Dānijas Karaliskajā bibliotēkā notikušajā Eiropas nacionālo bibliotēku konferences (Conference of European National Librarians, CENL) sanāksmē gandrīz vienbalsīgi tika nobalsots par atbalstu bibliotēku datu atvērtai licencēšanai.

CENL pārstāv Eiropas nacionālās bibliotēkas un ir atbildīga par milzīgām publikāciju kolekcijām, kurās ietvertas Eiropas uzkrātās zināšanas.

Praktiski šis lēmums nozīmē to, ka dati, kas apraksta miljoniem grāmatu un tekstu, kas jebkad publicēti Eiropā – nosaukums, autors, datējums, izdevējs, izdošanas vieta u.tml., un kas eksistē milzīgajos Eiropas bibliotēku katalogos – kļūs aizvien vairāk pieejami ikvienam interesentam brīvai izmantošanai.

Tas nozīmē, ka Wikipedia varēs izmantot metadatus, saistot tos ar visu veidu rakstiem; tas nozīmē, ka aplikāciju izstrādātāji varēs tos iegult jaunos mobilajos rīkos, kas paredzēti tūrismam vai mācīšanas nolūkiem. Svarīgi, ka informācijas zinātniekiem tas nozīmē, ka bezgalīgi daudz uzticamu datu būs pieejami atvērto saistīto datu attīstībai, veidojot saistības starp informācijas elementiem, ko nebija iespējams realizēt agrāk. Potenciālu veidot jaunas saistības starp Eiropas lielāko bibliotēku datiem Stefans Gradmans (Stefan Gradmann), semantiskā tīmekļa tehnoloģiju eksperts, Humboldta Universitātes (Berlīne) Bibliotēku un informācijas zinātnes profesors, sauc par "zināšanu radīšanas dzinēju".

Pirmais rezultāts no atvērto licenču vienošanās ir, ka Europeana.eu, Eiropas Digitālajai bibliotēkai, muzejam un arhīvam ar CENL starpniecību piegādātie nacionālo bibliotēku metadati saturēs Creative Commons norādi, ka dati ir sabiedrības īpašums (Universal Public Domain), jeb CC0 licenci. Šie metadati attiecas uz miljoniem digitalizētu tekstu un attēlu, kas iekļaujas Europeana no dažādām iniciatīvām, tostarp no Google grāmatu masu digitalizēšanas pasākumiem Nīderlandes un Austrijas nacionālajās bibliotēkās.

Bruno Racine, jaunais CENL vadītājs un Francijas Nacionālās bibliotēkas direktors, un Dr. Elizabete Niggemane (Elisabeth Niggemann), agrākā CENL vadītāja un Vācijas Nacionālās bibliotēkas direktore, apsveica CENL izrādīto iniciatīvu. Dr. Niggemane teica, "Nodrošinot datus ar atvērtu licenci, tiek panākts svarīgs rezultāts – kultūras institūcijas, tādas, kā mūsu nacionālās bibliotēkas, tiek noliktas digitālo aplikāciju inovāciju sirdī. Tikai šādā veidā sabiedrība var iegūt pilnu sociālu un ekonomisku labumu no datiem, kurus mēs esam veidojuši, lai aprakstītu Eiropas izdevējdarbības produkciju par vairāk kā 500 pagājušajiem gadiem. Vislabākā analoģija ir ūdens pudelēs un ūdens, kā tāds. Labāk, kā pildīt datus pudelēs un marķēt, ir piedāvāt datus no krāna, tā, lai ikvienam ir brīva un atvērta pieeja, un tos var izmantot jebkuram mērķim."

Tas saskan ar Eiropas komisāres Digitālajos jautājumos Nīlijas Kroes (Neelie Kroes) vārdiem, kura savā Atvērtās Eiropas samita runā teica, "Es esmu pārliecināta, ka publisko datu atkārtotas izmantošanas potenciāls ir nozīmīgs un neizmantots. Šie dati ir resurss, jauns un vērtīgs izejmateriāls... Ar to domājot, ka tā varētu būt investīcija, kura atmaksātos ar ieguvumiem mums visiem."

Tāpat, kā izpaužas bibliotēku stratēģiskā līderība kultūras mantojuma un informācijas sektoros, bibliotēku ieguvums no atvērtiem datiem arī ir dubultīgs. Pirmkārt, tā kā to dati nokļūst tiešsaistē, tie atved lietotājus atpakaļ pie datu avota, vairojot gan tiešsaistes, gan bibliotēkas apmeklējumu. Otrkārt, bibliotēku dati, kontaktējoties ar papildu datu avotiem, tiks bagātināti, un būs pieejami atkārtotai izmantošanai, lai papildinātu pašu bibliotēku pakalpojumus lietotājiem.

Ziņu sagatavoja:
Conference of European National Librarians

Tagi: CENL, Atvērto datu licencēšana