Rīga, 4. febr., LETA. Šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) direktors Edgars Vērpe un VKKF padomes locekle un rakstniece Nora Ikstena rosināja rast iespēju atjaunot regulāru VKKF budžeta finansējumu no stingri "iezīmētiem" nodokļiem: 3% akcīze no alkohola, 3% - no tabakas, kā arī atskaitījumu no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa.
Ikstena informēja, ka ar šādu budžeta finansējumu VKKF strādājis fonda pastāvēšanas pirmajos gados un tādā gadījumā tiktu pārtraukta VKKF atkarība no pēkšņiem politiskiem lēmumiem.
 
Ikstena uzsvēra, ka pirms desmit gadiem, kad tika radīts fonds, tika izveidota neatkarīga institūcija, kas sniedza palīdzību visām kultūras jomām. "Tagad finansējuma samazinājums VKKF apstādina kultūras un izglītības procesus Latvijā. Šā gada reālais VKKF finansējuma samazinājums ir dramatisks. Tāpat budžetā ir noteiktas lietas, kā VKKF jāpiešķir līdzekļi, līdz ar to par VKKF līdzekļu sadali nelemj vairs pati fonda padome," sacīja VKKF padomes locekle.
 
Jau ziņots, ka kultūras darbiniekus satraukusi ziņa par VKKF finansējuma samazinājumu. Kultūras darbinieki uzsver, ka patlaban VKKF finansējums projektiem un programmām ir samazināts no 7 057 091 lata 2008. gadā līdz 4 686 424 latiem 2009. gadā - gandrīz par 2,5 miljoniem jeb par 33,59%. Pieskaitot valdības noteiktos 10% līdzekļu, kas ir jātur rezervē, reāli VKKF šogad var operēt tikai ar pusi no pagājušā gada summas.
 
Vērpe informēja, ka ar šādu finansējumu šā gada pirmajā ceturksnī fonds var izmaksāt tikai mūža stipendijas un pārējam naudas vairs neatliek, kā dēļ nekādu līdzekļu vairs nepaliek dažādu kultūras projektu atbalstīšanai. Kā piemēru Vērpe minēja Igauniju, kur Kultūrkapitāla fonda budžets 2009. gadā ir plānots 22 755 000 eiro (15 992 305 lati).
 
VKKF pārstāvji uzsvēra, ka ar fonda atbalstu notiek visi valsts, pašvaldību un neatkarīgo organizāciju rīkotie mūzikas, teātra un dejas, kino un vizuālās mākslas festivāli valstī, tiek iestudētas izrādes, uzņemtas filmas, rīkotas izstādes, rakstītas un izdotas grāmatas, kā arī nodrošināta to pieejamība bibliotēkās, restaurēti nozīmīgi kultūras pieminekļi, ar VKKF atbalstu daudzi mākslinieki nes Latvijas vārdu pasaulē, gūstot starptautisku atzinību un balvas.
 
Ikstena vērsa arī deputātu uzmanību uz to, ka nauda, kas līdz šim ir ieguldīta dažādos kultūras projektos, ir atnākusi valstij atpakaļ, tādēļ ir vērts padomāt par fonda finansējumu nākotnē. Savukārt publicists Haralds Matulis apgalvoja, ka fondam, kas nodarbojas ar mūsdienu aktuālo mākslas procesu uzturēšanu, šobrīd finansējums ir pārāk mazs, lai turpmāk nodrošinātu kultūras nozares projekta attīstību.
 
Kultūras darbinieki informē, ka VKKF līdzekļu samazinājums ir vairākas reizes lielāks nekā Kultūras ministrijas budžeta samazinājums un vidējais samazinājums valstī. Kultūras darbinieki vēlas panākt, lai dotācija VKKF kultūras projektiem un programmām nākamajos budžeta grozījumos tiktu atjaunota tādā līmenī, kas ir proporcionāls visam Kultūras ministrijas budžeta samazinājumam - par 8,4%. Šai gadījumā VKKF budžetam 2009. gadā ir jābūt 6 464 295 latiem.
 
Kultūras ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa vēstīja, ka kultūras nozarē līdzekļu samazinājums attiecas gan uz kultūras procesa nodrošināšanu, gan uz finansējumu profesionālajai mākslai, gan uz VKKF, gan uz investīcijām kultūras infrastruktūras objektos un finansējuma samazinājums visām funkcijām kultūras nozarē Latvijā tiek veikts saskaņā ar valdības lēmumu.
 
Zvidriņa skaidroja, ka izdevumu samazinājumi notikuši vairākos etapos: gan gatavojot 2009. gada budžetu, gan gatavojot grozījumus 2009. gada valsts budžetā. Pie pirmā samazinājuma, kad gatavoja likumprojektu 2009. gadam, VKKF bija vienīgais Kultūras ministrijas nozarē, kam netika samazināts finansējums. Taču nākamajā izdevumu samazināšanā budžeta grozījumos bija noteikts, ka obligātais samazinājums ir 11 miljoni latu, bet, kam un kā tiek samazināts, tika atstāts Kultūras ministrijas kompetencē. Izanalizējot situāciju, tika pieņemts lēmums, ka, lai glābtu kultūrizglītību, VKKF samazinājums tiks veikts nedaudz lielākā apmērā.
 
Daļa no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem piekrita VKKF vēlmei rast iespēju atjaunot regulāru VKKF budžeta finansējumu no stingri "iezīmētiem" nodokļiem.
 
Janīna Kursīte-Pakule (TB/LNNK) uzsvēra, ka VKKF bija ļoti spēcīgs kā latviešu kultūras attīstības instruments, tā arī citu tautu kultūru attīstošais instruments. "Fondam ir vajadzīgs neatkarīgs budžets, un arī VKKF iespējai dot naudu ir jābūt neatkarīgai," apgalvoja deputāte.
 
 
Aila Ādamsone LETA
Copyright © LETA