāzeps Vītols, Zudusī Latvija utt. Piedalāmies Europeana projektā, Eiropas bibliotēku portālā. Tas nozīmē, ka mums ir ne tikai iespēja ievietot lielā starptautiskā tīklā lietas, kas saistītas ar Latviju, bet arī izzināt pasauli. Ja ņemat Mocartu, piemēram... Atradīsiet manuskriptus no dažādām krātuvēm, vēstules, filmas par viņu, operas, arhitektūru un dzīvesvietas, gleznas. Mācīties, pētīt, gatavoties ceļojumiem — tā ir fantastiska iespēja."
 
Lai pilnvērtīgi varētu strādāt ar dokumentiem, LNB iecerējusi paplašināt ne tikai krājuma vienību skaitu, bet arī meklēšanas iespējas. "Nav jau tik vienkārši. Ja paņemam divdesmito, trīsdesmito gadu tekstus, valoda, kāda šodien tiek lietota, atslēgas vārdi, ar kādiem dzīvojam, ne vienmēr ir tādi paši, kā agrāk. Atšķirības pastāv vietvārdos, personvārdos. Jāzeps Vītols, bet arī Josef Vitol, piemēram. Tāpēc nepieciešamas integrētas vārdnīcas, instrumentārijs. Paredzam, ka krājums integrēsies arī ar Latviešu valodas korpusu. Tad būtu iespējama valodas analīze. Tā pašlaik attīstās informāciju un valodu korpusi arī citās valstīs. Esam ieinteresēti attīstīt, kā angļi saka, googlelike meklēšanu. Lai meklēšana ir kā ceļojums."
 
Google saskartnes pievilcībai LNB gan jāpievieno arī nosacījums, ka ieskenētais digitāli glabāsies mūžīgi. Google jau nevienam nav solījusi, ka tās bibliotēka būs lasāma pēc 50 gadiem, LNB būs — uzsver A. Vilks. Lai digitālajai bibliotēkai netrūktu arī lasītāju, LNB plāno, piemēram, saskartni bērniem. "Ja ir interese par indiāņiem, kāpēc lai nepaskatītos vecas indiāņu fotogrāfijas? Protams, projektu turpināt varēsim tikai tad, ja to finansēs ERAF. Atlikt nevar, jo pašlaik Eiropas Komisijā digitālo bibliotēku attīstība tiek stimulēta, bet ar 2012. gadu būs citas prioritātes, un mēs vairs nekad nevarēsim ar šādiem projektiem pretendēt uz Eiropas finansējumu.
 

Zane Radzobe
DIENA
 
 
Raksts pārpublicēts no portāla www.diena.lv