Latvijas valsts prezidents Valdis Zatlers valsts vizītes laikā Igaunijā 8. aprīlī Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā atklās Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Republikas vēstniecības Igaunijā sagatavoto izstādi "Latvijas vēsture karikatūrās". Latvijas valsts prezidents Igaunijas Nacionālajai bibliotēkai dāvinās igauņu autoru Lennarta Meri, Jāna Krosa, Matsa Trāta, Ilmara Lābana izdotās grāmatas latviešu valodā un iepazīsies ar Igaunijas Nacionālās bibliotēkas krājumiem.
Izstādes atklāšanā, uz kuru aicināti ievērojami Igaunijas valsts, valdības, ministriju, politiskie un sabiedriskie darbinieki, ārvalstu vēstnieki, diplomāti, kultūras un preses pārstāvji, piedalīsies arī valsts prezidenta dzīvesbiedre Lilita Zatlere, Igaunijas kultūras ministre Laine Jenesa (Laine Jänes), Latvijas kultūras ministrs Ints Dālderis, Igaunijas vēstnieks Latvijā Jāks Jeerīts (Jaak Jõerüüt), Latvijas vēstnieks Igaunijā Kārlis Eihenbaums, Igaunijas Nacionālās bibliotēkas direktore Janne Anderso (Janne Andersoo), Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.
 
"Latvijas vēsture karikatūrās" autori paskatās uz savas valsts vēsturi no neierasta un nedaudz ironiska skatu punkta, jo tikai tā tauta ir stipra un vitāla, kas spēj pati par sevi pasmaidīt. Izstāde piedāvā 38 latviešu mākslinieku politisku notikumu redzējumu, sākot no Latvijas valsts izveides 1918. gadā līdz mūsdienām 105 karikatūrās. Izstādē ir arī karikatūras, kas attēlo arī valsts prezidentu.
 
Karikatūra vienmēr ir bijusi sava laika kultūrvēsturiska refleksija un reizē arī ietekmīga sabiedriskās apziņas veidotāja un ietekmētāja. Jo īpaši nozīmīgu vēsturisku notikumu krustcelēs, kā tas vērojams Latvijā.
 
20. gadsimta sākumā latviešu karikatūras spēku un ietekmi sabiedrībā noteica ievērojamu mākslinieku - Jāņa Roberta Tillberga, Riharda Zariņa, Alberta Kronenberga, Indriķa Zeberiņa, Romana Sutas, Sigismunda Vidberga pievēršanās satīriskā zīmējuma mākslas žanram. Pirmskara Latvijā iznāca vairāk nekā 50 dažādi humoristiski satīriskie laikraksti un žurnāli, vairāki desmiti šādas ievirzes kalendāri un gadagrāmatas.
 
1940. gadā, pēc Latvijas nonākšanas padomju okupācijā, tika pārtraukta arī visu Latvijas brīvvalsts laika laikrakstu un žurnālu izdošana. Taču tas neatturēja māksliniekus radīt pastāvošo iekārtu pat izsmejošas karikatūrās.
 
Pēc kara latviešu māksliniekiem nācās piemēroties Latvijā pastāvošajai padomju ideoloģijai, kas pieļāva publicēt satīriskus zīmējumus tikai par dažādām sadzīves negācijām, kā arī kritizēt un apsmiet Rietumu pasaules buržuāziskās sabiedrības netikumus. Būtiskas izmaiņas latviešu padomju laika karikatūrā iezīmējās līdz ar žurnāla "Dadzis" iznākšanu (1957-1995). Tajā zemtekstos un simbolos mākslinieki iemācījās atainot to realitāti, par kuru nedrīkstēja skaļi runāt un diskutēt.
 
Aktīvs laiks karikatūristiem aizsākās līdz ar latviešu tautas Trešo atmodu, kad māksliniekiem beidzot bija iespēja tieši un bez zemtekstiem izteikt savu radošo domu. Tad arī klajā nāca karikatūrista Agra Liepiņa veidotais izdevums "Latviešu politiskā karikatūra ‘90 - 93".
 
Šodien izteiksmīgas un kritiski asas karikatūras par Latvijas ārpolitiskajiem un iekšpolitiskajiem notikumiem rada tādi mākslinieki kā Gatis Šļūka, Ludmila Bulikina, Tamāra Sergijenko, Māris Bišofs.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Latvijas vēstniecība Igaunijā
Tālr.: + 372 6277852