Lielākā daļa Eiropas valstu īsteno pareizu politiku lasītprasmes mācīšanā, taču tikai dažās skolās pedagogiem un skolēniem ir nodrošināta lasīšanas speciālistu palīdzība. Turklāt lasīšanas veicināšanā vairāk būtu jāstrādā ar riska grupām, atklāj Eurydice pētījums "Lasītprasmes mācīšana Eiropā - konteksts, rīcībpolitika un prakse".

Eurydice pētījumā, apskatot 31 valsts pieredzi, secināts, ka piektā daļa piecpadsmitgadnieku un daudzi pieaugušie Eiropā ir neprasmīgi lasītāji. Neskatoties uz to, ka vairumā valstu rakstpratības pilnveides politika ir progresējusi, bieži uzmanība netiek veltīta lielāka riska grupām, piemēram, zēniem, bērniem no ģimenēm, kas dzīvo nelabvēlīgos apstākļos, un imigrantu bērniem. Turklāt tikai astoņas valstis (Dānija, Somija, Islande, Īrija, Malta, Norvēģija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste) savās skolās pedagogiem un skolēniem nodrošina lasīšanas speciālistu palīdzību.


Pētījumā secināts, ka pēdējos gados valstis ir veltījušas ievērojamas pūles, lai pilnveidotu lasītprasmes mācīšanas vadlīnijas un veicinātu labākās pedagoģiskās prakses piemēru izplatību. Skolas arvien vairāk lasīšanas mācīšanai sāk izmantot daudzveidīgus materiālus, piemēram, žurnālus, komiksus un tīmekļa vietnes. Lasītprasmi apgūst arī citu mācību priekšmetu stundu laikā. Taču neviena no atsevišķām rīcībpolitikas pieejām negarantē panākumus visos gadījumos. Lai uzlabotu lasītā teksta izpratni, pētnieki īpaši iesaka kombinēt vairākas stratēģijas, piemēram, mācīšanās un diskusijas ar vienaudžiem, kas var sekmēt lasītā teksta izpratni. Tomēr kopumā valstīs ir izveidotas labas izglītības satura vadlīnijas, un uzmanība vairāk būtu jāpievērš šo vadlīniju īstenotājiem - skolotājiem.


Lasīšanas grūtības var efektīvi risināt, ja problēmas identificē un novērš pēc iespējas agrāk, ja mācību materiāli ir atbilstoši pielāgoti specifiskām vajadzībām un ja skolotājiem ir nodrošināta attiecīga profesionālā pilnveide. Īpašu efektu iespējams panākt ar intensīvu un mērķtiecīgu skolotāja darbu ar atsevišķiem skolēniem vai mazām skolēnu grupām.


"Tāpat kā vairumā Eiropas valstu Latvijā vispārējā obligātajā izglītībā nav īpašu "lasīšanas" skolotāju vai speciālistu, jo šis uzdevums ietilpst dzimtās valodas skolotāju un sākumskolas pedagogu pienākumos. Pedagoģisko studiju laikā topošie skolotāji tiek gatavoti diagnosticēt nepietiekamu lasītprasmi un plānot skolēna turpmāko virzību sasniegumu uzlabošanai. Tomēr pamatskolas audzēkņu vidū var vērot nepietiekami daudzveidīgas lasīšanas prasmes. Tas varētu būt saistīts ar pārmaiņu posmu izglītības saturā, kurā varētu vēlēties daudzveidīgāku, mūsdienīgāku pieeju lasīšanas mācīšanai un veicināšanai, kā arī citu priekšmetu skolotāju lielāku iesaisti šajā uzdevumā," atklāj Aija Lejas-Sausa, Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Eurydice programmas vadītāja.


Pēc 2009. gada Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) aptaujas rezultātiem Latvijā ir 17,6% skolēnu piecpadsmit gadu vecumā, kuriem ir zemi sasniegumi lasīšanā. Igaunijā šādu skolēnu ir 13,3%, bet Lietuvā - 24,4%. Salīdzinājumā ar 2000. gada PISA datiem Latvijai veiksmīgāk nekā citām valstīm - par 12,5% - ir izdevies samazināt nepietiekami labi lasošo skolēnu skaitu.


Eksperte Silvija Tretjakova, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja, kas līdzdarbojusies Eurydice pētījumā, stāsta: "Salīdzinošie lasītprasmes pētījumi atklāj, ka Latvijā motivācija lasīt bērnu vidū ir viszemākā. Lasītprieku var veicināt, iesaistot bērnus interaktīvās lasīšanas veicināšanas programmās, lasīšanas kampaņās, kas apvieno skolu un publisko bibliotēku resursus, gūst sabiedrības atbalstu, piedāvā iespējas komunicēt elektroniskā vidē un tiek mērķtiecīgi finansētas. Apzinoties lasīšanas nozīmīgumu izglītības un konkurētspējas kontekstā, būtu jāizstrādā lasīšanas veicināšanas valsts stratēģija, jāapvieno visu nozaru resursi programmu izveidei bērnu un jauniešu lasītprasmes un lasīšanas veicināšanā, kā arī publisko un skolu bibliotēku krājuma papildināšanā un tālākizglītības iespēju nodrošināšanā lasīšanas mentoriem."


11. jūlijā Eiropas Savienības izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu prezentēja jauno Eurydice pētījumu preses konferencē.


Ar pētījuma pilnu tekstu un tā galveno faktu lapu varat iepazīties VIAA mājas lapas www.viaa.gov.lv sadaļā Eurydice. Pētījumu "Lasītprasmes mācīšana Eiropā - konteksts, rīcībpolitika un prakse" (Teaching Reading in Europe: Contexts, Policies and Practices) veidojis Eurydice tīkls, ko Latvijā pārstāv VIAA. Eurydice apkopo informāciju, veido analītiskus pārskatus par Eiropas valstu izglītības sistēmām un izglītības politikas aktualitātēm un informē par to atšķirībām un kopējām iezīmēm, rosinot diskusijas par izglītības problēmjautājumiem.

Ziņu sagatavoja:
Linda Lietaviete
Valsts izglītības attīstības aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67359076; 29480589

Tagi: Lasīšanas veicināšana, Lasītprasme, Pētījumi