Valmieras rajonā šogad darbojas 27 pašvaldību publiskās bibliotēkas – Valmieras bibliotēka kā rajona galvenā bibliotēka, divas pilsētu bibliotēkas Rūjienā un Mazsalacā, kā arī 24 pagastu bibliotēkas.
Lai pilnveidotu bibliotēkas darbu, pērn reorganizēta Brenguļu pagasta bibliotēka – tagad pagastā ir viena bibliotēka un tā darbojas jaunuzceltajā sporta un kultūras centrā "Kaimiņi".
 
Aizvadītais gads Valmieras rajona bibliotēkām bijis veiksmīgs. Pagājušajā gadā īstenots projekts "Publisko interneta pieejas punktu attīstība Valmieras rajonā", kura ietvaros Bērzaines, Burtnieku, Dikļu un Kauguru 1., Lodes, Naukšēnu, Rencēnu 1.,2., Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Burtnieku novada Vecates pagasta, Valmieras pagasta un Zilākalna pagasta bibliotēkās tika veikts kosmētiskais remonts, iegādātas jaunas mēbeles, kā arī iegādāta un uzstādīta datortehnika. Vasarā jaunās telpās darbu uzsāka Ipiķu pagasta bibliotēka.
 
Valmieras bibliotēkas direktores vietniece Vita Ziediņa pastāstīja, ka kopumā Valmieras rajona bibliotēkās pērn lietotāju skaits samazinājies, taču par vairāk nekā 82 000 pieaudzis kopējais apmeklējumu skaits. Pērn par aptuveni 258 000 palielinājies arī izsniegumu skaits, jo jaunajos ekonomiskajos apstākļos iedzīvotāji arvien mazāk iegādājas grāmatas, abonē vai pērk periodiskos izdevumus. "Bibliotēka ir vieta, kur iespējama bezmaksas pieeja plašam grāmatu un preses izdevumu klāstam, kā arī datortehnikai un internetam. Apkopotā informācija liecina, ka bibliotēkas pakalpojumus visaktīvāk izmanto Sēļu pagasta iedzīvotāji – 59% no iedzīvotājiem apmeklējuši bibliotēku, kā arī Mazsalacas un Ipiķu pagasta iedzīvotāji," informē Vita Ziediņa.
 
Rajona bibliotēku darbinieki pagājušajā gadā strādājuši pie pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanas. Mazsalacas bibliotēka lasītājiem, kuriem veselības stāvokļa dēļ ir grūtības apmeklēt bibliotēku, pilsētas robežās piedāvā un nodrošina iespēju saņemt grāmatas mājās, līdzīgu iespēju piedāvā arī Vilpulkas pagasta bibliotēka. Savukārt Rūjienas bibliotēkā regulāri norisinās konsultācijas un lasītāju apmācības par datu bāzu un elektronisko katalogu lietošanu, arī Bērzaines bibliotēka piedāvā datorapmācības darbā ar internetu un dažādām datorprogrammām. Burtnieku pagasta bibliotēka, kas atrodas vienā ēkā ar kultūras centru, ir atvērta pirms pasākumiem un pašdarbības kolektīvu mēģinājumiem. Vairākās bibliotēkās – Dikļu pagasta, Matīšu pagasta, Vecates pagasta un citviet, norisinājusies lietotāju anketēšana par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām, Jeru pagasta bibliotēkai izveidota speciāla uzbrauktuve cilvēkiem ratiņkrēslā. Lodes pagasta bibliotēkā izveidojusies neformāla bibliotēkas draugu kopa, kurā iesaistītās ģimenes veido teatrālus uzvedumus. Savukārt Ramatas pagasta bibliotēkai izdevies īstenot sapni par izbraukumu ar grāmatām un periodiskajiem izdevumiem uz otru Ramatas pagasta ciemu – Vērsis. Sēļu pagasta bibliotēka lepojas ar to, ka nekad nav sniegusi maksas pakalpojumus, pat "uzsaucot" kafijas tasi lasītājiem, kuri ilgāku laiku uzturas bibliotēkā.
 
Galvenie Valmieras rajona bibliotēku krājumu papildināšanas veidi 2008. gadā bijuši pašvaldību piešķirtie līdzekļi, dāvinājumi no privātpersonām un iestādēm – Eiropas Komisijas, V/A "Tēvijas sargs", kā arī LNB Bibliotēku Attīstības institūta. Kopējais pašvaldību finansējums krājumu papildināšanai pērn pārsniedza Ls 35 480,-. Tāpat nozīmīgs krājumu papildināšanas avots ir Valsts Kultūrkapitāla fonda kultūras programma "Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām bibliotēkām" – pagājušajā gadā šajā programmā atbalstu guva 13 bibliotēkas, papildinot krājumu vairāk nekā 4000 latu apjomā. Valsts Kultūrkapitāla fonda Lasīšanas veicināšanas programmā "Bērnu žūrija" atbalstu saņēmuši 15 rajona bibliotēku projekti. Pērn 16 rajona bibliotēkas papildinājušas savus krājumus ar Lauku bibliotēku atbalsta biedrības dāvinājumiem par kopējo summu Ls 2005,-.
 
Vita Ziediņa informē, ka 2008. gadā bibliotēkas aktīvi sagatavojušas un iesaistījušās dažādos projektos. Sēļu pagasta bibliotekāre sagatavojusi projektus par starptautisko arheologu nometni "Dzīve Senburtnieka krastos", radošajām darbnīcām "Akmens laikmeta podu gatavošana, apdedzināšana, ēdiena pagatavošana", kā arī radošajām darbnīcām Rundāles pilī "Princeses un prinči", organizēts arī zīmējumu konkurss "Mans zieds", kas tika veltīts Latvijas bērnu namos dzīvojošiem bērniem. Par projektā piesaistītiem līdzekļiem norisinājusies arī Pantenes avotiņa akas restaurācija. Savukārt Ķoņu pagasta bibliotēka guva atbalstu Vidzemes plānošanas reģiona projektu konkursā iesniegtajam pieteikumam "Latvijas nodarbes laukos", kura ietvaros organizētas sarunas ar bērniem un vecākiem par latvisko svētku svinēšanu, masku gatavošanu, sveču liešanu, seno mūzikas instrumentu izgatavošanu un citiem tematiem. Ipiķu pagasta bibliotekāre pagājušā gada pavasarī īstenoja mūžizglītības programmas "Grundtvig" projektu, piedaloties pieredzes apmaiņas darbā Stokholmas bibliotēkās.
 
Iespēju robežās bibliotēkas regulāri cenšas pārskatīt un atjaunot bērnu un jauniešu literatūras krājumu, pievēršot uzmanību pirmsskolas vecuma bērniem domātai literatūra – iegādātas bilžu grāmatas, grāmatas ar pārsteigumiem, kā arī uzziņu literatūra skolu jaunatnei. Šogad finansējuma samazinājuma dēļ iecerēts veidot ceļojošo jauno bērnu grāmatu kolekciju, kas dotu iespēju katrā rajona bibliotēkā iepazīstināt bērnus un jauniešus ar jaunumiem literatūrā.
 
Vita Ziediņa piebilst, ka nozīmīga loma bibliotēkas resursu popularizēšanā ir izstādēm. Pērn rajona bibliotēkas noorganizējušas 889 izstādes, visbiežāk – literatūras izstādes, kā arī 321 tematisko pasākumu. Lielākie pasākumi 2008. gadā bija Grāmatu svētki, Dzejas diena, Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļai veltītie pasākumi un A.Pumpura eposam "Lāčplēsis" un Z.Liepiņa rokoperai "Lāčplēsis. Atgriešanās." veltīta starptautiska zinātniska konference.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Līga Tarbuna
Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste