2009. gada 15. aprīlis, Rīgas Latviešu biedrības namā

Godājamie konferences dalībnieki, dāmas un kungi!
 
Latvijas Bibliotekāru biedrības šīsdienas konferences pamattēma ir "Bibliotēkas bez robežām: virzība uz globālu saprašanos". Šāds uzstādījums atbilst laika garam. Globalizācijas process ietekmē itin visas cilvēka darbības jomas. Cita starpā, tas nosaka arī to, ka pieaug katras valsts un nācijas atbildība par savu bibliotēku un informācijas resursu atbilstību vispārējiem, visas pasaules civilizācijas mērķiem. Tāpēc pieaug  nepieciešamība uzturēt kārtībā savu informācijas telpu. Kā visas civilizācijas kopējās informācijas telpas sastāvdaļai tai jākļūst par brīvi pieejamu kopēju labumu.
 
Tāpēc bibliotēku saglabāšana un to darbības atbalsts ir valsts un pašvaldību pienākums ne tikai pret savu tautu, bet arī pret visu pasaules sabiedrību. Bibliotēkas, informācija, zināšanas ir katras nācijas un arī visas civilizācijas attīstības izšķirošs priekšnoteikums. Deklaratīvi to akceptē kā nacionālās valdības, tā starptautiskās institūcijas. Tomēr praktiskas pozitīvas, atbalstošas attieksmes panākšana attiecībā uz bibliotēku un informācijas nozares funkcionālajām un attīstības vajadzībām un šai attīstībai nepieciešamajiem resursiem, diemžēl, ir "mūžīgs kaujas lauks". Jādomā, tā tas ir ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Jo īpaši tagad – tik sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, globālās ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, kad dienaskārtībā ir finanšu līdzekļu drastiska taupīšana un ekonomiska to izlietošana.

Pēdējie gadi Latvijas bibliotēkām ir bijuši ļoti veiksmīgi. Sekmīgi pabeigta valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas ieviešanas fāze. Ievērojamas papildus iespējas bibliotēkām sniedza Geitsu fonda un Eiropas Savienības struktūrfondu piešķīrumi. Tas, ka valsts un arī Geitsu fonds, un Eiropas Savienības struktūrfondu institūcijas izšķīrās par liela mēroga investīcijām, nebija nejaušība. Latvijas bibliotēkas, darbojoties vēl tradicionālajā veidā, bija izveidojušas loģisku, profesionālu un kvalitatīvi funkcionējošu struktūru, kurā droši var balstīt un iesakņot arī jauno informācijas tehnoloģiju un elektroniskās informācijas masīvu.
 
Kā liecina statistikas dati, Latvijā darbojas vairāk kā 2000 bibliotēkas. To pakalpojumus izmanto 45% valsts iedzīvotāju. Bibliotēku apmeklējumus skaits nemitīgi pieaug – piemēram, 2008. gadā lasītāji apmeklējuši pašvaldību publiskās bibliotēkas gandrīz 8 miljonus reižu. Apmeklētāju skaits pašvaldību publiskajās bibliotēkās, salīdzinot ar 2003. gadu ir pieaudzis 1,2 reizes. Šie ir patiešām iepriecinoši skaitļi.
  
Tai pat laikā valsts un pašvaldību bibliotēku darbības nodrošināšanai tiek izmantoti tikai 0,8% no valsts pamatbudžeta izdevumiem, tajā skaitā - pašvaldību publisko bibliotēku uzturēšanai tiek izmantoti 0,9% no pašvaldību pamatbudžetu izdevumiem. Ievērojot lielo ar saviem pakalpojumiem aptverto iedzīvotāju skaitu (gandrīz pusi) un darbības sociālo ietekmi, var droši apgalvot, ka bibliotēkas arī līdz šim ir darbojušās ļoti ekonomiskā režīmā.
 
Jau pieņemtie valdības lēmumi par valsts un pašvaldību budžetu izdevumu samazināšanu ir skāruši arī valsts un pašvaldību finansētās bibliotēkas. Var prognozēt, ka pēc šiem samazinājumiem bibliotēku darbībai paredzēto finanšu līdzekļu apjoms varētu noslīdēt, un droši vien tā arī notiks, līdz 2005. – 2006. gada līmenim.
 
Saprotams ka tas būs nopietns, grūts pārbaudījums bibliotēkām, vēl jo vairāk apstākļos, kad tās piedzīvo līdz šim nebijušu pakalpojumu un informācijas resursu izmantošanas palielinājumu. Bibliotēkas, no vienas puses, sāpīgi izjūt ekonomiskās krīzes negatīvo ietekmi, no otras, – tās aktīvi iesaistās un līdzdarbojas krīzes sociālo seku mazināšanā. Starp bibliotēku apmeklētājiem ievērojami pieaudzis to cilvēku skaits, kuri zaudējuši darbu un meklē informāciju un zināšanas, lai izkļūtu no šīs dramatiskās situācijas. Daudzviet bibliotēkas ir kļuvušas par patvēruma vietu sociāli neaizsargātām iedzīvotāju grupām – pensionāriem, maznodrošinātajiem, bērniem.
 
Bibliotēkas sniedz un arī turpmāk var sniegt ļoti nozīmīgu atbalstu valstij un tās iedzīvotājiem. Tās palīdz pārvarēt bezcerību un paver ceļu jaunām iespējām.
 
Tāpēc ir svarīgi, izmantojot iestrādes, iekšējās rezerves, pašaizliedzīgi strādājot:
  • cik vien iespējams, saglabāt esošo bibliotēku tīklu, kas vienmērīgi noklāj visu valsts teritoriju, tā, lai katrā pagastā, mazpilsētā, lielākā pilsētā, novadā bibliotēku pakalpojumi būtu pieejami un sasniedzami visiem šo teritoriju iedzīvotājiem;
     
  • turpināt nostiprināt Bibliotēku likumā noteikto bibliotēku sadarbības struktūru;
      
  • tālāk attīstīt bibliotēku sadarbību grāmatu un citu informācijas resursu savstarpējā izmantošanā, plašāk izmantot Autortiesību likumā noteiktās tiesības bibliotēku lasītājiem, kuriem ir autorizēta pieeja attiecīgās bibliotēkas telpās īpaši ierīkotiem datoriem, pašizglītības vai pētnieciskām vajadzībām izmantot no citām bibliotēkām saņemtus elektroniski reproducētus darbus vai to kopijas; 
      
  • turpināt Bibliotēku likumā paredzēto bibliotēku akreditāciju, kas palīdz optimizēt bibliotēku nodrošinājuma, darbības un pakalpojumu kvalitāti atbilstoši visas bibliotēku sistēmas sadarbības interesēm;
      
  • turpināt Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvniecības projekta īstenošanu. Šis projekts, kā jūs to labi zināt, ir unikāls: tajā apvienotas divas vienlīdz būtiskas sastāvdaļas – jauna, mūsdienīgi aprīkota bibliotēkas ēka Daugavas krastā Rīgā un plašs, ar jaunākajām informācijas tehnoloģijām nodrošināts, profesionāli funkcionējošs publisko bibliotēku tīkls, kas vienmērīgi noklāj visu Latvijas teritoriju;
     
  • turpināt Latvijas Digitālās bibliotēkas un valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas attīstības pasākumus. 

Saspringtajā sociāli ekonomiskajā situācijā tiek izteikti dažādi ekonomēšanas priekšlikumi. Starp tiem ir arī tādi, kuri jāvērtē kritiski. Tā, neviennozīmīgi vērtējams aicinājums apvienot muzejus, jo muzeji ir muzeji bez atšķirības. Nezinu arī, kā varēsim paklausīt ierosinājumam apvienot teātrus, jo teātri ir teātri bez atšķirības.
  
Nedrīkst arī pārsteigties, sekojot priekšlikumam apvienot skolu un publiskās bibliotēkas, jo bibliotēkas ir bibliotēkas bez atšķirības. Es labi saprotu, ka katrā nozarē ir savas iekšējās likumības, kuras ir jārespektē arī krīzes apstākļos, lai, krīzei beidzoties, mums nebūtu jāiegulda ļoti lieli līdzekļi krīzes laika deformāciju novēršanai. 
  
Nepietiekamu finanšu resursu apstākļos pašvaldības meklē iespējas, kā efektīvāk un ekonomiskāk izmantot esošo infrastruktūru. Nākotnē varētu pastiprināties dažādu pašvaldības institūciju integrācijas procesi, īpaši tas attiecas uz iestādēm, kas sniedz radniecīgus izglītības, kultūras, dažādu interešu attīstības pakalpojumus.
  
Viens tāds integrācijas piemērs ir pašvaldības publiskās bibliotēkas un vietējās skolas bibliotēkas darbība vienā ēkā.
  
Pozitīvi vērtējams variants, kad pašvaldības publiskā bibliotēka izvietota skolas ēkā, bet tā pilnībā ir saglabājusi savu patstāvību, statusu, funkcijas, tās darbību neierobežo izglītības iestādē noteiktā iekšējā kārtība, proti - bibliotēkas apmeklētāji netraucēti var to apmeklēt, izmantot tās krājumu un pakalpojumus, neizjūtot nekādus ierobežojumus, ko var radīt izglītības iestādes klātbūtne. Ekonomiskums un efektivitāte tiek sasniegta, maksimāli koordinējot abu bibliotēku darbību krājumu veidošanā un citos profesionālās darbības jautājumos. Man tādas integrētas bibliotēkas labs piemērs šķiet Valmieras bibliotēka, kurā apvienotas pilsētas bibliotēkas un augstskolas bibliotēkas funkcijas.
  
Godātie klātesošie!
  
Lai cik arī sarežģīti nebūtu šābrīža ekonomiskie apstākļi, lai cik nepatīkamus lēmumus diendienā nenāktos pieņemt kā jums, tā diemžēl arī man, mēs nedrīkstam, mums nav tiesību nokārt degunu un vainot citam citu. Neviena krīze nav fatāla, visas tās kādreiz beidzas. Katrai cilvēka darbības nozarei, arī kultūras nozarei, ir gadu gaitā rūpīgi veidotas un attīstītas struktūras, katrai ir savas iekšējās darbības likumības vai sava īpašā teorija un prakse. Strādāsim tā, lai strīdos un nepārdomātā rīcībā neizpostītu to paliekošo un nācijas pastāvēšanai vitāli nepieciešamo, kas mums jau ir. Tad nekāda nepārvarama vara mūs nesalauzīs.
 
Paldies par uzmanību!