Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram,
Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem
Latvijas Republikas Ministru prezidentam Ivaram Godmanim
LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai
 
 
 
Atklāta vēstule par Kultūras ministrijas saglabāšanu
 
Aicinām nepieļaut Ministru prezidenta virzīto Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas apvienošanu, jo mēs esam pārliecināti, ka šis lēmums ilgtermiņā radīs nopietnu kaitējumu ne tikai kultūras, bet arī izglītības nozarei.
 
 Kultūras nozare, par kuru atbild Kultūras ministrija, salīdzinot ar citām jomām ir vissazarotākā. Kultūras ministrijas pārziņā ir četrpadsmit apakšnozares -  kultūras pieminekļi, arhīvi, muzeji, bibliotēkas, arhitektūra, tautas māksla, teātris, mūzika, vizuālā māksla, grāmatniecība, literatūra, filmas, kultūrizglītība un autortiesības. Šo nozaru sakars ar izglītību nav lielāks, kā jebkurai citai jomai – lauksaimniecībai, ekonomikai, aizsardzībai vai veselībai.
 
Kultūras un izglītības nozares ir pārāk atšķirīgas, specifiskas un nesaderīgas, lai tās automātiski apvienotu. No līdzšinējās sadarbības viedokļa Kultūras ministriju drīzāk varētu pievienot Ārlietu ministrijai, jo daudzi Latvijas reprezentācijas pasākumi ir veidoti kā Kultūras un Ārlietu ministrijas sadarbības projekti. Operas, teātru izrādes ārvalstīs, izstādes un koru koncerti – tas ir reālas sadarbības rezultāts.
 
Mēs gribam dzirdēt pamatotus argumentus, kā šī reforma var labvēlīgi ietekmēt kultūras un izglītības jomu attīstību ilgtermiņā. Izglītības sistēma Latvijā gadiem cīnās ar ļoti smagām problēmām, bet Izglītības ministrija nekad nav izcēlusies nedz ar mūsdienīgu izglītības politiku, nedz konstruktīvu un mērķtiecīgu darbību. Ministriju apvienošana draud ar monstrozas, grūti pārvaldāmas sistēmas izveidi, kas jau vienreiz ir pierādījusi savu neefektivitāti. 1993. gadā Kultūras un Izglītības ministrijas tika apvienotas, taču jau pēc gada tās uzsāka darbu kā atsevišķas valsts institūcijas. Pamatojums - darbības neefektivitāte. Kas ir mainījies? Vai šodien ministrs, kura pārziņā ir tik sarežģīta un problemātiska nozare kā izglītība, spēs veltīt līdzvērtīgu uzmanību arī daudzajām kultūras nozarēm? Ko funkcionāli uzlabos tik lielas sistēmiskas izmaiņas? Vai izdosies vecai miesai pieaudzēt vēl vienu locekli? Vai tiešām nepieciešams otrreiz uzkāpt uz tā paša grābekļa?
 
Pirms lemt par abu ministriju apvienošanu, lūdzam ar skaitļiem un faktiem pamatot to, kāds kultūras nozarei, valsts pārvaldei un valstij ilgtermiņā būs ieguvums no šādas apvienošanas ne tikai materiālā, bet arī vērtību izteiksmē. Vai ir veikts kaut viens reālajā situācijā balstīts pētījums un konsultācijas ar ministrijām un nozares speciālistiem, t.sk. nevalstiskajām organizācijām un individuāliem māksliniekiem, kas pamato šādas apvienošanas efektivitāti? Vai līdzekļi, kurus prasīs apvienošana, nebūs lielāki par šķietamajiem ietaupījumiem? Lūdzam arī pierādīt, kādā veidā tiks nodrošināts tas, ka kultūras finansējums, ieplūstot Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā, nepazudīs dažādu problemātiskās izglītības caurumu lāpīšanai.

Mūs īpaši uztrauc priekšlikums Valsts Kultūrkapitāla fondu pievienot Izglītības inovācijas fonda birojam. Tas novedīs pie situācijas, ka arī tie pārpalikušie 4,6 miljoni, kas šogad paredzēti VKKF projektu atbalstam, pazudīs kopējā katlā. Mēs jau esam publiski pauduši vēlmi pārtraukt VKKF atkarību no pēkšņiem politiskiem lēmumiem un pieprasījuši pēc iespējas ātrāk atjaunot regulāru VKKF budžeta finansējumu no "iezīmētiem" nodokļiem, kā tas bija fonda pastāvēšanas pirmajos gados. Atsaucoties uz šo 535 kultūras darbinieku parakstīto atklāto vēstuli, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir nobalsojusi par atbalstu VKKF statusa maiņas uzsākšanai jau šogad. Šis lēmums ir pretrunā ar I.Godmaņa priekšlikumu par fondu apvienošanu, tādēļ loģisks ir jautājums - vai valsts pārvaldes institūcijas vispār saskaņo savu darbību un lēmumus?
 
Mēs negribam, lai kultūrai nepamatoti tiktu atvēlēta pabērna loma un esam satraukti par kultūras vietu politiķu vērtību sistēmā. Lūdzam atbildēt uz mūsu jautājumiem un pārdomāti izvērtēt sekas, kādas rastos, apvienojot Kultūras ministriju ar Izglītības zinātnes ministriju.