Rīga, 15. apr., LETA. Šogad Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un pašvaldību bibliotēkās vērojams tik liels apmeklētāju pieplūdums, ka rodas bažas, vai bibliotēkām pietiks kapacitātes visu interesentu apkalpošanai, šodien Latvijas Bibliotekāru biedrības 13. konferencē teica LNB Bibliotēku attīstības institūta direktore Anna Mauliņa.
Šogad lasītāju skaits pašvaldību bibliotēkās palielinājies par 30%, bet interneta lietotāju - par 100%. LNB lasītāju skaits palielinājies par 82%, savukārt interneta lietotāju - par 270%.
 
Pēc Mauliņas stāstītā, bibliotēku apmeklē daudz bezdarbnieku, skolēnu un pensionāru, kuri krīzes apstākļos labprāt pavada lielu daļu dienas bibliotēku draudzīgajā un intelektuālajā vidē. Uz bibliotēkām nāk arī liels skaits vīriešu, kuri zaudējuši darbu un tagad internetā meklē brīvas vakances. Savukārt skolēni nākot uz bibliotēku, jo citur viņiem vienkārši nav kur iet - skolās pulciņi likvidēti, skolu bibliotēkām saīsināts darba laiks. Turklāt daudzi cilvēki vairs nevar atļauties pirkt grāmatas un pasūtīt presi.
 
Mauliņa atzina, ka jauna parādība esot bērni-analfabēti, kuri apgalvojot, ka "lasīt nemāk, bet spaidīt pogas datorā prot".
 
Pēc Mauliņas teiktā, bibliotēkās ir mainījies arī literatūras pieprasījums: cilvēki arvien vairāk pieprasa medicīnas un juridisko literatūru, jo krīzes apstākļos viņi mēģina "paši sevi ārstēt un paši sevi aizstāvēt".
 
Bibliotekāri ir satraukti arī par "datoratkarības ligu", kura vērojama arī bibliotēkās.
 
"Treknajos gados" Latvijā ir uzceltas vai renovētas 195 bibliotēkas, 26 bibliotēku telpas ir paplašinātas, bet vēl septiņu bibliotēku celtniecība tiek plānota.
 
Par vienu no būtiskākajām problēmām bibliotēku darbā Mauliņa nosauca grāmatu sadārdzināšanos PVN likmes četrkāršošanas dēļ, kas esot "ar kaunu jāatceļ".
 
Bibliotekāri ir norūpējušies arī par licencēto datu bāzu augsto cenu.
 
Šogad bezmaksas interneta nodrošināšanai pašvaldību bibliotēkās piešķirti 403 790 latu - uz pusi mazāk nekā pērn. Pašvaldībās esot atsākušās diskusijas par maksas interneta ieviešanu bibliotēkās, kam gatavi pretoties bibliotekāri.
 
Pagaidām nav rasts risinājums iecerētajai skolu bibliotēku un pašvaldību bibliotēku apvienošanai, jo serveri nespējot nodrošināt katalogu apvienošanu. Skolu bibliotēkās neesot pieejamas arī daudzas datubāzes, kas noderētu mācību procesā.
 
Bibliotēku uzturēšanai patlaban tiek tērēti 0,8% valsts budžeta un 0,9% pašvaldību budžeta.
 
Uzrunājot konferences dalībniekus, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka krīzes laikos bibliotēkām jākļūst ne tikai par informācijas, bet arī par cerību centriem.
 
 
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA